Valtera Capa balva – fiziķiem Mārim Ābelem un Kazimiram Lapuškam

23-09-2011
zv/zv422-4.jpg

LZA prezidents J.Ekmanis, K.Lapuškas dēls, M.Ābele, R.Bērziņš un Minox pārstāvis Fridrihs Oēlšlēgers (Friderich Oehlschläger)
A.Edžiņas foto
 

Par Valteru Capu nav jautājumu – ir vai nav latvietis. Nav. Kur tapis slavenais, absolūti inovatīvais fotoaparāts Minox? Nešaubīgi – Rīgā, kaut gan igauņiem gribētos kādu mazumiņu nopelnu arī sev. Taču, neatkarīgi no tā, kurā vietā ideja radusies autora galvā, Minox vienīgā pieraksta vieta ir Rīga un VEF jeb Valsts elektrotehniskā fabrika, jo tās direktors vienīgais noticēja neprātīgajam ingudrotājam un iespējai savas rūpnīcas marku padarīt pasaulslavenu. 2001. gada 3. septembrī, dienu pirms savas 96. jubilejas, ilgu un raženu mūžu nodzīvojušais Valters Caps Latvijas Zinātņu akadēmijā apsveicinājuma vārdus pateica latviski, valodā, kura viņam zudusi kopš kara beigām. Tādi paši sirmi kungi, kas VEFā bija strādājuši jau pirms kara, pasniedza viņam vecveterānu kluba Minox biedra karti, bet Latvijas Zinātņu akadēmija – goda doktora diplomu. 

2005. gada 6. septembrī, atzīmējot izcilā izgudrotāja simto dzimšanas dienu, pirmo reizi Valtera Capa balva un medaļa tika pasniegta Latvijas izgudrotājiem. To Latvijas Zinātņu akadēmija bija iedibinājusi kopā ar Latvijas Patentu valdi, paredzot pasniegt reizi divos gados par izciliem izgudrojumiem.

2011. gada 5. septembrī par Valtera Capa balvas laureātiem kļuva fiziķi Māris Ābele un Kazimirs Lapuška. Viņi apbalvoti par foto un lazeraparatūras izstrādi kosmisko objektu novērošanai. Abi Latvijas Universitātes zinātnieki ir pazīstami astronomisko novērojumu, galvenokārt Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas lauciņā. Pirmais Valtera Capa Minox rūpnīcā tapa pilnīgā slepenībā, baidoties no rūpnieciskās spiegošanas. Interesanti, ka pilnīgā slepenībā tika uzsākta arī jauniņo Ābeles un Lapuškas mākslīgo pavadoņu novērošanas fotokameras rūpnieciskā apgūšana – tā saucamajā pastkastītē, Rīgā, Daugavgrīvas ielā, kur atradās maza militāra rūpnīciņa ar kodēto nosaukumu “počtovij jašķik Nr. kādstur”, jo viss, kas bija saistīts ar pavadoņiem, toreiz, 1960. gados, atradās stingrā armijas kontrolē.

zv/zv422-3.jpg
Jaunais Minox.

Pēc aptuveni 30 fotokamerām, kuras izgatavoja tepat Rīgā, bet citā vietā, pienāca kārta lāzera tālmēriem. Māra Ābeles un Kazimira Lapuškas konstruētā aparatūra uzstādīta vairāk nekā 30 valstīs un pat Antarktīdā. Zinātnieki konsultējuši to uzstādīšanu, apmācījuši speciālistus. Kādā sarunā Kazimirs Lapuška ar lepnumu teica, ka starp pāri par 200 valstīm pundurītis Latvija ir to 16 valstu vidū, kas ir spējušas apgūt lāzerlokācijas tehnoloģijas, un tur lieli nopelni ir Valtera Capa balvas šī gada laureātiem. Latvijas Patentu valdes direktors Reinis Bērziņš ar gandarījumu teica, ka izgudrotāji neatdusas uz lauriem un pēdējais patenta pieteikums autoru grupā ir datēts ar šo gadu. Savukārt firmas Minox pārstāvis bija gandarīts, ka šī gada laureāti darbojas viņu lauciņā un ir saitīti ar optiku. Firmai gan fotoaparātu ražošana nav galvenais darbības virziens, drīzāk firmas zīme, taču tās elegantās dāvaniņas, ko saņēma laureāti, lika stiprāk iepukstēties daudzu klātesošo, it īpaši fotografēt mīlošo dāmu, sirdīm.

Dr. phys. Māris Ābele apbalvoto vārdā (Kazimirs Lapuška nevarēja apbalvošanas ceremonijā piedalīties veselības problēmu dēļ) solīja turpināt darbu pie tā, lai Zemi neapmeklētu nelūgti viesi, ar to domājot nevis citplanētiešus, bet kosmosā lielā daudzumā klejojošās dažādu izbijušu pavadoņu atlūzas un citu tehnisko drazu, kuru bieži vien grūti savlaicīgi identificēt un noteikt apdraudējuma bīstamību.

Z.K.

Pēdējā atjaunošana 23-09-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS