A.Edžiņas foto

8. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā ar akadēmijas, Zinātnes padomes un institūtu vadītājiem tikās ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards. Iepazīstinot klātesošos ar ministru, LZA prezidents Juris Ekmanis teica, ka šis gadījums ir līdzīgs iepriekšējai tikšanās reizei ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi – abi jaunie ministri savās ministrijās nav jaunpienācēji, kuriem būtu nepieciešams garš ieskriešanās laiks, bet pieredzējuši darbinieki, kuriem labāk kā jebkuram ir zināmas visas šaurās vietas – līdz galam nepadarītie darbi, jaunie izaicinājumi, kā arī iespējamie to risinājumi. Par ekonomikas ministru J. Ekmanis teica, ka viņš ministriju pārzina labāk nekā visi iepriekšējie ministri kopā.

Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati

(Tālava Jundža uzstāšanās tēzes LZA Senāta sēdē 2008. gada 12. februārī)

Lisabonas līgums (parakstīts 2007. gada 13. decembrī) vērtējams kā kopumā pozitīvs ieguldījums ES konstitucionālo pamatu tiesiskā nostiprināšanā. Līgums ir apliecinājums dalībvalstu spējai rast politiskus kompromisus arī sarežģītos jautājumos, saskaņot intereses un veidot kopēju politiku, tādejādi apliecinot ES vienotību un palielinot tās ietekmi starptautiskajā sistēmā. Lisabonas līgumā svarīgākā ir nostādne par jauna juridiska statusa piešķiršanu Eiropas Savienībai, pasludinot to par tiesību subjektu un atsakoties no jēdziena “ Eiropas Kopiena”. Eiropas Savienībai, ja Līgums tiks ratificēts visās dalībvalstīs un stāsies spēkā, tas atļaus īstenot daudz plašākas pilnvaras starptautiskajā jomā un sekmīgi pārstāvēt savu dalībvalstu kopējās intereses tai piešķirtās kompetences ietvaros.

Alternatīvās enerģijas pielietošanas iespējas Latvijā zinātnes skatījumā

J.Ekmanis
Ziņojums LZA Senāta sēdē 12.02.08.

Pastiprināta starptautiska ietekme un tirgus globalizācija ir faktori, kas mūsdienās būtiski ietekmē Latvijas enerģētikas nozari. Izvērtējot Latvijas primāro energoresursu bilanci pat tuvākai nākotnei un nosakot tās attīstības vēlamās tendences, steidzīgi jāizvērtē apstākļi, kas ietekmē šo jomu. Tā Latvijā ap 70% primāro energoresursu tiek importēti, kas nozīmē to, ka Latvija atrodas pastāvīgā tautsaimniecības attīstības destabilizācijas riska ietekmē. Pēdējos 10 gados strauji mainās arī elektroenerģijas patēriņa struktūra, samazinoties rūpniecības patēriņam līdz 35% no kopējā un augot patēriņam servisa un mājsaimniecību sektoros līdz 60%. Tas nozīmē, ka lai gan rūpniecības attīstība notiek lēni un pretrunīgi, šajā nozarē arvien vairāk nostiprinās mūsdienu enerģiju ekonomējošas tehnoloģijas. Savukārt pieaugošais enerģijas patēriņš mājsaimniecībās liecina par to, ka strauji pieaug to rīcībā esošās daudz­veidīgas sadzīves tehnikas izmantošana.

LZA Senātā

Biodegvielu ražošanas perspektīvas Latvijā

Transporta nozare un jo īpaši automobiļu transporta nozare atrodas īpašā situācijā, jo:

• enerģijas patēriņš šajā nozarē aug straujāk nekā citās;
• CO₂ emisija turpina palielināties gandrīz tik pat strauji kā enerģijas patēriņš;
• enerģētiskā nodrošinājumā dominē viens avots – nafta.

Neapšaubāmi, ka pietiekami plaša biodegvielu izmantošana nodrošinātu gan CO₂ emisijas samazināšanu, gan naftas un tās produktu importa samazināšanu, gan vērā ņemamu tautsaimniecības reorganizāciju.