No akadēmiķes Ritas Kukaines atvadoties

10-02-2011
zv/ZV414-3.JPG 

2011.gada 29.janvārī pēc ilgstošas slimošanas mūžībā aizgājusi izcilā Latvijas zinātniece – LZA akadēmiķe profesore Rita Kukaine – plaši pazīstama, starptautiski atzīta virusoloģe. 

Rita Kukaine dzimusi 1922.gada 9.novembrī Petrogradā latviešu sarkanā strēl­nieka ģimenē. Pēc atgrie­šanās vecāku dzimtenē 1946.gadā ar izcilību absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Medi­cīnas fakultāti, tur­pinājusi studijas aspi­rantūrā LVU 1947. – 1950.g. 1951.gadā aizstāvējusi medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju, 1961.gadā – medicīnas zinātņu doktora disertāciju “Poliomielīta imunoloģija un likvidācijas perspektīvas Latvijas PSR”. (1992.gadā doktora grāds nostrificēts par Dr.habil.biol.).

Visa turpmākā R.Kukaines darbība saistīta ar A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtu, kur viņa strādāja no 1952.gada līdz 1996.gadam, pēc tam darbojās kā profesore, zinātniskā konsultante. 1952.-1962.g. R.Kukaine bija institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā, un pēc tam 30 gadus(1962-1992) bija šī institūta direktore un daudz darījusi sava skolotāja akadēmiķa A.Kirhenšteina zinātnisko tradīciju uzturēšanā institūtā.

Akadēmiķe R.Kukaine ir virusoloģijas iedibinātāja Latvijā. Viņas pirmie pētījumi virusoloģijā saistīti ar poliomielītu, kuru aktualitāti pateica priekšā pati dzīve. 1956.gadā Latvijā atkārtoti konstatēja ļoti augstu saslimstību ar poliomielītu, tādēļ nekavējoties vajadzēja noskaidrot poliomielīta vīrusa raksturu un īpatnības, atrast vakcīnu un pēc tam uzsākt bērnu vakcinēšanu. Pateicoties akadēmiķes R.Kukaines vadītās pirmās virusoloģijas laboratorijas kolektīva veiktajiem pētījumiem, Latvija kļuva par pirmo vietu pasaulē, kur izmēģināja un pēc tam ieviesa vispārēju pretpoliomielīta vakcināciju. Kopš galīgās uzvaras pār poliomielītu mūsu valstī apritējuši vairāk kā 50 gadi, taču, kā savulaik uzsvērusi R.Kukaine, nedrīkst aizmirst, ka pasaulē poliomielīta problēma nav pilnībā atrisināta. Akadēmiķes R.Kukaines turpmākie pētījumi bija veltīti govju leikozes vīrusam, un arī šiem pētījumiem bija gan teorētiska, gan praktiska nozīme. Pirmo reizi pasaulē institūtā tika eksperimentāli pierādīts, ka govju leikozi izraisa tieši vīruss. R.Kukaines vadībā tika izstrādātas jutīgas diagnostikas metodes un vakcīna, kas aizsargāja govis no šīs slimības. Paralēli šiem pētījumiem R.Kukaines vadībā A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā tika pētīta jauna pieeja audzēju terapijā – audzēju viroterapija, tika meklēti ceļi, kā aktivēt paša organisma imūnsistēmu, lai tas veiksmīgi aizsargātu sevi pret vīrusu infekcijām. Nozīmīgu vietu ieņēma elpceļu vīrusu infekciju – gripas vīrusa pētījumi, tika meklētas un izstrādātas jaunas substances cīņai ar šo vīrusu. R.Kukaines vadībā attīstījās vīrusu molekulārā bioloģija, tika pētītas vairākas veterinārmedicīnas problēmas, ieskaitot trušu miksomatozi un tās izsaucējvīrusu. Tika uzsākti un veikti endogeno retrovīrusu un hepatīta A un B vīrusu pētījumi. Institūta līdzstrādnieki iesaistījās dažādos starptautiskās sadarbības projektos un stažējās ārvalstīs, lai apgūtu jaunākās un modernākās pētniecības metodes virusoloģijā. Arvien lielāka uzmanība tika veltīta cilvēka vīrusu un to izsaukto slimību pētījumiem. Astoņdesmito gadu vidū tika uzsākti cilvēka retrovīrusu pētījumi, vēlāk cilvēka limfotropo herpesvīrusu pētījumi, kurus R.Kukaine ne tikai vadīja, bet aktīvi tajos piedalījās.

Profesorei R.Kukainei piemita unikāla spēja paredzēt, kādi virzieni būs perspektīvi nākotnē, viņa prata motivēt un iesaistīt zinātniskā darbā jaunus perspektīvus cilvēkus. Viņa uzticējās jaunajiem un ļāva tiem strādāt patstāvīgi. Lielākā daļa tagadējā RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieku ir akadēmiķes R.Kukaines skolnieki un viņas iesāktā darba turpinātāji. Arī mums ir viņas pārliecība par to, ka mikrobioloģija ir interesanta, bet virusoloģija interesantāka un nozīmīgāka, arī mēs esam optimisti un pesimisti, mazliet fanātiķi. Un vienmēr mēs respektējam un respektēsim akadēmiķes R.Kukaines uzskatu, ka zinātnē nav vietas negodīgiem cilvēkiem. Cilvēkam vispār jābūt godīgam. Zinātniekam un mediķim – vēl jo vairāk.

