Zinātnes Vēstnesis
- 2011.g. 11.jūlijs
Maijā un jūnijā notikušas trīs nozīmīgas apspriedes Eiropā par lauksaimniecības attīstības nākotnes scenārijiem.
Pirmais nozīmīgais notikums – Francijas Lauksaimniecības akadēmijas 250 gadu svinībām veltīta zinātniskā konference, kuras ietvaros norisinājās arī Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienības (turpmāk – Apvienība) valdes sēde. Tajā piedalījās prezidenti no Francijas, Vācijas, Latvijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Ukrainas, Čehijas un Rumānijas akadēmijām, un tās laikā tika pārrunātas Apvienības turpmākās attīstības iespējas.
Apvienība izveidota 2000. gadā Florencē, un tās galvenie uzdevumi ir diskusiju nodrošināšana un kopīgu pētījumu veikšana par nozarei svarīgiem jautājumiem. No 2008. līdz 2010. gadam Apvienību vadīja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža, 2010. – 2012. gadā Apvienības vadītājs ir Ukrainas Lauksaimniecības akadēmijas prezidents Mikola Bezuglij, bet no 2012. gada vasaras – Karaliskā Zviedrijas Lauksaimniecības akadēmijas prezidente Sara von Arnold.
Latviju ar referātu pārstāvēja akadēmiķe Baiba Rivža un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre Dr. Ieva Brence.
Galvenie kopīgie diskusiju jautājumi bija pārtikas un dzeramā ūdens nodrošinājuma iespējas pasaulē pēc 2050. gada. Tika uzsvērts, ka prioritāšu izvērtējumā, akcentējot pārtikas ieguvi kā galveno prioritāti, galvenais uzsvars jāliek uz ražības pieaugumu, līdzās meklējot jaunus, inovatīvus ceļus. Tā kā prognozes pieprasa divkāršu pārtikas apjoma palielinājumu pie ierobežotiem zemes resursiem lauksaimniecībā, būtiska ir izpēte par graudu rezervju palielināšanu. Diskutabls jautājums ir kukurūzas izmantošana biogāzei, graudu lietošana degvielas ieguvei, nevis pārtikai, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības izcili veselīgu produktu savietošana ar zemāku kultūraugu ražību šajās platībās .
Konferencē tika atgādināts, ka dramatiski samazinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Latvija šajā jautājumā atrodas prioritārā statusā, jo zemes platība uz iedzīvotāju ir daudz lielāka nekā Eiropā vidēji, savukārt citās Eiropas valstīs situācija ir daudz smagāka. Attiecīgi dažādu nozaru pārstāvji pauda pārliecību, ka ar katru desmitgadi pieaugs lauksaimniecības zinātnes loma un starpdisciplinārie pētījumi.
Konferencē norisinājās arī plašas diskusijas par ģenētiski modificētajiem produktiem. Daļa zinātnieku uzskata, ka tā ir vienīgā izeja no bada. Savukārt otra daļa norāda, ka jākombinē un jāizvērtē visas iespējas, un jaunajai paaudzei jāmāca saudzīga attieksme pret pārtiku un dzīvo dabu. Būtiska ir arī politiskā griba par pētījumu pastiprināšanu lauksaimniecībā un pārtikas zinātnēs, kā arī pārtikas globālo tirdzniecību starp bagātajām, ar pārtiku nodrošinātajām valstīm un nabadzīgo, izsalkušo pasauli.
Visi konferences dalībnieki bija vienprātīgi attiecībā uz lauksaimniecības universitāšu lielo lomu nākotnes izaicinājumu risinājumos, kā arī par to, ka Apvienības locekļiem jātiekas katru gadu. Nākošo konferenci 2012. gadā organizēs Zviedrija, bet 2013. gadā – Somija.
Otrs nozīmīgs notikums bija Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (NJF) 24. kongress (turpmāk – Kongress).
Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijai šogad paliek 93 gadi. Kongress notiek katru ceturto gadu, un šogad to organizēja Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte Ultunā. Latvijas pārstāvji Kongresā veidoja vienu no lielākajām delegācijām: deviņi referāti un vairāk kā 10 posteri. Latvijas pārstāvji arī rūpīgi sekoja līdzi pasākuma organizācijai, jo nākamais Kongress notiks 2015. gadā Latvijā.
Dalība Francijas Lauksaimniecības akadēmijas 250 gadu svinībām veltītajā zinātniskajā konferencē un Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (NJF) 24. kongresā bija iespējama, pateicoties finansiālajam atbalstam no ERAF projekta “Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kapacitātes stiprināšana un starptautisku projektu pieteikumu izstrāde”, Vienošanās Nr. 2010/0294/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/009/
Trešā sanāksme bija ERA–NET “Ruragri” projekta dalībvalstu tikšanās.
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) piedalās ES 7. Ietvara programmas ERA–NET (ERA – European Research Area) projekta “Ruragri” īstenošanā. “Ruragri” (“Facing sustainability: new relationship between rural areas and agriculture in Europe”) projekta (turpmāk – Ruragri projekts) mērķis ir sekmēt sadarbību un koordināciju starp nacionālajām pētniecības programmām, kas saistītas ar ilgtspējīgas lauksaimniecības un lauku rajonu attīstības jautājumiem. Projektā piedalās dalībnieki no 20 valstīm.
2011. gada 27.–28. jūnijā notika “Ruragri” projekta sanāksme, kurā dalībvalstu pārstāvji vienojās par kopīgiem aktuālajiem jautājumiem pētniecības stratēģijā. Kā prioritātes tika izvirzītas
• ekosistēmu daudzveidība,
• dabas resursu izmantošanas pārvaldība,
• lauku rajonu attīstības sociāli ekonomiskie jautājumi,
• pilsētu un lauku rajonu sadarbība.
LZA sanāksmē pārstāvēja akadēmiķe Baiba Rivža un LZA Eiropas programmu centra projektu koordinatore Dace Tirzīte.
2012. gadā “Ruragri” organizēs kopēju starpvalstu pētniecības projektu konkursu noteiktajās prioritārajās tēmās, lai sniegtu zinātnisku pamatojumu, kā lauksaimniecībai sekmīgāk pārorientēties atbilstoši ekoloģiskās un ekonomiskās situācijas perspektīvām. Piedalīšanās šajā konkursā sniegs iespēju Latvijas zinātniekiem iesaistīties starptautiskos pētījumos, lai kopīgi ar citu valstu zinātniekiem izstrādātu optimālus risinājumus Eiropas lauku rajonu sabalansētai attīstībai.
Akadēmiķe, LZA LMZN priekšsēdētāja Baiba Rivža
LZA LMZN zinātniskā sekretāre Ieva Brence