Šī gada 6.–7.septembrī Somijā, Helsinkos norisinājās Eiropas Lauksaimniecības pētījumu iniciatīvas (turpmāk – EURAGRI) konference, kurā dalību ņēma Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) prezidente, akadēmiķe Baiba Rivža. B.Rivžas kundze vadīja vienu no trim paralēlajām sekcijām, kas bija veltīta biodegvielas un biogāzes iegūšanai un ar to saistītajiem izaicinājumiem.

Īpaša uzmanība konferencē tika veltīta Zaļajai izaugsmei, uzsverot, ka tai jābūt gudrai, līdzsvarotai un visu aptverošai. Tā kā iedzīvotāju skaits pasaulē strauji pieaug un 2050. gadā sasniegs 9,1 miljardus, par 70% jāpalielina pārtikas ražošanu, vienlaicīgi tērējot mazākus ūdens resursus un izmantojot videi draudzīgākas tehnoloģijas. Tajā pašā laikā nepieciešami arī enerģijas augi bioenerģijas iegūšanai. Tādējādi saprotams, ka pēdējā laikā strauji attīstās bioenerģijas pētījumi, finansiālu atbalstu to īstenošanai sniedz arī EK, īpaši Eiropa–2020 programmu ietvaros.

Konferences dalībnieki uzsvēra, ka pētījumiem jābūt starpdisciplināriem, jāapvieno dažādas datu bāzes, nepieciešama labāka sadarbība starp valstīm, zinātniekiem, uzņēmējiem, kā arī valsti un sabiedrību, īpaši lauku iedzīvotājiem un zemniekiem. Labs piemērs sadarbībai starp valsti, sabiedrību un privāto biznesu ir Somijas piena pārstrādes uzņēmums Velio, kas zinātnei katru gadu izlieto 15% no sava apgrozījuma. Līdzīgi piemēri ir arī Beļģijā. Somijā arī vides ministrs un zemkopības ministrs ir izveidojuši uzņēmumu zinātniskajiem pētījumiem, kur strādā 3000 zinātnieku.

Tika diskutēts arī par stratēģiju Eiropa 2020, kas cita starpā akcentē ar pārtikas drošību un apkārtējās vides menedžmentu saistītus jautājumus. Globālie izaicinājumi un iedzīvotāju straujā pieauguma prognozes, pārtikas krīze, pandēmijas, zemes, ūdens un enerģijas resursu trūkums, kā arī urbanizācija, ir radījusi jaunus izaicinājumus. Līdz ar to Zaļajai izaugsmei, kas ir stratēģijas Eiropa 2020 atslēgas vārds, ir jāizved Eiropu no krīzes, jāveicina inovācijas un darba iespējas. Jāuzlabo arī paradoksālā situācija, kas valda sabiedrībā – 30% bērnu un jauniešu ir ar lieko svaru, bet puse pasaules cilvēku ir nepaēduši un dzīvo ar 1$ dienā.

Otra diskusijas daļa bija saistīta ar mazo saimniecību zemniekiem. Tika norādīts, ka gadījumā, ja viss akcents tiks likts uz lielražošanu, grūtības pastāvēt būs 40% mazo saimniecību. Tomēr zemnieks laukos – tā ir adaptācija, paaudžu pieredzes saglabāšana, dzīves veids un telpas apdzīvošana. Tās ir vērtības, kas ir cienīgas, lai tās saglabātu. Tika arī rosināts laukos veidot Tautas kultūras mantojuma centru, kur saglabāt un popularizēt amatnieku uzkrātās zināšanas. Tas vēlreiz apstiprina, ka LLMZA jāsekmē Tautas kultūras mantojuma likuma izstrādi un pieņemšanu.

Šodien arvien skaidrāk mēs katrs saprotam, ka enerģijas nodrošinājums ir katras valsts ļoti svarīgs drošības faktors. Tāpēc tik būtiski ir vērtēt enerģijas resursu izmantošanas efektivitāti, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un meklēt jaunus enerģijas resursus. Stratēģijā Eiropa–2020 plānots, ka 2020.gadā 20% no visas enerģijas bilances veidos atjaunojamā enerģija.

Kā galvenie pētījumu virzieni iezīmējas:

– Zaļā izaugsme,
– pārtikas drošība,
– vide,
– atjaunojamā enerģija u.c.

Konferences dalībnieki uzsvēra nepieciešamību plašāk uzsvērt zinātnes nozīmi, kā arī sadarboties ar lielajām starptautiskajām zinātnes organizācijām, piemēram, Ziemeļvalstu zinātnieku asociāciju, NOVA–BOVA, kā arī Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienību, kuras prezidējošā valsts 2008. – 2010. gg. bija Latvija. EURAGRI pozitīvi tika novērtēts arī Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienības 2008.gada ģenerālasamblejas rakstu krājums, par kuru īpašu interesi izrādīja Vācijas zinātnieki.

LLMZA prezidente B. Rivža
LLMZA zinātniskā sekretāre I. Brence