Zinātnes Vēstnesis
- 2011.g. 24.janvāris
LZA Rudens pilnsapulce 2010.gada 25.novembrī
DEBATES
B.Rivža, akadēmiķe.
Pozitīvi vērtējot mūsu zinātņu akadēmijas kopējo ieguldījumu, es aicinu nodaļu kolēģus aktīvāk sadarboties ar Baltijas Asambleju. Kas ir Baltijas Asambleja? Tā ir starptautiska organizācija, kas kalpo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbībai.
Baltijas Asamblejas ietvaros notiek starptautiskas diskusijas, kas sekmētu gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu zinātnieku un politiķu sadarbību, gan paaugstinātu Zinātņu akadēmijas lomu valstiski un starptautiski svarīgu jautājumu risināšanā.
Baltijas Asambleja piešķir trīs tradicionālas balvas: literatūrā, mākslā un zinātnē. Šogad balva zinātnē ir piešķirta mūsu Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājam akadēmiķim Jānim Stradiņam.
Līdzās tradicionālajām balvām Baltijas Asambleja ir nodibinājusi jaunu – Inovāciju balvu, kuru piešķirt privātam uzņēmumam vai sabiedrībai par inovatīvu produktu vai pakalpojumu. Īpaša priekšrocība ir tiem uzņēmumiem, kam ir sadarbība ar citu Baltijas valsti. Balvu kūrēs no Latvijas Tehnoloģijas centrs, no Igaunijas puses – Tallinas zinātnes parks un no Lietuvas puses – Kauņas Reģionālais zinātnes parks. Tā kā mēs arī varētu ieteikt kādu mūsu uzņēmumu.
Katru gadu Baltijas Asambleja nosaka prioritārās diskusiju jomas. 2011. gadam Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbības prioritātes ir trīs:
1) reģionālā enerģijas tirgus attīstība un ar enerģijas drošību saistīti jautājumi;
2) uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība;
3) infrastruktūras attīstība un ar tranzītu saistīti jautājumi.
Šajos jautājumos arī mums ir iespēja izteikt savus apsvērumus.
Tiekoties diskusiju grupās parasti katra valsts dalās pieredzē. Igaunija stāstīja par astoņu tehnoloģijas centru izveidi un valsts atbalsta programmām universitātēm sadarbībai ar uzņēmumiem. Lietuva dalījās pieredzē jaunajā finansēšanas modelī – “nauda seko studentam”. Tā kā Lietuvā valsts sedz vidēji 48% no budžeta studentu izmaksām, tad šajā studiju gadā valsts ļāva potenciālajiem budžeta studentiem – labākajiem absolventiem brīvi izvēlēties studiju programmu. Tā rezultātā septembrī – studiju gadu uzsākot, bija studiju programmas, kur bija daudz gribētāju, pat pārāk daudz un valstiski nepieciešamās studiju programmas, kur gribētāju studēt nav.
Acīmredzot valstij ir jāparedz nepieciešamo budžeta vietu skaits. Būtu jāpadomā par Lietuvas pieredzi promocijas darbus iespiest kā publikāciju, piešķirot SIIB.
Visvairāk diskusiju tikšanās reizēs par augstāko izglītību un zinātni ir jautājumā par Eiropas fondu apgūšanu.
Jāsaka, ka vislabākā situācija ar līdzfinansējumu no valsts puses ir Igaunijā, bet visās Baltijas valstīs jāmazina birokrātija un jāpaaugstina uzticības slieksnis augstskolām un zinātniskajiem institūtiem.
Šajos jautājumos jāskan skaļāk arī mūsu balsīm.