Kā vērtēt zinātniskus pētījumus un zinātnieka devumu zinātnei

1-05-2008
Prof. A. Sproģis Diskusija

Kā vērtēt zinātniskus pētījumus un zinātnieka devumu zinātnei

Vērtēšanas procesā jāizšķir divi atsevišķi vērtējumi:

1. zinātniska darba vērtējums
2. zinātnieka darbības vērtējums.

1. Zinātnieka, tāpat kā mākslinieka darbu vērtējumu var veikt pēc to aktualitātes un nozīmīguma valsts tautsaimniecībā. Diemžēl zinātnieka darbu vērtēšanā, tāpat kā mākslinieka darba vērtēšanā, nevar būt viennozīmīga šablona. Zinātnieka darba vērtība var būt ļoti daudzpusīga, kas nav izsakāma ar konkrētiem parametriem. Daudzi pasaules zinātnieki ir aizgājuši no dzīves neatzīti un pat nonicināti, bet pēc viņu nāves darbi atzīti kā nozīmīgi ieguldījumi pasaules izzināšanā vai konkrētās tautsaimniecības sfērās. Zinātnieka devumu nav iespējams novērtēt ar konkrētiem viennozīmīgiem parametriem: tik lappuses, tik skaitļu, tik atsauksmes uz citiem autoriem, tik aprēķinātais efekts utt. Zinātnieka darbu nevar vērtēt arī pēc kāda konkrēta cita zinātnieka atziņas. Gan mākslā, kultūrā, medicīnā un arī zinātnē eksistē dažādas “skolas”, kuras vienu otru pat pilnībā noliedz. Zinātnieka devumu var pieņemt vai nepieņemt, bet to nevar viennozīmīgi atzīt kā pieņemamu vai nepieņemamu. Fundamentāliem pētījuma rezultātiem nav viennozīmīga vērtības kritērija: viena pētījuma rezultāti var būt attiecināmi uz tuvāku periodu, citi uz tālāku, citi uz globālām problēmām. Kā novērtēt zinātnes pētījumu par pasaules globālām sasilšanas problēmām, par iespējamām zemestrīcēm atsevišķās pasaules vietās, tai skaitā arī Latvijā? Vai viennozīmīgi iespējams izvērtēt zinātnieku pētījumus par modificētās pārtikas lietošanu? Vai ir viennozīmīgi izvērtējams jautājums vai celt Latvijā atomelektrostaciju, vai arī celulozes rūpnīcu pie Daugavas vai pie Pāvilostas, vai celt ar jaudu 500 tūkstoši tonnu celulozes vai ievērojami mazāku, kā to ir izdarījuši Igaunijā?

Zinātnieka konkrēta darba vērtējumam nevar būt viennozīmīgs šablons un nav iespējams noteikt skaitlisku viennozīmīgu vērtējumu. Zinātniskā darba nozīmīgumu var analizēt tikai līdzvērtīgs zinātnieks netieši, vērtējot izmantoto izejas informāciju, pielietotās metodes, salīdzinājumus ar līdzīgiem pētījuma rezultātiem, pētījuma rezultāta apraksta pārskatamību, salīdzinājumu ar ārvalstu atziņām un ar atziņām citos pētījumos un praktiskām norisēm dzīvē. Kaut arī analīzes rezultāti liksies pārliecinoši, tas vēl nedos tiesības zinātnieka darba rezultātus noliegt vai arī viennozīmīgi tos uzreiz slavināt kā vienīgo pasau­les patiesību. Jebkuram zinātniskam secinājumam un atklājumam jāiziet aprobācijas periods rezultātu praktiskai pārbaudei vai salīdzinājumiem ar līdzvērtīgiem pētījuma rezultātiem. Ne mazums it kā slavētu pētījumu rezultāti pēc kāda laikā atzīti kā nepareizi vai maznozīmīgi, un tai pašā laikā kritizēti un pat atzīti kā nederīgi pētījumi ir ieguvuši vispārēju atzinību. Cik gan daudz lauksaimniecībā nav slavinātas viena vai otra jaun­izveidotā šķirne, bet pēc laikā tā ir klusi pazudusi. Cik gan daži esošās pensiju sistēmas ieviesēji nav slavinājuši Latvijas pensiju sistēmas ģenialitāti, bet izrādījās, ka tā ir sociāli netaisnīga un tautsaimniecības attīstību bremzējoša. Vai nav dzirdēti slavinājumi par Latvijas nodokļu politiku un to autori cildināti par tādas sistēmas izstrādi, bet kur ir novedusi Latviju esošā nodokļu politika – pie nedaudzu tūkstošu miljonāru un turpat 50% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma. Vai Latvijas valsts privatizācija ir veidojusi attīstītu ražošanu, ja Latvijas ražošanas potenciāls pēc privatizācijas ir samazinājies turpat divkārt? Tas noticis bez zinātniskas diskusijas un zinātniskām izstrādēm. Vienlaicīgi var jautāt, kāpēc tad zinātnieki nedeva savas izstrādes? Bet kur tad bija pasūtījums zinātnei un finansējums izstrādēm? Vai par zinātnei atvēlēto finansējumu 1991. – 2000. gadā, kurš nodrošināja pienācīgu finansējumu tikai dažu simtu zinātnieku algošanai, varēja vispār minēt par iespēju veikt nozīmīgus pētījumus? Vai vispār varēja runāt par zinātni Latvijā? Vai kādreiz atvēlētie 0,2 % no iekšzemes kopprodukta vispār var veicināt zinātnes pētījumus?

