LZA prezidenta JURA EKMAŅA ievadvārdi

2-09-2011


ALŪKSNĒ, 25. AUGUSTĀ

Augsti godātie alūksnieši, augsti godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Alūksnes novada pašvaldības kopsēdes dalībnieki! Sveicu jūs vērienīgā un saturīgā pasākumā, kas veltīts Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumiem.

Šodien tiekamies kultūrvēsturiski nozīmīgā vietā. Alūksnes novads atrodas Latvijas daļā, kurā pirms vairāk nekā 1000 gadiem sāka krustoties baltu tautām piederīgo latgaļu, somugrisko igauņu, varbūt pat votu, slāvu grupai piederīgo krievu saimnieciskā un kultūras darbība. Vismaz kopš 11. – 12. gadsimta cauri novadam veda ceļi uz igauņu un krievu zemēm. Novadā ilgstoši dzīvoja latvieši, igauņi, krievi. Šīm lielākajām etniskajām grupām gadsimtu gaitā pievienojās arī citu tautību pārstāvji. Par dažādu tautību ļaužu sadarbošanos runāsim arī kopsēdes gaitā. Tāda pētījumu ievirze ir visai perspektīva.

Novada ļaudis raksturo gadsimtus seni centieni iegūt izglītību un veidot savu tradicionālo kultūru. Kopš 17. gadsimta šī tieksme atspoguļojas dokumentos, kuru skaits kļūst visai bagāts 19. gs. sākumā. Ikdienas dzīvē iesakņotas senas norises ir pirmās Vidzemes zemnieku bērnu skolas, kuras Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos jau 17.gs. 80. gados nodibināja Ernsts Gliks. Tās radās tāpēc, ka novadā dzīvoja zinātkāri cilvēki. Solu beidzēji nesa izglītību citu novadu jauniešiem. Nākamā sabiedriskā līnija bija dziedāšanas, izglītības, pašpalīdzības biedrību darbs, kas attīstījās kopš 19. gs. otrās puses. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā darbojās dažādas sabiedriskās organizācijas: lauksaimniecības un piensaimniecības biedrības, Valkas apriņķa aizsargu pulka pagastu nodaļas. Izvērsās skolu ēku celtniecība. Tajās strādāja daudzi talantīgi skolotāji, kuri vienlaikus bija pagastu kultūras dzīves veidotāji. Alūksniešu talantu un darbīguma apliecinājums ir arī šīsdienas referenti – gan novadā dzīvojošie, gan šeit dzimušie un mācītie kultūras un zinātnes darbinieki, kurus dzīve aizvedusi citur.

Mūsu kopsēdes būtiska iezīme – visi referāti pamatojas uz jauniem, Latvijas un citzemju arhīvu studijās iegūtiem materiāliem, uz sarunām ar notikumu laikabiedriem, notikumu vietu personiskiem apsekojumiem. Tā rodas iespēja stāstīt novadniekiem par maz zināmiem ļaudīm, viņu veikumu, par vēl neizpētītām norisēm. Atzinīgi vērtējams Alūksnes rajona padomes 2009. gadā izdotais aprakstu krājums “Laika liecinieki” par novadnieku darbību dažādās jomās un ”Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstu” 2010. gadā izdotā Daces Markus un Jēkaba Raipuļa grāmata “Radošie malēnieši”, kur stāstīts par radošajām personībām, izloksnēm. Nosaukti desmitiem cilvēku, par kuriem vajadzētu rakstīt.

Novadā ir izteiktas radošās pēctecības tradīcijas. Tās pāriet no paaudzes paaudzē un to uzturēšanai ir liela audzinoša, kultūrvēsturiska un izziņas vērtība. Alūksniešiem ir bagāta un pamācoša vēsture, kuras fakti izmantojami skolās, mācību stundās. Šeit labi iekļausies arī stāstījumi par novadā dzīvojošiem cilvēkiem.

Vēsture ir dzīves skolotāja – pauž sena, gadsimtos pārbaudīta un pieņemta gudrība. Zināma un atzīta, taču ne vienmēr ievērota. Latvijā mainās attieksme pret Latvijas vēsturi, tās mācīšanu skolās. Atcerēsimies, ka dzimteni iemīlēt, patriotismu audzināt vislabāk var tad, ja labi pazīsti savu tuvāko apkārtni, dzimto novadu un tā ļaudis.

Šodien turpinās Alūksnes radošā gara tālākizpēte. Padziļināta izpēte, skatot novada vēsturi, kultūrvēsturi problēmu garā no seniem laikiem līdz mūsdienām. Iepriecinoši, ka tas notiek, izmantojot arhīvu materiālus, paceļot strīdīgus jautājumus, meklējot to risinājumu. Vēl iepriecinošāk, ka šajā darbā, Daces Markus un Saulveža Cimermaņa mudināti, piedalās dažādu profesiju un dažādu paaudžu pētnieki. Zinātnē dažādība, entuziasms un paaudžu pēctecība ir garantija jaunām zināšanām un atklājumiem.

To jums no sirds novēlu. Novēlu, lai jūsu pētījumi top lasāmi jaunā grāmatā, liecinot par gleznaina, kulturāli bagāta Latvijas novada un tā ļaužu gaišumu un garīgo bagātību. Pateicos Alūksnes novada pašvaldībai par laipno uzņemšanu. Novēlu kopsēdes referentiem un klausītājiem interesantu darbu, jaunas atziņas, bet Alūksnes novadam – attīstību un uzplaukumu!

Pēdējā atjaunošana 2-09-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS