Ir teiciens par vakaru, kas sākas pašā rītā. 24. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā gadskārtējā Zinātnieku nakts sākās jau dienā ar Francijas vēstniecības sarupētās interaktīvās izstādes “Smilšu graudu spēles” atklāšanu. Uz to bija ieradusies plaša delegācija ar Francijas vēstnieci Šantālu Puarē (Mme Chantal Poiret) priekšgalā.

Izstādi atklājot, LZA prezidents Juris Ekmanis Zinātnieku nakti nosauca par nozīmīgu notikumu Eiropas un Latvijas dzīvē, jo tieši tajā dienā 32 Eiropas valstīs vairāk nekā 200 pilsētās notiek zinātnes diena vai zinātnieku nakts. Šopēcpusdien sešās Latvijas pilsētās vairāk nekā 20 dažādas zinātniskās institūcijas ver savas durvis apmeklētājiem vecumā no 9 līdz 99 gadiem, lai iepazīstinātu ar to, kas zinātnē notiek. Šī gada vadmotīvs ir cilvēks, daba, klimats. Cilvēku skaits uz zemeslodes pieaug, dabas resursi samazinās, un ne jau bez cilvēku līdzdalības, tādēļ tik liela nozīme ir tam, lai mēs dzīvotu līdzsvarā ar dabu, jo jebkura konfrontācija ir bīstama cilvēka eksistencei. Daba bez cilvēka var iztikt, bet cilvēks bez vides iztikt nevar. Kāda ir mūsu saistība ar vidi, to zinātniskajos institūtos varam apskatīt līdz oktobra vidum.

J. Ekmanis īpaši tencināja Francijas vēstnieci par lielisko izstādi, jo smiltis ir unikāls un tajā pat laikā vispusīgs zinātniskās pētniecības objekts, kas ir būtisks ne tikai Francijai, bet arī Latvijai, kur tām ir nozīmīga loma dažādu ekosistēmu veidošanā un transformācijā. Latvijā smilšu ir ļoti daudz un tās izraisa daudzas problēmas, sākot ar jūras krastu abrāziju un ēku nobrukšanu, ar upju gultņu piesērēšanu un nemitīgo vajadzību uzturēt kuģu ceļus. Francūžiem tas bija zināmā mērā jaunums, jo izstādē vairāk runāts par tuksnešu kāpām un smilšu lavīnām, tādēļ jo labāk, ka šie paši mehānismi ir būtiski arī Latvijai.

Vēstnieces kundze runāja par Francijas lielo pieredzi zināšanu popularizēšanā. Daudzās pilsētās darbojas lieli, apmeklētāju plaši apmeklēti zinātnes popularizēšanas centri, kuros daudz domāts par apmeklētāju aktīvu iesaistīšanu ekspozīcijas apgūšanā. Interaktīvais princips izmantots arī šajā izstādē – pie katra eksponāta atrodama “lietošanas pamācība”, kā kustinot, kratot, bīdot un stampājot var iepazīties ar smilšu graudu un vispār lodveida formu fizikālajām īpašībām. To izstādes atklāšanas dalībniekiem nodemonstrēja Centra reģiona Zinātnes centra direktors Olivjē Morāns, pirms tam uzsverot rotaļu elementu izmantošanu zināšanu apgūšanā – izstāde galvenokārt domāta skolu jauniešiem, lai tos publikai pieejamā veidā iepazīstinātu ar lapilaro jeb smilšu graudu fiziku. Un uz viņiem ilgi nebija jāgaida. Tikko bija izdzerta tradicionālā izstādes atklāšanas vīna glāze, kad telpa jau blīvi piebira ar skolu jauniešiem un pie darba bija jāķeras gidam Jānim – vienam no četriem īpaši sagatavotajiem jauniem cilvēkiem, kuri līdz pat oktobra vidum būs pavadoņi šajā saistošajā izstādē, kur nopietnas zinātniskas atziņas pasniegtas ar rotaļīgu vieglumu.

Šī izstāde, kas pieder Francijas Ārlietu ministrijai un ceļo pa visu pasauli, nav pirmā, kas veidota sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā divpusīgās kultūras sadarbības ietvaros. Pirms gada, arī Zinātnieku naktī, Latvijas Zinātņu akadēmijā durvis vēra Francijas vēstniecības sarūpētā izstāde “Kosmosa izpēte – sasniegtais un plānotais”, jo pagājušais bija Starptautiskais astronomijas gads. Šogad – izstāde “Smilšu graudu spēles”.