Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas darbība 2007. gadā

23. februāra LZA sēde “Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā” bija veltīta Latvijas minerālajām izejvielām un to izmantošanai tautsaimniecībā, aptverot pētniecību, rūpniecisko ražošanu un izglītību. Vienkopus tika pulcināti valsts institūciju pārstāvji, ražotāji, zinātnes un izglītības darbinieki. Sēdē pieņēma lēmumu, ierosinot izstrādāt ilgtermiņa valsts programmu “Latvijas zemes dzīļu resursi: to apzināšana, izpēte un izmantošana”, kā arī veikt vairākus citus pasākumus stāvokļa uzlabošanai, t.sk. sekmēt jaunu ražotņu izveidi keramzīta, logu stikla, keramisko apdares plākšņu ražošanai, piesaistot iekšzemes un ārvalstu investorus; izveidot jaunus dolomīta ieguves karjerus importējamo granīta un dolomīta šķembu aizstāšanai. Lai nodrošinātu nozares attīstībai nepieciešamos kadrus, ierosināts LR Izglītības un zinātnes ministrijai palielināt no valsts budžeta finansētu studējošo skaitu Latvijas Universitātes ģeoloģijas specialitātē un Rīgas Tehniskās universitātes silikātu un augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas specialitātē.

LZA 7. decembra sēdē “Cilvēka genoms: evolūcijas strupceļš, jauns vijums vai tikvien kā izaicinājums” plašu un aizraujošu priekšlasījumu sniedza akadēmiķis Elmārs Grēns, nobeigumā secinot, ka cilvēka genoma struktūra jeb nukleotīdu secība ir noskaidrota, bet genomā iekodētās informācijas apzināšana ir tikai pašā sākumā.

19. janvārī nodaļas pilnsapulcē noklausījās nodaļas priekšsēdētāja akad. R.Valtera atskaiti par nodaļas darbu 2006. gadā, kā arī akad. Jekaterinas Ērenpreisas referātu “10 gadi pēc akadēmiķa Jāņa Ērenpreisa aiziešanas. Būtisks pagrieziens kanceroģenēzes paradigmā”.

23. martā nodaļas sēdē “ Cilmes šūnas – teorija un prakse” LZA kor. loc. prof. M.Pilmane sniedza pārskata referātu “Embrioloģija, cilvēka un eksperimenta dzīvnieku cilmes šūnas, un indukcija”, prof. Dr.med. S.Lejniece – “Alogēna asinsrades cilmes šūnu transplantācija – darbības mehānisms un pielietošana medicīnā”, Dr.biol. J. Ancāns – “Somātiskās cilmes šūnas un to pielietojums eksperimentālajā medicīnā” un Dr.biol. A.Vīgants – “Levāna un dekstrāna atvasinājumu ietekme uz peļu embrionālo cilmes šūnu diferenciāciju”. Nobeigumā notika plaša diskusija par šobrīd zinātnē un praksē ļoti aktuālo tēmu.

20. aprīlī notika nodaļas sēde “ Genoma programma Latvijā”. Pēc akad. E.Grēna ievadvārdiem, kuros viņš īsi raksturoja sarežģīto birokrātisko ceļu līdz genoma programmas atzīšanai un īstenošanas sākumam, sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 5 ziņojumus. Par Genoma datubāzes veidošanu Latvijā un gēnu pētījumiem saistībā ar metabolisma un endokrīnajām slimībām plašu informāciju sniedza kor.loc. Dr.biol. J.Kloviņš (līdzautors – Dr.med. V.Pīrāgs). Par interleikīna–6 haplotipa saistību ar koronāro sirds slimību ziņoja Dr.biol. N.Līcis (līdzaut. Dr.med. G. Latkovskis). Dr.biol. A.Linē informāja par autoantivielu nozīmi vēža diagnostikā un monitoringā. Dr. biol. L.Tihomirova (līdzaut. Dr.med. A.Stengrevics) iepazīstināja ar vēža predisponētības ģenētisko pētījumu rezultātiem. Dr.habil.biol. A.Krūmiņa ziņoja par Latvijā veiktajiem monogēno slimību molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem. Rezumējot dzirdēto, akad. E.Grēns uzsvēra, ka programmas veidošanas vēsture pierāda to, ka , ja pietiek spēka un enerģijas cīnīties par ieceres realizāciju, daudz ko var sasniegt. Sēdes dalībnieki nobalsoja arī par LZA goda doktora grāda Dr.med.h.c. piešķiršanu profesoram O.Plepim.

9. maijā LZA FTZN un ĶBMZN kopsēdē “Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis” par aizsaulē pāragri aizgājušo akadēmiķi Juri Tīliku un Latvijas cietvielu radiācijas ķīmijas un fizikas skolu referēja LU Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs Dr.chem. A. Actiņš. Par Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējo stāvokli ziņoja akad. J.Bērziņš.

25. septembrī LMZN, ĶBMZN un LLMZA izbraukuma sesijas “Baltalksnis Latvijā’’ mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar baltalkšņa audzēšanas un izmantošanas iespējām Latvijā. Sēdes dalībnieki apskatīja dažāda vecuma baltalkšņu audzes parauglaukumus Neretas mežniecībā, kā arī iepazinās ar baltalkšņa koksnes mehānisko apstrādi SIA “Ošukalns” Jēkabpilī.

19. oktobrī nodaļas sēdē tās dalībnieki noklausījās un vērtēja jauno LZA locekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus. Pārskatus par zinātnisko darbību sniedza īsteno locekļu kandidāti LZA korespondētājlocekļi Dr. biol. A.Šaripo un Dr.habil.chem. A.Zicmanis, kā arī pretendenti LZA korespondētājlocekļa vakancēm farmācijā, bioloģijā un ķīmijā Dr.pharm. M.Dambrova, Dr.biol. U.Kalnenieks un Dr.chem. V. Kauss. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi atbalstīja visus pretendentus. LZA Rudens pilnsapulcē par LZA akadēmiķi ievēlēja A. Zicmani, par LZA korespondētājloceķļiem – M.Dambrovu, U.Kalnenieku un V.Kausu.

16. novembra ĶBMZN un RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kopsēde “50. gadadiena poliomielīta pētījumiem Latvijā” bija veltīta akadēmiķes Ritas KUKAINES 85. gadu jubilejai. Sēdes dalībnieki noklausījās akad. Dr.habil.med. R.Kukaines pārskata referātu “Poliomielīta likvidācija Latvijā mūsdienu skatījumā “ un Pasaules veselības organizācijas Nacionālās polioreferences laboratorijas vad. Dr.med. V. I. Kalniņas ziņojumu “Latvija kā poliovīrusa brīva zona”. Jubilāri sirsnīgi sveica Latvijas Zinātņu akadēmijas, vairāku ministriju, veselības iestāžu un zinātnisko institūtu pārstāvji.

2. aprīlī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē notika akadēmiķa profesora Ojāra Neilanda (1932 – 2003) 75. dzimšanas dienai veltīti piemiņas lasījumi. Pēc akad. J. Stradiņa ievadvārdiem klātesošie noklausījās fakultātes dekāna akad. prof. V.Kampara referātu “Nelineāro hromoforu ķīmija” un LZA kor.–loc., profesores I. Muzikantes ziņojumu “Nelineāro hromoforu fizika”, pie kafijas tases dalījās atmiņās par O.Neilandu, nolika ziedus profesora atdusas vietā Ziepniekkalna kapos.

16.oktobrī akadēmijā profesoru Alfrēda Ieviņa un Emīlijas Gudrinieces piemiņas lasījumus organizēja RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, LZA ĶBMZN, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs un Latvijas Ķīmijas biedrība. Pēc akad. Tāļa Millera ievadvārdiem klātesošie noklausījās Dr.chem. E.Siliņas referātu “8–Merkaptohinolīna un tā atvasinājumu iekšēji komplekso savienojumu kristālķīmija”. LZA kor.loc. RTU prof. M.Jure informēja par profesoru A.Ieviņa un E.Gudrinieces balvu 2006. gada laureātiem. Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja L. Reimate priekšlasījumā “Ķīmijas priekšmets Tukuma Raiņa ģimnāzijā” pastāstīja par savu pedagoģisko pieredzi ķīmijas mācīšanā. LZA E.Gudrinieces balvas laureāte Mg.sc.ing. A. Kotova iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem.

Zinātniskie sasniegumi

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Pieciem no Latvijas Zinātņu akadēmijas nosauktajiem 10 nozīmīgākajiem sasniegumiem autori vai līdzautori ir mūsu nodaļas locekļi – kor.loc. I.Rumba, akad. V. Kluša un akad. I.Kalviņš, LZA goda doktors J.Rukšāns, akad. V. Kampars, kor.loc. A.Treimanis.

Atzīmējami arī citi nodaļas locekļu zinātniskie sasniegumi:

• Pirmo reizi Baltijas valstīs Latvijā uzsākta hroniskā noguruma sindroma diagnostika. Pierādīta aktīvas limfotropo herpesvīrusu infekcijas nozīme šā sindroma izraisīšanā (kor.loc. L.Vīksna, Dr. S.Čapenko, kor.loc. M.Murovska, RSU, RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts).

• Izvirzīta jauna hipotēze par DNS pārrāvuma nozīmi šūnu diferenciācijas regulācijā (kor.loc. N. Sjakste, Dr.biol. T.Sjakste, LU, LU BI).

• Kopīgos Latvijas, Baltkrievijas, Polijas un Kanādas zinātnieku pētījumos atklāts efektīvs maztoksisks dihidropiridīnu rindas antimutagēns, parādīts tā darbības mehānisms (akad. G.Duburs, LOSI, u.c.).

• Iegūti silīcijorganisku komponenti saturoši magnētiskie šķidrumi, kuriem piemīt pretvēža aktivitāte (akad. E.Lukevics, LOSI).

• Iegūtas jaunas atziņas par daudzkomponentu heterogēnu (arī nanolīmenī) termoplastisku un termoelastoplastisku polimēru sistēmu veidošanās mehānismu, šo sistēmu struktūras un īpašību kopsakaru (vad. akad. M.Kalniņš, RTU Polimērmateriālu institūts).

• Pirmo reizi Latvijas veterinārmedicīnā veikti pētījumi veterinārajā anestezioloģijā (Dr. G.Avdoško, kor.loc. E.Birģele, LLU, klīnika “Mazo brāļu hospitālis”, LU Kardioloģijas institūts).

• Izstrādātas bezatkritumu ražošanas sistēmu koncepcijas un to modeļi (kor.loc. J.Grāvītis , LV KĶI sadarbībā ar AN Universitātes Prioritāro pētījumu institūtu, Tokijas Universitātes Industriālo pētījumu institūtu, LU).

• Izstrādāts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloģiskais plāns (vad. kor.loc. O. Nikodemus, LU).

• Pilnveidota notikumu hronoloģija Skandināvijas ledusvairoga dienvidu malas iekšējās zonas vēlā Vislas posma deglaciācijai (kor.loc. V.Zelčs, LU).

• Veikta Latvijas Organiskās sintēzes institūta un P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ģenēzes un darbības izpēte 50 gados (1957–2007) (akad. J. Stradiņš).

• Apkopota un sistematizēta plaša informācija par vairāk nekā 1000 kokaugu sugām ( A.Mauriņš, A.Zvirgzds .”Dendroloģija”, LU Akadēmiskais apgāds, 448 lpp.).

2007. gadā iznākušas 13 grāmatas, kuru autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi A.Kārkliņš, M.Kļaviņš, I.Liepa, M.Pilmane, R.Rozentāls, J.Rukšāns, J.Stradiņš, A.Strakovs, R.Valters, A.Vīksna, J.Vīksne, A.Zvirgzds. Izdotas arī akad. I.Kalviņa un akad. O.Neilanda biobibliogrāfijas.

Nodaļas locekļi saņēmuši dažādas balvas par zinātniskajiem sasniegumiem:

akad. A.Zicmanis – LZA Gustava Vanaga balvu ķīmijā, kor.loc. V.Kauss – LZA un a/s Grindeks balvu “Zelta pūce”, akad. A. Jemeļjanovs – LR Zemkopības ministrijas un LR Vides ministrijas balvu “Sējējs”, akad. M.Beķers – LLU profesora J.Āboliņa balvu. a/s Grindeks D.H. Grindeļa medaļu saņēmis akad. E.Liepiņš par ieguldījumu jaunu zāļu vielu struktūras pētījumos un kor. loc. R.Muceniece par ieguldījumu farmaceitiskās izglītības attīstībā un mērķproteīnu izpētē. Akad. V.Kampars, akad. E.Liepiņš un ārz.loc. K.Vītrihs apbalvoti ar RTU MLĶF Paula Valdena medaļu. Akad. I.Kalviņam piešķirts RTU Goda doktora grāds.

Akad. A.Vīksna un LZA Dr.h.c. J.Vētra apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, kor.loc. E.Birģele , ārz..loc. E. Bunkše, kor. loc. I.Rumba un kor.loc. P.Zālītis – ar Atzinības krustu.