Starpt.sakari

Par piedalīšanos valstu Zinātņu akadēmiju lielākajā forumu pasaulē

28-04-2019

2019. gada aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs Tālavs Jundzis piedalījās Pasaules Zinātņu akadēmiju partnerības sanāksmē Seulā. Pasaules Zinātņu akadēmiju Partnerības Ģenerālā asambleja kā tās augstākā lēmējinstitūcija sanāk kopā reizi trīs gados, lai apspriestu paveikto un apstiprinātu darbības stratēģiju nākamajam periodam, kā arī ievēlētu vadības un izpildinstitūcijas.

Lasīt tālāk...

Par tilta veidošana starp zinātni un politiku (no konferenču sērijas Zinātne satiek Parlamentus)

28-04-2019

Igaunijas Zinātņu akadēmija (IZA) kopā ar Eiropas Komisijas Vienoto pētniecības centru (Joint Research Center, JRC) Tallinā no š.g. 31. janvāra līdz 2. februārim rīkoja konferenci "Tilta veidošana starp zinātni un politiku" (Towards bridging science and decision-making).

Lasīt tālāk...

Tikšanās ar Šanhajas universitātes oficiālo delegāciju

27-12-2018

Decembrī notika LZA prezidenta O.Spārīša tikšanās ar Šanhajas universitātes viceprezidenta vietnieku (starptautiskajos jautājumos) Ksiaotianu Zhangu (Xiaotian Zhang), PhD econ. un universitātes oficiālo delegāciju, lai apspriestu LZA un Šanhajas universitātes sadarbības iespējas pētniecībā un zinātniskajā ekspertīzē.

Pēdējā atjaunošana 2-01-2019
Lasīt tālāk...

„Negatīvo emisiju tehnoloģijas: Kāda ir to loma Parīzes Vienošanās mērķu sasniegšanā?"

20-11-2018

Jaunajā ziņojumā, kuru ir publicējusi Eiropas Zinātņu Akadēmiju Konsultatīvā padome, vairāki vadošie pētnieki no visas Eiropas ir novērtējuši potenciālo ieguvumu ko varētu sniegt negatīvo emisiju tehnoloģijas, lai cilvēce varētu sasniegt Parīzes vienošanās mērķus un izvairīties no dramatiskām klimata izmaiņām. Viņi atklāja, ka negatīvo emisiju tehnoloģijām piemīt "limitēts reālistisks potenciāls" lai apturētu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas pieaugumu atmosfēra paredzētajā mērogā, ko paredz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātais scenārijs. Šis ziņojums atklāj, ka nevienai no negatīvo emisiju tehnoloģijai nepiemīt potenciāls  lai nodrošinātu oglekļa piesaisti gigatonu mērogā un to izstrādes ātrums, kā to  paredzējusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, ieskaitot mežu atjaunošanu, apmežošanu, videi draudzīgu lauksaimniecību, bioenerģijas ražošanu ar oglekļa uzglabāšanu, atmosfēras uzlabošanos.

Pēdējā atjaunošana 20-11-2018
Lasīt tālāk...

Augsnes ilgtspējības iespējas Eiropā

20-11-2018

Eiropas Zinātņu Akadēmiju Konsultatīvā padome (EASAC) ir publicējusi jaunu ziņojumu par augsnes ilgtspējības iespējām Eiropā. Augsnes sniedz daudzus būtiskus pakalpojumus sauszemes ekosistēmās, sākot no augu augšanas atbalsta lauksaimniecībā un mežsaimniecībā līdz plūdu riska mazināšanai, ūdens attīrīšana, liela mēroga oglekļa uzglabāšana un bioloģiskās daudzveidības atbalstam. Tomēr, neraugoties uz augsnes būtisko lomu, to apdraud sablīvēšanās, kvalitātes un organiskā oglekļa satura samazināšanās un augsnes erozija un tā ir nepietiekami iekļauta ES ilgtspējības attīstības plānos. Starpdisciplinārā Eiropas ekspertu grupa ir pārbaudījusi nesenos zinātnisko pētījumus  integrētiem politiskajiem risinājumiem, lai tuvinātos virzienā uz Eiropas augsnes ilgtspējību un identificēja daudzus risinājumus politikas veidotājiem kā aizsargāt šo vērtīgo resursu ES pilsoņu labā

Pēdējā atjaunošana 20-11-2018
Lasīt tālāk...
Powered by Elxis - Open Source CMS