Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija kopsēde

Šī gada 28. septembrī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (turpmāk – LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) prezidija kopsēde. Tās laikā tika noklausīti LLMZA locekļu kandidātu ziņojumi.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk – LLU) Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” vadošā pētniece, Bioķīmijas un Mikrobioloģijas zinātniskās laboratorijas bioķīmijas daļas vadītāja Dr. sc. ing. Vita Šterna informēja klātesošos par saviem pētījumiem, kas saistīti ar piena bioķīmisko sastāvu un kvalitāti. V.Šterna arī analizē faktorus, kas ietekmē somatisko šūnu skaitu pienā, pēta sarkano un melnraibo šķirņu govju produktivitātes un veselības rādītājus, holesterīna saturu pienā, kā arī taukskābju saturu.

Savukārt LLU profesore, Dr. oec. Aina Dobele iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem par zemes izmantošanu, atgādinot, ka vispārinātā veidā zeme ir pamats sabiedrības eksistencei un attīstībai. Kaut arī zemes kā faktora īpatsvars kopējā ražošanas spēku masā mūsdienās mazinās, arvien vairāk aktualizējas zemes izmantošana atjaunojamo resursu radīšanai. Līdz ar to vairums ekonomikas problēmu nav saistītas ar vispārējo zemes esamību, bet gan tās konkrētu izmantošanu. Zemes izmantošana atjaunojamo resursu radīšanai Latvijā mežiem pieaugusi no 1964,1 tūkst. ha 1950.gadā līdz 2955,5 tūkst. ha 2010.gadā, savukārt lauksaimniecībā izmantojamai zemei samazinājusies no 3352,3 tūkst. ha 1950.gadā līdz 2429,8 tūkst. ha 2010.gadā, arī krūmājiem vērojams samazinājums no 294,3 tūkst. ha 1950.gadā līdz 115,2 tūkstošiem ha 2010.gadā. A.Dobele arī uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniecībā joprojām ir zems iekšzemes kopprodukts uz vienu nodarbināto – 5 000 Ls (2008. g.), kas ir viszemākais rādītājs no visām nozarēm (augstākais IKP ir finanšu starpniecībā, kur tas 2008. g. sasniedza 47 000 Ls).

Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dr. oec. Velta Paršova prezentēja pirmos rezultātus pētījumam par teritorijas komplekso izvērtējumu. Tā mērķis ir izvērtēt lauku zemes faktisko zemes izmantošanu un noskaidrot saimniecību īpašnieku viedokli par saimnieciskās darbības iespējām. Apsekojot izvēlēto teritoriju, plānots iegūt datus par apdzīvotību (cilvēku esamību), zemes vienību robežām, lauku apstrādāšanu, piekļuves iespējām pie katras zemes vienības un pie katras apbūves, zemes lietošanas veidiem, pašvaldības un privāto ceļu kvalitāti un citiem būtiskiem rādītājiem.

Nobeigumā LLU Meža fakultātes dekāns, asociētais profesors Dr. silv. Dagnis Dubrovskis prezentēja referātu par meža resursu vērtējumu un ciršanas apjomiem. D.Dubrovskis uzsvēra Helsinku rezolūcijā noteikto, ka nepieciešama meža un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātos to zemju bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciālā spēja veikt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, kā arī lai neizraisītu draudus citām ekosistēmām [Helsinku rezolūcija Nr.1., Latvijas meža politika 1998].

Klātesošo uzmanību piesaistīja arī dati par mežu platību Latvijā:

• meža zemju platība Latvijā ir 3497,08 tūkst.ha (+/– 23,53 tūkst.ha jeb 0,67%), kas izsakāma kā 54,14% no Latvijas teritorijas;  

• meža zemju kopējā krāja Latvijā ir 633,48 milj.m3 (+/– 6,41 milj.m3 jeb 1,01%);

• mežs Latvijā aizņem 3162,43 tūkst.ha (+/– 23,60 tūkst. ha jeb 0,75%) jeb 48,96% no Latvijas teritorijas;

• meža platībā ieskaitīti 136,40 tūkst. ha meži uz acīmredzami aizaugošām lauksaimniecības zemēm ar kopējo krāju 2,97 milj.m3 (+/– 9,02%). Meži uz lauksaimniecības zemēm aizņem 2,11% no Latvijas teritorijas;

• kopējā meža krāja ar 1,05% standartkļūdu ir 630,73 milj.m3 (+/– 6,63 milj.m3) [Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, 2010].

LMZN zinātniskā sekretāre I. Brence