Viennozīmīgi jāsecina, ka zinātnes izstrādes vērtēšana nevar būt šabloniska, bet tai jābūt dinamiskai un radošai, zinātnieka darbu, tāpat kā mākslinieka darbu, var atzīt vai to neizprotot vienkārši neievērot, bet nevar noliegt kā nederīgu. Zinātnieks ar saviem pētījumiem ir problēmu iepazinis, un nevar kāds cits, neiedziļinoties lietas būtībā, apgalvot “tur nav nekā” vai “kāda tam nozīme.” Arī Latvijas zinātnes padomes eksperti, ekspertējot darbus, neiedziļinoties pētījumu saturā, nedrīkst noliegt pētījumus. Eksperti var tikai izteikt savu vērtējumu par pētījuma atspoguļojumu zinātnieka atskaitēs vai publikācijās. Neskaidrību gadījumā eksperti var arī, kontaktējoties ar pētījuma autoriem, iegūt papildus informāciju. Vērtējot zinātnieka darbu, jebkurš eksperts vērtē tikai kādu vai kādus zinātniskus pētījumus un viņam nav priekštata par citiem tūkstošiem zinātnisku pētījumu un nav globālas informācijas par kopumu. Līdz ar to konkrētā eksperta vērtējums vienmēr būs subjektīvs savu zināšanu ietvaros. Vēl sarežģītāka situācija, ja jāekspertē līdzīgi pētījumi, kādus veic pats eksperts. Šādā gadījumā vērtējums būs subjektīvs, izejot no paša eksperta pētījumu atziņām, bet nekad nebūs garantijas, vai eksperta viedoklis ir pareizākais. Ekspertējot zinātniskās izstrādes, jābūt piesardzīgam, izsakot visaptverošu secinājumu. Arī ģeniāls pētījums var izskatīties “pelēks”, bet maznozīmīgs darbs, labi aprakstīts un izpušķots, var likties kā liels sasniegums.

2.Otra problēma ir kā vērtēt ne konkrēta darba, bet zinātnieka darbības rezultātu, tas ir zinātnieka zinātniskos sasniegumus. Zinātnieka vērtēšanai nevar būtu par pamatu kāds konkrēts ikdienišķs darbs – publikācijas, uzstāšanas konferencēs, lekciju pasniegšana un cits zinātnisks pasākums. Zinātnieka sasniegumu raksturošanai par pamatu jāņem zinātnieka kompleksā darbība. Šī kompleksā darbība izpaužas vairākos aspektos: nepieciešamas publikācijas, jāpropagandē savi rezultāti konferencēs, mācību procesā, jāvada studentu un doktorantu darbība. Zinātniskā darbība var izpausties konkrētu izstrāžu ieviešanā ražošanā, ražošanas vai vadības procesa uzlabošanā, savas zinātniskās skolas izveidošanā. Zinātniskā darbība var izpausties jaunu zāļu radīšanā vai jaunu zāļu pielietošanā. Zinātniskā darbība var izpausties arī kā jaunu inovatīvu tehnoloģiju ieviešana. Tātad zinātnieka darbību raksturo darbības komplekss, no kuriem dažs darbs vai pasākums ir plaši atzīts, bet var būt arī darbi vai darbība, kuru neviens neslavē vai citi pat noliedz kā nezinātnisku.

Pēdējā atjaunošana 1-05-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS