Patentu statistika: Skats uz Latvijas zinātni

16-06-2011

Jānis Kristapsons, Ērika Tjuņina, Mārtiņš Kozlovskis

Šīs piezīmes ir turpinājums agrāk Zinātnes Vēstnesī publicētiem rakstiem par Latvijas zinātni [1, 2]. Arī šajā rakstā tiks apskatīta Latvija salīdzinājumā ar pārējām divām Baltijas valstīm.

Metodoloģiski var apskatīt kā nacionālos patentu dokumentus, tā arī starptautiskos pieteikumus. Pēdējie ir vairāk ņemami vērā, jo to izmaksas sniedzas vairākos tūkstošos un pat desmitos tūkstošos eiro. Lai saņemtu Latvijas patentu pietiek ar apmēram 100 – 150 latiem. Mēs pamatā apskatam starptautiskos pieteikumus, lai varētu salīdzināt izgudrojumu patentēšanas intensitāti dažādās valstīs.

Vēl jāatzīmē, ka Latvijā (arī Lietuvā, Francijā un vēl daudzās citās valstīs) pastāv tā saucamā patentu reģistrācijas sistēma (reģistrācija tiek nodrošināta pēc formālo reģistrācijas priekšnoteikumu izpildes). Bet Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Krievijā, Eiropas Patentu organizācijā, Igaunijā u.c. pastāv ekspertīzes sistēma.

Latvijas patentu skaits nacionāliem pieteicējiem līdz 2007.gadam ir aptuveni 100 patentu gadā, pēc tam to skaits sāk pieaugt, 2009. un 2010.gadā sasniedzot ap 185 patentu gadā (1.tabula). Šajā laikā pieaug patentu skaits, kuru pieteicēji (īpašnieki) ir universitātes un firmas. Savukārt tas saistīts ar to, ka universitātēs izveidoti tehnoloģiju pārneses punkti, bet firmas var iegūt valsts atbalstu (ES struktūrfondu finansējums) jaunu produktu apgūšanai un rūpnieciskā īpašuma nostiprināšanai. Zināmā mērā Latvijas patentus var pielīdzināt bijušās PSRS autor­apliecībām, kuras ap 1000 gadā tika izsniegtas Latvijas izgudrotājiem 1980. gados. Somijas izgudrotāji mūsdienās gada laikā iesniedz ap 1500 pieteikumu. Tātad, potenciālais Latvijas patentu skaita pieauguma temps varētu būt daudz lielāks, nekā tas ir šobrīd.

Īpašu uzmanību mēs pievērsām patentiem, kas izsniegti universitātēm (augstskolām) un zinātniskajām organizācijām. No dažiem patentiem gadā šādu patentu skaits ir pieaudzis līdz 89, kas ir apmēram 50% no patentu kopskaita. Vislielākais Latvijas patentu skaita pieaugums ir RTU, tālāk seko LLU un LU (1.tabula). Vēl jāpiemin RSU (18 patenti 10 gados – no 2001. līdz 2010.), FEI (14), LOSI un LVKĶI (pa 7 katram).

Nacionālie pieteikumi. Patentēšanas dinamikas salīdzināšanai dažādās valstīs vislabāk ir izmantot attiecīgo valstu pieteicēju nacionālo pieteikumu skaita izmaiņas (2.tabula). Pēdējo 10 gadu laikā šādu pieteikumu skaits Lietuvā praktiski nav mainījies, bet turpretī Latvijā un Igaunijā tas ir pieaudzis apmēram 2 reizes.

