Kad tev nav spēka tālāk iet, Par tevi tālāk priedes iet, Vēl tālāk dodas mazais zieds, Tam līdzi steidzas bišu spiets, Un tālāk putnu bari dzied, Vēl tālāk milzu saule riet, Viss bezgalībā tālāk iet,– Kad tev nav spēka tālāk iet.                            /I.Auziņš/ 2011. gada 5. janvārī 94. dzīves gadā mūžībā aizgājis LZA Goda doktors, Valsts emeritētais zinātnieks, ilggadējais Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītājs, ķīmijas zinātņu doktors, profesors Leonīds Osipovs.

Liekas, ka vēl pavisam nesen – 2007. gada 10. aprīlī mēs – darba kolēģi un skolnieki – sveicām profesoru 90 gadu jubilejā. Profesors jutās mundrs, enerģijas pilns, garā možs un aktīvi interesējās par notikumiem fakultātē un katedrā, optimistiski un cerīgi vērtēja inženierķīmijas nozari un attīstības perspektīvas Latvijas izaugsmē.

Profesora daudzpusīgā zinātniskā, pedagoģiskā un sabiedriskā darbība cieši saistīta ar Ķīmijas fakultāti, kas līdz 1958. gadam ietilpa gan Latvijas Valsts universitātes, gan Rīgas Politehniskā institūta (1958.–1990.) sastāvā, bet no 1990. gada – Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā. Lai arī kā netiktu reorganizēta un pārdēvēta Alma Mater, tomēr profesors L.Osipovs visus darba gadus palika uzticīgs Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrai, kuru viņš vadīja 19 gadus (1955.–1974.).

Profesors L.Osipovs ir viens no inženierķīmijas pamatu iedibinātājiem Latvijā. Profesora pedagoģiskā un zinātniskā darbība aptver ķīmijas tehnoloģijas procesus un aparātus, vispārīgo ķīmijas tehnoloģiju, modelēšanu un optimizāciju ķīmijas tehnoloģijā. Tomēr viņa galvenā darbības joma saistīta ar lekciju lasīšanu, laboratorijas darbu vadīšanu ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesos un aparātos. Šajā priekšmetā profesors lasīja lekcijas vairāk kā 50 gadus. Visas inženierķīmiķu paaudzes atceras šīs lekcijas kā joprojām nepārspēta lektora meistarības apliecinājumu. Lekciju satura izklāsts – konspektīvs, bet ļoti saprotams, un loģiski saistīts, neskatoties uz priekšmeta tehnisko sarežģītību. Bet galvenais bija rasējumi un shēmas! Sarežģītas ķīmiskās tehnoloģijas aparātu shēmas radās klausītāju acu priekšā dažādas krāsas un biezuma krāsaino krītiņu izpildījumā. Vissarežģītāko konstrukciju piemēri kļuva saprotami arī tiem studentiem, kuriem telpiskā un grafiskā iztēle radīja problēmas. Klausītāji netieši it kā paši piedalījās sarežģītu tehnoloģisko sistēmu radīšanas procesā. Šis profesora lasītais kurss uzskatāms par pamatkursu visu specialitāšu inženierķīmiķu sagatavošanā. L.Osipova nozīmīgākais ieguldījums šajā jomā ir mācību grāmata “Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti’, kuras pirmo izdevumu viņš sarakstīja 1962.–1968. gadā (Rīga: LVI, 1962.–1968., 1.–2. daļa).

Profesora kolēģi, kuri turpina lasīt šo kursu, atzīst, ka grāmata kā pēc satura, tā arī pēc izklāsta metodikas, attēlu noformējuma un skaidrības, ir labākā šajā nozarē salīdzinājumā ar vairāku pasaul­slavenu ārzemju pedagogu analogiem izdevumiem.

Mācību grāmatas uzrakstīšana sekmēja arī L.Osipova lielu darba ieguldījumu ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminoloģijas izstrādāšanā un standartizēšanā, kas apkopota 1969. gadā autoru kolektīva sastādītajā un izdotajā “Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas vārdnīca” (Rīga: Liesma, 1969., 777 lpp.).

Profesora L.Osipova profesionālo kvalifikāciju vislabāk raksturo viņa zinātniskā darbība, kas devusi praktisku ieguldījumu Latvijas ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā. Laikā no 1962. gada līdz 1987. gadam katedras kolektīvs L.Osipova vadībā izstrādāja un ieviesa vairāk nekā 20 jaunu iekārtu Latvijas rūpniecības uzņēmumos, modernizējot tehnoloģiskos procesus. Profesora vadībā veikta dažāda tipa žāvētavu, rektifikācijas, smalcināšanas, maisīšanas un citu iekārtu darbības zinātniskā izpēte, konstruēšana, izgatavošana un ieviešana.

1988. gadā profesoram L.Osipovam piešķirta akadēmiķa un ievērojamā RPI mācībspēka un zinātnieka Paula Valdena prēmija par darbiem “Masas apmaiņas procesi ķīmiskajā tehnoloģijā”. Šis godpilnais L.Osipova ieguldījuma novērtējums Latvijas rūpniecības izaugsmē apliecināja, ka profesora devīze “Zinātne – ražošanai” darba dzīvē vienmēr bijusi vadošā.

Profesors L.Osipovs publicējis vairāk nekā 150 zinātniskos darbus, viņa vadībā un ar viņa līdzdalību katedras darbinieki ieguvuši ap 20 autoru apliecības par izstrādātām un ieviestām ķīmiskās rūpniecības iekārtām.

Profesors aktīvi iesaistījies arī sabiedriskajā darbā. Laikā no darba gaitu sākuma 1944.gadā līdz pat 1986.gadam viņš pildījis dažādus amatus LVU un RPI arodbiedrībā, darbojies republikas D.Mendeļejeva Vissavienības ķīmiķu biedrībā, dažādās metodiskajās padomēs un komisijās, t.sk. Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas zinātniski metodiskās padomes sekcijā “Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija”.

Nozīmīgu ieguldījumu L.Osipovs devis kā Ķīmijas fakultātes darba un zinātniskās padomes sekretārs kopš 1970.gada. Visi zinātņu kandidāti, kuru akadēmiskais grāds 1992.gadā pielīdzināts zinātņu doktora grādam silikātu tehnoloģijas, polimēru tehnoloģijas un ķīmijas tehnoloģijas procesu un aparātu specialitātēs, saņēmuši L.Osipova praktiskos padomus kandidāta disertācijas pēdējā noformēšanas posmā. Mēs atceramies profesoru kā uzmanīgu, inteliģentu, citus cienošu, vienkāršu un rūpīgu kolēģi un pedagogu. Savā ilggadējā aktīvā darba rezultātā profesors L.Osipovs ieguvis pelnītu autoritāti inženieru ķīmiķu vidū kā prasīgs un iniciatīvas bagāts pedagogs un zinātniskais darbinieks.

Atvadoties no profesora Leonīda Osipova, dziļā cieņā un skumjās noliecam galvas un klusi sakām savam profesoram: “Paldies! Paldies par cilvēcību, par sirdsgudrību un darbīgo dzīvi! ”