Oktobris kā allaž nāk ar gadskārtējām Nobela prēmijām. Veselu nedēļu, no 4. oktobra līdz 11. oktobrim, sabiedrība varēja sekot notikumiem Stolholmā un Oslo. 4. oktobris – Nobela prēmija medicīnā un fizioloģijā, 5. oktobris – fizikā, 6. oktobris – ķīmijā, 7. oktobris – literatūrā, 8. oktobris – Miera prēmija, 11. oktobris – prēmija ekonomikā. Zinātniskās prēmijas tika uztvertas ar šim žanram piemītošo nopietnību, Nobela prēmija literatūrā un, it sevišķi, Nobela Miera prēmija – ar politizētām kaislībām.

Karolinskas universitātē Stokholmā 4. oktobrī tika nosaukts Nobela prēmijas laureāts medicīnā un fizioloģijā. Par to kļuvis britu zinātnieks Roberts Edvardss (Robert Edwards), kurš izstrādājis mākslīgās apaugļošanas in vitro mehānismu (ekstrakorporālo apaugļošanu – EKA). 85 gadus vecais Kembridžas univeritātes profesors R. Edvardss pie šīs problēmas sāka strādāt pagājušā gadsimta 50. gados. 1968. gadā viņam izdevās laboratorijas apstākļos apaugļot sievietes olšūnu. Kopā ar Patriku Kristoferu Stepto (Patrick Christopher Steptoe), kurš mira 1988. gadā, tika izstrādāta tehnoloģija, saskaņā ar ko olšūnas tika apaugļotas ārpus mātes organisma un pēc tam ievietotas dzemdē. 1978. gada 25. jūlijā Lielbritānijā piedzima pirmais “mēģenes bērns” – meitenīte Luīze Džoja Brauna (Louise Joy Braun). Kopš tā laika ar EKA starpniecību visā pasaulē piedzimuši aptuveni četri miljoni bērnu. Diemžēl R. Edvardsa dibinātā Bornholas klīnika izplatījusi paziņojumu, ka paša Nobela prēmijas laureāta veselības stāvoklis neļauj viņam sniegt intervijas.

5. oktobrī par Nobela prēmijas laureātiem fizikā kļuva divi jauni (spriežot pēc fotogrāfijām) puiši no Mančesteras universitātes Lielbritānijā, bet kuru izcelsmes zeme ir Krievija, – Konstantīns Novoselovs un Andrejs Geims, jauna, superizturīga materiāla grafēna autori. Grafēns ir oglekļa viena atoma biezuma slānis, kam piemīt liela mehāniskā cietība, laba siltumvadītspēja un elektronu vadības spēja.(Elektrību tas vadot tik pat labi kā varš.) Grafēns ir pats izturīgākais no šobrīd zināmajiem materiāliem un tā lietošanas iespējas ir milzīgas: caurspīdīgi skārienjutīgi ekrāni, gaismas paneļi, Saules enerģijas paneļi. To var izmantot arī satelītos un aviācijas tehnoloģijās. Pirmo reizi grafēnu ieguva 2004. gadā Mančesteras universitātē un zinātnieku grupu vadīja Andrejs Geims. Ja mediķis par savu izgudrojumu – olšūnas mākslīgo apaugļošanu – Nobela prēmiju gaidīja vairāk nekā 40 gadu un tā viņu sasniedza tādā vecumā, kad diez cik ilgs prieks par augsto novērtējumu vairs nevar būt, tad divi jauni, gudri puiši no Krievijas tajā pašā Lielbritānijā pie Nobela tika sešus gadus pēc grafēna iegūšanas! Lūk, ko nozīmē tehnikas progress!

6. oktobrī tika paziņoti Nobela prēmijas ķīmijā laureāti. Par tiem kļuva amerikānis Ričards Heks (Richard Heck) un japāņi Eiči Negisi (Ei–ichi Nagishi) un Akira Suzuki (Akira Suzuki) – par darbu pie palladija katalizatora izveides, kas sekmē jaunu saišu izveidošanos starp ogļūdeņražiem reakcijās. Tie ievērojami paātrina organisko vielu sintēzi, kas tiek izmantota elektronikā vai lauksaimniecībā. 2010. gada Nobela prēmijas laureātu vārdos jau ir nosauktas pašas svarīgākās reakcijas, kuru paātrināšanai tiek izmantoti palladija katalizatori.

7. oktobrī Stokholmā tapa zināms Nobela prēmijas laureāts literatūrā – peruāņu rakstnieks Mario Vargass Ljoss, no kura darbiem latviešu valodā izdoti “Zaļā māja”, Arno Jundzes vārdiem runājot, skandalozais un kāda latviešu kritiķa par nepārprotami maucīgu nosauktais “Kapteinis Pantaleons un sieviešu labo pakalpojumu rota” . (“Latvijā to izpirka dažu dienu laikā. Grūti spriest, vai tāpēc, ka “Kapteinis Panteleons un sieviešu labo pakalpojumu rota” ir patiesi izcila satīra par militārās mašinērijas ārkārtējo stulbumu, vai tāpēc, ka pikantu epizožu šajā romānā ir vairāk nekā Bokačo “Dekameronā””. Arno Jundze “Nobela prēmija literatūrā – maģiskajam Mario Vargasam Ljosam”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”), kā arī “Pilsēta un suņi” 2008. gadā, un tā ir tikai maza daļa no rakstnieka veikuma. Latīņamerikas maģiskā reālisma spožākajam pārstāvim Nobela prēmijas laureātam Gabriēlam Garsijai Markesam tagad līdzās nostājies vēl viens Nobela prēmijas laureāts – ne mazāk spožais 74 gadus vecais, pamatā Londonā dzīvojošais Mario Vargass Ljoss.

Ja jau, piešķirot Nobela prēmiju literatūrā, ne mazo lomu spēlē ģeopolitiskais stāvoklis, tādēļ Baltija savu laiku ir par 20 gadiem nokavējusi un cerība uz Nobela prēmiju nav ne dižajam igaunim Jānam Kaplinskim, ne mūsu pašu akadēmijas goda locekļiem, tad ko lai saka par Nobela Miera prēmiju, kas ne reizi vien izsaukusi skaļus protestus, līdz pat draudiem sabojāt ar Norvēģiju diplomātiskās attiecības, kā tas ir šogad, uzzinot par Miera prēmijas piešķiršanu Ķīnas politiskajam disidentam un cietumniekam Liu Sjaobo. (Šķiet, lai neviens neprotestētu, ir jābūt vismaz mātei Terēzei.) “Par mēģinājumu gāzt valsts varu” Liu Sjaobo ir piespriesti 11 gadi cietumā. Kā vēstīja laikraksti, apcietināta arī viņa sieva, kas devās pavēstīt vīram priecīgo ziņu. Apbalvots ar virkni ārzemju godalgu un prēmiju, toties savā zemē ne reizi vien sēdējis cietumā un saņēmis aizliegumu strādāt Pekinas universitātē, 54 gadus vecais Liu Sjaobo izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai vērstu pasaules sabiedrības uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. 2008. gadā viņš publicēja internetā petīciju ar nosaukumu “Harta 08”, aicinot Ķīnas Komunistisko partiju ievērot cilvēktiesības un atteikties no varas monopola. Zem šīs Hartas parakstījās 10 tūkstoši ķīniešu, bet Hartas autors uz 11 gadiem nonāca cietumā. Norvēģijas Nobela komiteja no Ķīnas draudiem nenobijās un paziņoja, ka “Liu Sjaobo apbalvots par ilgo un nevardarbīgo cīņu par cilvēktiesībām Ķīnā”.

Balva ekonomikā ir tāds kā Nobela prēmiju piedēklis. Kaut arī tā saucas “Nobela piemiņas prēmija ekonomikā”, ar pašu Alfredu Nobelu tai ir visai nosacīta saistība, jo to 1968. gadā nodibināja Zviedrijas banka. 11. oktobrī par tās laureātiem tika nosaukti divi amerikāņi – Pīters Daimonds un Deils Mortensens, kā arī Lielbritānijas pilsonis, Kiprā dzimušais Kristofers Pisaridess, kuru izstrādātās teorijas palīdz izskaidrot patlaban notiekošos procesus globālo ekonomisko krīzi pārcietušajās valstīs. Piemēram, kādēļ ekonomikas atveseļošanās posmā nesarūk bezdarbs, kaut arī parādās aizvien vairāk darba vietu. No viņu teorijām izriet, ka plaša piedāvājuma apstākļos cilvēki izskata un apsver vairākus variantus, tādēļ ieilgst pārejas posms, kurā ir gan bezdarbs, gan daudz brīvu darba vietu. Teorijas pamatlicējs Pīters Daimonds 70 gadu vecumā joprojām ir ekonomikas profesors Masačūsetsas Tehnisko zinātņu institūtā, kā arī darbojas sociālās drošības, pensiju un nodokļu pārvaldē. ASV prezidents Baraks Obama viņu izvirzījis centrālās bankas padomes locekļa amatam, par ko gan Kongress vēl nav nobalsojis. Arī Deils Mortensens nav nekāds jauneklis, viņam ir 71 gads un viņš lasa lekcijas ASV un Dānijas universitātēs. Deviņus gadus jaunākais Kristofers Pisaridess strādā Londonas Ekonomikas skolā.

Laureāti nosaukti. Gaidām Nobela prēmiju svinīgo pasniegšanu 10. decembrī.