1968.gadā R.Kukaini ievēlēja par LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, 1971.gadā – par īsteno locekli. 1984.-1990.g. R.Kukaine bija LZA Ķīmijas un bioloģijas nodaļas akadēmiķe-sekretāre. Šis posms Latvijas vēsturē bija izšķirīgu pārvērtību laiks. Nodaļa aktīvi iesaistījās sabiedrībā valdošo strāvojumu aktivitātēs, veicot ekoloģiskas ekspertīzes un izvērtējot vides stāvokli Olainē, Ventspilī, Rīgā, Jūrmalā. Atmodas sākumā izvērsās cīņa pret Daugavas HES celtniecību. Lai gan bija jau veikts iecerētās HES projektā paredzēto darbu apjoms, sabiedrības ietekmē LPSR Ministru padome bija spiesta veikt celtniecības projekta papildu ekoloģisko un ekonomisko ekspertīzi (1986). R.Kukainei uzticēja šīs plaša profila ekspertīzes komisijas vadību. Komisija deva zinātniski pamatotu slēdzienu, ka HES celtniecība ekonomiski neattaisnosies un tā ir ekoloģiski bīstama kā Latvijai, tā Baltkrievijai. Tāpēc PSRS ZA Biosfēras padomes izbraukuma sesijā Rīgā 1987.gada 6.-7.jūlijā LPSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs M.Ramāns publiski paziņoja, ka republika atsakās no Daugavpils HES celtniecības. Tas bija arī akadēmiķes R.Kukaines liels nopelns.

R.Kukaines zinātniskais devums ietverts 600 publikācijās, t.sk. 5 monogrāfijās, ~ 200 zinātniskos rakstos, vairāk nekā 15 autorapliecībās; nolasīti neskaitāmi referāti zinātniskajos kongresos, konferencēs un dažādās sanāksmēs.

Akadēmiķes vadībā aizstāvētas 13 disertācijas. Viņas audzēkņi sekmīgi veido savu zinātnisko un praktisko karjeru.

Daudzus gadus (1991–1996) akadēmiķe bija Latvijas Zinātnes padomes 7. nozares ekspertu komisijas locekle, vadīja daudzus pētnieciskus projektus. R.Kukaine bija arī vairāku Vissavienības un Latvijas zinātnisko žurnālu redakciju padomju locekle.

R.Kukaines ieguldījums zinātnē un tautsaimniecībā ir ticis augsti novērtēts. Viņai piešķirts LPSR Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces goda nosaukums (1972), 1973.gadā Rita Kukaine saņēmusi LPSR Augusta Kirhenšteina prēmiju par darbu sēriju onkogēno vīrusu un to savstarpējo attiecību ar šūnu izpētē, 1979.gadā – PSRS Valsts prēmiju par līdzdalību Starptautiskās programmas “REVERTĀZE” sekmīgā izpildē. 1976.gadā R.Kukaine apbalvota ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, PSRS ZA Mikrobioloģijas biedrība piešķīrusi viņai L.Pastēra piemiņas medaļu (1975), bet PSRS Zinību biedrība apbalvojusi akadēmiķi ar S.Vavilova medaļu (1980). 1990.gadā viņai piešķirts Latvijas Universitātes Goda doktora grāds.

1989.gada pavasarī PSRS Augstākās Padomes vēlēšanās R.Kukaine ar Tautas frontes atbalstu tika ievēlēta par PSRS tautas deputāti un aktīvi darbojās Latvijas parlamentāriešu grupas sastāvā Maskavā. Par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas posmā R.Kukaine 2010.gadā kļuva par LR Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci. 1996.gadā R.Kukainei piešķirts valsts emeritētās zinātnieces nosaukums. Pēdējos mūža gados viņa ļoti aktīvi un pašaizliedzīgi piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas paspārnē organizētās valsts emeritēto zinātnieku biedrības “Emeritus” darbā, būdama šīs biedrības valdes priekšsēdētāja kopš tās dibināšanas.

Rita Kukaine bija ļoti mērķtiecīga un gudra sieviete, ar savu skatījumu uz lietām, ar ambīcijām un neatlaidību to īstenošanā, vairāk viņu saistīja praktiski guvumi, ne teorētiski spriedumi, viņa prata organizatoriski ievirzīt savu kolektīvu.

Akadēmiķe bija gaišs, priecīgs un ļoti atsaucīgs cilvēks, pie kura vienmēr varējām griezties pēc padoma un uzklausīt viņas viedokli. Latvijas zinātnieku saime paturēs akadēmiķes Ritas Kukaines veikumu un viņas harismātisko personību gaišā piemiņā.

J.Ekmanis, J.Stradiņš, M.Murovska,
R.Valters, B.Ādamsone

Pēdējā atjaunošana 10-02-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS