LZA prezidents Juris Ekmanis

Ir vairāki būtiski pozitīvi notikumi Latvijas zinātnē.

Pirmais, ko es gribu akcentēt: Ministru kabinets savā 15.februārī pieņemtajā Rīcības plānā ir ierakstījis: “Nodrošināt zinātnes materiālo resursu konsekventu pieaugumu, ik gadu palielinot valsts budžeta finansējumu zinātniskajai darbībai 0.15% apmērā no iekšzemes kopprodukta”. Vai šis ieraksts ir atbilde uz mūsu Rudens pilnsapulces paziņojumu, vai tā ir valdības pašas iniciatīva – nezinu. Laiks rādīs, cik nopietna ir valdības apņemšanās. Bet šis valsts budžeta finansējuma zinātniskajai darbībai palielinājums ir ļoti svarīgs, jo tas tad būtu signāls visai sabiedrībai, un arī signāls privātajam sektoram, ka valsts ne tikai runā, bet arī dara Latvijas izaugsmes labā. Cerēsim, ka tas ir nopietns apgalvojums.

Otrkārt, ir jūtams skaidrāks redzējums uz ES struktūrfondu finansu virzību zinātnei. Ja 2010.gadā no struktūrfondu zinātnes naudas tika izmantoti 10 miljoni latu, tad šogad mēs sagaidām ap 30 – 40 miljonus. Gada beigās tika noslēgti 114 līgumi par ERAF darbības programmas “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” projektiem. Aktīvi notiek gatavošanās uzsākt realizēt programmu par 9 valsts nozīmes pētniecības centriem.

Trešais pasākums. Šī gada sākumā pielikts punkts un uzsākts īstenot zinātnes un uzņēmējdarbības kopējai programmai “Kompetences centri”. Tuvākā laikā vajadzētu sākt darboties 6 kompetences centriem sekojošās nozarēs:

• meža nozare

• transports un mašīnbūve

• informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

• farmācija un ķīmija

• Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošana

• vide, bioenerģētika un biotehnoloģija.

Vairāk kā 60% no katra centra projektu izmaksām sedz ERAF finansējums, atlikušo summu iegulda tajos iesaistītie komersanti. Programmu izpildes termiņš ir 2015. gads.

Kompetences centros kā dalībnieki darbojas Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola, seši valsts zinātniskie institūti un 75 komersanti (SIA un akciju sabiedrības). Starp tiem ir kā lieli uzņēmumi, tā arī pavisam mazi. Tātad, 75 komersanti no privātā sektora būs reāli saistīti ar zinātni.

Ceturtais būtiskais pasākums. Kā vienmēr decembrī Zinātņu akadēmija paziņoja 10 izcilākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2010.gadā. Bet jau janvārī mūsu medicīnas zinātnieki un praktiķi veica jaunu izcilu darbu – pirmo Latvijā aknu transplantācijas operāciju. Zinātņu akadēmija kopā ar akciju sabiedrību “Latvijas Gāze” , Rīgas Tehniskās universitātes fondu pasniedza prēmiju šī darba vadītājam akadēmiķim Jānim Gardovskim. Vienlaicīgi sabiedrības “Latvijas Gāze” prezidents Dr. Adriāns Dāvis ierosināja šī gada laikā prēmēt arī pārējos unikālās operācijas veicējus.

Tagad par dažām problēmām, kuras tuvākā laikā jārisina.

Vispirms, protams, par reformām. Izteikts zinātniskās sabiedrības aicinājums valdībai būt konsekventai, realizējot reformas augstākajā izglītībā un zinātnē. Tika publicēta zinātnieku un augstskolu profesoru atklātā vēstule Latvijas valsts augstākajām amatpersonām par to, ka steidzīgi jāpalielina augstākās izglītības un zinātnes potenciāls Latvijas ilgtermiņa stratēģisko mērķu īstenošanai. Nepieciešams meklēt jaunas iespējas izaugsmei, jāveicina pozitīvas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē. Tuvojas Nacionālā reformu plāna sagatavošanas gala termiņš. Nepieciešams plašāk iesaistīt šī plāna veidošanā arī augstskolu un zinātniski pētniecisko institūtu pārstāvjus un ekspertus, kā arī nodrošināt operatīvu un pilnīgu informāciju par Nacionālā reformu plāna tapšanas gaitu.

Vēstulē arī akcentēts, ka:

Pirmkārt, nekādā ziņā nav pieļaujams samazināt kopējo valsts ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijā, vidējā termiņā tas noteikti pakāpeniski ir jāpalielina.

Mani kā vienu no vēstules autoriem satrauc tieši tas, ka nav skaidrības par reformas metodoloģiju – IZM piedāvā vienu modeli, Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija – citu, LU savukārt piedāvā augstskolas klasificēt, Darba devēju konfederācijai ir savs piedāvājums, u.t.t.. Tikai šogad vien jau apspriesti kāds pusducis piedāvājumu, taču pietrūkst kopīga redzējuma par nepieciešamajām pārmaiņām. Diskusiju un runāšanas ir ļoti daudz, taču ir nepieciešams, lai kāds koordinētu šo darbību, lai kādam būtu drosme pateikt galavārdu, ko tad mēs tālāk darām, kā arī, lai tiktu noteikti kādi reāli termiņi, kuros reformas būtu jāveic.

Vienlaikus šādu reformu saturs jāsaskaņo ar vismaz pieciem valsts stratēģiskiem dokumentiem, kā “Latvijas nacionālā reformu programma ES 2020 stratēģijas īstenošanai” (atbildīgā EM), “Strukturālo reformu plāns 2011 – 2014” (EM), “Valdības rīcības plāns” (MK), “Nacionālas attīstības plāns” (atbildīgā VARAM), “Konverģences programma 2011 – 2014” (FM). Vai neesam sapinušies paši savās Latvijas vīzijās?

Otrkārt, minēju noslēgtos 114 līgumus par ERAF darbības programmas “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” projektiem. Ar tiem savukārt plānoti vismaz 100 jauni izgudrojumi un tiem atbilstošie patenti un tehnoloģijas. Lai vinnētu konkursu, projekta pieteikumā šie patenti un izstrādnes bija jāapsola. Domāju, ka šie solījumi arī tiks izpildīti. Vēl 100 apstiprināti patenti minēti kopsavilkumā par 2005. – 2009.g. Valsts pētījumu programmu izpildi.

Bet kā tiks veikts nākamais solis – patentu, tehnoloģiju un izstrādņu realizēšana un komerciāla izmantošana, lai tie nepaliktu tikai par skaistām atskaitēm un neaiztiekamu valsts īpašumu? Un šeit, mūsuprāt, parādās jau tāda kategorija kā attiecīgās zinātniskās organizācijas gods un veiklība veidot savu patentu politiku un komercdarbību. Piemēram, visu 114 ERAF projektu rezultāti paliks likumīgi guļam pie izstrādātājiem, jo saskaņā ar līgumu noteikumiem ir jānogaida vismaz 5 gadi, kuru laikā tie nav komercializējami. Vai tiešam esam tik bagāti, ka varam iesaldēt miljonus tikai tādēļ, ka nav sakārtota likumdošana?

Pasaules statistika ir tāda, ka no katriem 5 patentiem viens tiek realizēts, un realizēts ar jūtamu efektu. Vai zinātnisko organizāciju vadītāji, parakstot pieteikumus kārotai ERAF naudai, par šo realizāciju arī domāja? Mēs LZA mazliet tikām diskutējuši par šo problēmu un uzskatām, ka jāsasauc pieredzes apmaiņas seminārs par to, kā zinātniskām institūcijām veidot savu patentu un izstrādņu komercializācijas politiku. Ja to neuzņemas IZM vai Latvijas Zinātnes padome, tad tas jādara akadēmijai.

Treškārt, par prasmi pasniegt savus sasniegumus sabiedrībai. Akcentēt šo jautājumu mani pamudināja nesen, 24.martā, Latvijas institūta organizētā Latvijas tēla konference “Ko stāstīt ar mīlestību un lepnumu par Latviju?”, kā arī tā pieredze, kas gūta analizējot pieteikumus katra gada izcilākiem zinātnes sasniegumiem. Ja neprotam un nemācamies par saviem rezultātiem runāt populāri un aizraujoši, tad nevajag brīnīties, kad sabiedrībā sastopamies ar neizpratni, kāpēc jāfinansē zinātne, kā arī saņemam atteikumus daudzos zinātnisko projektu konkursos. Ja 2010. gadā Latvijā aizstāvētas par 36% vairāk doktora disertāciju kā 2009. gadā, vai tas ir sasniegums ar ko lepoties, vai tas ir tikai ES Struktūrfondu nopelns.

Šā gada beigās Latvijas Zinātņu akadēmija organizē Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresu, kur būs lieliska platforma runāt par mūsu sasniegumiem.

Ceturtkārt, par uzņēmējdarbības sektora lomu Latvijas zinātnes attīstībā. Valdība runā un plāno šajā sakarā jau 20 gadus. Pēc ilgiem gadiem beidzot uzsākusies kompetences centru programmas īstenošana. Tas ir būtisks solis uz priekšu, bet tas ir tikai pirmais solis.

Latvijas gadījumā privātā sektora ieguldījums pētniecībā un attīstībā ir niecīgs. Vai Ekonomikas ministrija kaut kādi uzskaita nevis tagadējos eksportrealizējošos uzņēmumus, bet arī tos, kas potenciāli tādi varētu būt? Atgādināsim, ka pasaules tirgū izredzes ir tiem, kas nāk ar jaunu piedāvājumu. Mūsuprāt, Latvijas valdībai beidzot ir jāizmanto tāds sevi attaisnojis instruments, kā nodokļu atvieglojumi tiem privātā sektora uzņēmumiem, kuri veic investīcijas pētniecībā un inovācijā, kā tas notiek tepat blakus Lietuvā. Vai Latvija nākotnē būs attīstīta un pārtikusi valsts, tas atkarīgs no tā, vai izdosies panākt radikālu un pozitīvu lūzumu uzņēmējdarbības sektora ieguldījumā pētniecībā un attīstībā, kas savukārt ir saistīts ar to, ko un kā mēs ražojam.

Raksta pamatā ir LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi LZA Pavasara pilnsapulcē 2011.gada 7.aprīlī