Starptautiskie pieteikumi. Visām 3 Baltijas valstīm periodā no1991. līdz 2005. gadam nav vērojams liels skaits starptautisko pieteikumu izgudrojumiem, kuru autoru starpā ir šo valstu izgudrotāji. Pēc 2005.gada šādu pieteikumu skaits Latvijai un Igaunijai pieaug apmēram 2 reizes, mazāk – Lietuvai (3.tabula). Salīdzinot Latviju un Igauniju, redzams, ka pēdējo gadu laikā Igaunijas rādītāji pieaug straujāk kā nacionālo, tā arī starptautisko pieteikumu gadījumā. Starptautisko pieteikumu skaitīšanu var veikt dažādi: var skaitīt pieteikumus, kurus iesniedz attiecīgās valsts pieteicēji, bet var skaitīt pieteikumus, kur izgudrojumu autoru starpā ir vismaz viens izgudrotājs no Latvijas (Igaunijas, Lietuvas u.tml.). Pirmā veidu pieteikumu ir mazāk, kā otrā veida (3.tabulā dotie dati atbilst otrā veida pieteikumiem).

Summārais starptautisko pieteikumu skaits uz 2011.gada 1.jūniju ir šāds: Latvija – 318, Igaunija – 336, Lietuva – 178.

Ir dažas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā. Igaunijas pieteicēju skaitā ir 25 pieteikumi no Tartu universitātes un 21 pieteikums no Tallinas Tehniskās universitātes. Starp Latvijas un Lietuvas pieteicējiem universitāšu vai zinātnisko institūtu praktiski nav. Izgudrojumu autoru skaitā var atrast šo iestāžu darbiniekus, bet pašas šīs iestādes, atkārtojam, kā pieteicēji praktiski neparādās.

Vislielākais Eiropas un citu ārzemju patentu skaita pieau­gums ir Latvijas izgudrotājiem, kas saistīti ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu – Ivaram Kalviņam un citiem šī institūta zinātniekiem. Viņiem kopā mēs saskaitījām 111 izgudrojumus, uz kuriem ārzemēs iesniegti patentu pieteikumi (pašu patentu pieteikumu ir vēl vairāk, jo katru izgudrojumu patentē vairākās valstīs). Tie pamatā ir ķīmijas un farmācijas izgudrojumi, un tie sastāda trešo daļu no visiem Latvijas izgudrojumiem, par kuriem iesniegti patentu pieteikumi ārzemēs. Ne Lietuvā, ne Igaunijā nav līdzīga tik vērienīga patentēšana, zināmā mērā tā līdzinās lielu ārzemju firmu izstrādājumu patentēšanai. Pats I.Kalviņš ir autors vai līdzautors ap 75 šādiem izgudrojumiem, V.Kauss – 23, M.Katkevičs – 19. Ja no Latvijas pieteikumiem atskaita nost minētos 111, tad summārais pieteikumu skaits Latvijai un Lietuvai vairs daudz neatšķiras.

Piezīme. Gribam akcentēt, ka daži zinātnieki pieļauj būtisku juridisku un terminoloģisku kļūdu, sakot, ka viņi saņems starp­tautisku patentu, jo tādu nav. Ir nacionālie (konkrētu valstu) patenti, Eiropas patenti, un starptautiskie pieteikumi.

Cita informācija. Lai vērtētu izgudrojuma nozīmīgumu, primāri jāskatās, vai ir iesniegts starptautisks pieteikums. Nākamais kritērijs ir, cik un kādās valstīs pieteikts izgudrojums – tas parāda, kādu nozīmi izgudrojumam piešķir paši tā autori un paten­tēšanas sponsori. Eiropas Savienībā par īpaši nozīmīgiem uzskata izgudrojumus, par kuriem izsniegti vismaz triju veidu patenti: kā Eiropas, tā arī ASV un Japānas patenti. Aptuvenā statistika par pēdējiem 10 gadiem ir sekojoša: Latvijai šādu patentu ir 14, Igaunijai – 11, Lietuvai – 5, Somijai – ap 3000.

Nobeigums. ASV universitāšu pieredze ir tāda, ka ne vienmēr tiek atgūti līdzekļi, kas ieguldīti lietišķos pētījumos un izstrādnēs. Piemēram, viena statistika ir šāda: universitāšu 400 izgudrojumi tika aizsargāti ar 100 patentiem (300 pieteikumus noraidīja), savukārt no iegūtiem 100 patentiem par 50 noslēdza licenču līgumus, no kuriem tikai 16 saņēma plānotos maksājumus (34 bija ar zaudējumiem), visbeidzot tikai 1 licence deva peļņu virs 1 miljona dolāru. Rodas jautājums, kāpēc tad universitātēm nodarboties ar patentēšanu? ASV speciālistu atbilde ir, ka šādi tiek veicināta jaunu produktu un tehnoloģiju ienākšana rūpniecībā.

Ārzemju vai nacionālo patentu iegūšanai nav jābūt pašmērķim. Jāizvērtē, vai attiecīgo risinājumu nav pareizāk saglabāt kā noslēpumu (“know–how”), bet varbūt vajag vienkārši publicēt, lai novērstu konkurentu patentu parādīšanos. Varbūt patentēšanu vajadzētu veikt tikai tad, kad ir izredzes uz licences vai paša patenta pārdošanu? No otras puses, ja iestādei un tās vadībai nav pieredzes patentu iegūšanā un realizācijā u.tml., tad, beidzot sagaidot ļoti perspektīvo izgudrojumu, tā patentu viegli var arī pazaudēt kādas elementāras kļūdas dēļ. Jāatgādina, ka vēsturiski Organiskās sintēzes institūta panākumi radās, sadarbojoties izciliem zinātniekiem ar izcilu patentu speciālistu un juristu Ā.Fogeli izcila zinātnes organizatora S.Hillera vadībā.

Šīs piezīmes uzrakstītas, lai mēģinātu parādīt, kā norisinās izgudrojumu patentēšana trijās Baltijas valstīs. Vairākas reizes pieminētā Somijas patentu statistika un tās patentēšanas politika ir piemērs, uz ko orientēties Latvijas zinātniskajām institūcijām. Mums vēl tāls ceļš priekšā...

1. J. Kristapsons, M. Kozlovskis. Web of Science: Skats uz Latvijas zinātni. – Zinātnes Vēstnesis, 2009, nr. 20 (396).

2. J. Kristapsons, M. Kozlovskis, Ē.Tjuņina. Scopus–SCImago: Skats uz Latvijas zinātni. – 2011, nr. 4 (415).


1.tabula. Latvijas pieteicēju Latvijas patenti

Gads

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Patenti

105

96

111

97

92

86

101

155

189

184

T.sk. AI&Z

5

4

6

13

11

13

26

68

106

89

RTU

1

3

3

11

7

8

15

39

65

39

LLU

2

 

2

 

3

3

6

17

11

16

LU

1

 

 

1

1

2

4

4

14

6

Piezīme: AI&Z – Universitāšu (augstskolu) un zinātnisko organizāciju iegūtie patenti

Avots: Eiropas patentu datu bāze (http://ep.espacenet.com/)


2.tabula. Baltijas valstu pieteicēju nacionālie pieteikumi

Gads

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Latvija

117

150

91

107

112

114

139

206

240

178

Lietuva

74

70

90

68

89

69

52

69

72

87

Igaunija

49

78

99

91

94

88

84

116

133

148

Avoti: Eiropas Patentu organizācijas EPO datu bāze (http://ep.espacenet.com)

LR Patentu valde. Izgudrojumu statistika (http://www.lrpv.lv/index.php?lang=LV&id=186)


3.tabula. Baltijas valstu izgudrotāju starptautiskie pieteikumi

Gads

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Latvija

18

17

18

18

19

33

31

36

30

40

Lietuva

5

15

10

8

12

17

15

21

28

22

Igaunija

14

18

13

13

25

12

26

58

48

53

Avots: Pasaules Intelektuālā īpašuma WIPO organizācijas datu bāze(http://www.wipo.int)

Pēdējā atjaunošana 16-06-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS