“ITERA-Latvija”, Latvijas Zinātņu akdēmijas un RTU Attīstības fonda balvas

10-02-2011
zv/ZV414-1.JPG

Gaida Sedmale un Daiga Zigmunde ar balvas sniedzējiem A.Edžiņas foto 

Balvu pasniegšanas ceremonija 17. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā runātājus bija noskaņojusi filozofiski un dzejiski. Piemēram, “No vides mēs esam nākuši un vidē aiziesim. Tās ir mūsu mājas” (Ivars Knēts) vai “Nevar būt estētisks tas, kas nav ekoloģisks, un otrādi – nevar būt ekoloģisks tas, kas nav estētisks” (Juris Savickis). Kā ne, ja balva tiek piešķirta ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes vai ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Faktiski, par mūsu eksistences pamatu, kā teica akadēmiķis Ivars Knēts - mūsu mājām. 

Kā parasts, viņi ir divi, kuriem bargas konkurences apstākļos kritusi lielā loze. Akadēmiķis Uldis Sedmalis ir pieredzes bagāts zinātnieks, ķīmiķis, praktiski visu savu darba mūžu saistīts ar Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultāti, lai arī kādus nosaukumus kopš 1956. gada, kad viņš to beidza, nesusi augstskola un fakultāte. No vecākā laboranta līdz katedras vadītājam un profesoram, Silikātu materiālu institūta direktoram, profesora pētījumu objekts un arī rūpju objekts vienmēr bijušas Latvijas dabas bagātības un to izmantošanas iespējas. Kā teica RTU rektors un Attīstības fonda vadītājs Ivars Knēts, Latvijā nav dzelzsrūdas, zelta, akmeņogļu. Pat nafta atrodas pārāk dziļi. Toties mums ir māls, smiltis, dolomīts, daudz kas tāds, ko mēs vieglprātīgi ignorējam, par dārgu naudu importēdami celtniecības materiālus no ārzemēm. LZA prezidents Juris Ekmanis īpaši atzīmēja profesora Ulža Sedmaļa neatlaidību, pūloties panākt Latvijas izejvielu pētniecības programmas nepieciešamību, un nu tā ir – Valsts pētījumu programmas sadaļa “Zemes dzīles” 2010. – 2013. gadam.

Kas atceras kādreizējā Jaunatnes teātra izrādi “Saruna fon Šteina namā par klātneesošo Gētes kungu”, varēja jaust kaut ko līdzīgu, jo saruna par prēmijas laureātu Uldi Sedmali notika, viņam pašam klētneesot. Kavēja slimība un ierobežotās pārvietošanās iespējas, kuras visi runātāji sirsnīgi vēlēja pārvarēt.

LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Raimonds Valters, raksturojot laureātu, atgādināja, ka viņa pētījumi ir atzīti starp gada labākajiem lietišķajās zinātnēs (piemēram, starp 2006. gada izstrādnēm atzīmēti augstas stiprības un temperatūras izturīgi blīvi un poraini keramikas materiāli no jaukta sastāva illīta māla un oksīdu kompozīcijām izmantošanai augsttemperatūras iekārtās ekspluatācijai līdz 1300 0C, kuru autori ir akad. Uldis Sedmalis, Dr. habil. chem. Gaida Sedmale, Dr. sc. ing. Ingunda Šperberga no RTU Silikātu materiālu institūta, bet tehnoloģija jauna būvniecības siltumizolācijas materiāla iegūšanai no kārtainiem silikātiem un biodīzeļdegvielas ražošanas blakusproduktiem, kuras autori ir akadēmiķis Uldis Sedmalis, Laimonis Bīdermanis, Andris Cimmers, Gaida Sedmale un Ingunda Šperberga, ierindojusies starp nozīmīgākajiem Latvijas lietišķās zinātnes sasniegumiem 2009. gadā.

“ITERA-Latvija” prezidentam Jurim Savickim profesors Uldis Sedmalis ir cīņu biedrs mālu atradnes izpētē Balvu rajonā. Ivars Knēts, atgādinot filmas “Ceplis” folklorizējušos frāzi “Es biju varens un būšu varens”, atzina, ka Latvijas bagātības, kas to var padarīt varenu, ir tepat zem kājām. Un Uldis Sedmalis ir viens no to apgūšanas bruņiniekiem. Profesors Imants Meirovics, kādreizējais fakultātes dekāns, raksturoja Uldi Sedmali kā cilvēku ar lielu uzņēmību, apsviedību, spēju izdomāt priekšlikumus un tos realizēt.

Ulda Sedmaļa vietā apbalvojumu un ziedus saņēma viņa kundze Gaida. Viņa arī nolasīja laureāta pateicības vēstuli balvas žūrijas komisijas locekļiem.

Jaunā zinātniece Dr. arch. Daiga Zigmunde piemiņas medaļu un stipendiju saņēma par darbu “Latvijas urbānās un lauku ainavas estētiskā un ekoloģiskā mijiedarbība”. Šī nav viņas pirmā tikšanās ar firmu “ITERA-Latvija”. Par to pastāstīja Juris Savickis. Kad viņš pirms 12-13 gadiem iegādājās purvainu zemes gabalu Daugavas kreisajā krastā iepretim Ikšķilei, viņš meklēja ainavu arhitektu, kas to savestu kārtībā. Taču izrādījās, ka Latvijā ainavu arhitekti spēj nodarboties ar nelieliem privātmāju dārziņiem vai mikrorajonu parciņiem, bet ne ar 5-10 hektāru lielām teritorijām. Tad arī radās iecere atbalstīt ar stipendijām labākos Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējošos ainavu arhitektus, un Daiga bija pirmā, kura šo stipendiju izpelnījās. “Esmu priecīgs, ka nu mums ir tāds speciālists, pie kura var vērsties pēc padoma un palīdzības”, teica Juris Savickis. “Esmu patiesi pagodināta par šo apbalvojumu kā apliecinājumu, ka darba tēma ir svarīga Latvijai un tās iedzīvotājiem, jo sakārtota vide ļauj sakārtot arī cilvēka iekšējo pasauli, it īpaši tagad, kad aktualizējas klimata pārmaiņas un globalizācija, kas apdraud Latvijas ainavas identitāti un cilvēka piederību tai”, balvu saņemot teica jaunā zinātņu doktore. Viņai ziedus pasniedza oficiālie pārstāvji, draugi un – arī tētis ar mammu, jo akadēmiķis Juris Ekmanis klātesošiem darīja zināmu faktu, kas bija nācis gaismā tikai pirms dažām minūtēm un nekādi nevarēja ietekmēt žurijas lēmumu. Dr. Daiga Zigmunde ir LLU rektora profesora Jura Skujāna meita. “Skaista ir tāda paaudžu pārmantojamība” teica Juris Ekmanis.

Zaiga Kipere

Pēdējā atjaunošana 10-02-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS