LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS JAUNIEVĒLĒTO LOCEKĻU ĪSAS BIOGRĀFIJAS

5-01-2012


Goda locekļi

Guntis GAILĪTIS – dzimis 1949.gada 11.februārī Cēsu rajonā, Līgatnē. Pašreizējā darba vieta – RPA – “Rīgas Pieminekļu aģentūra”, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (2011). Docenta v.i. – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Izglītība – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (diploms – 1975), J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (diploms – 1980), L.Mihailovs – Maskava – (1977, 1978) meistarklase, B.Pokrovskis – Maskava (1979, 1981, 1983, 1985, 1987) – meistarklase, G.Ansimovs – Maskava (1989) meistarklase, “Mūsdienu opera” – Kemnica–Leipciga–Drēzdene (1988) starptautiska radošā laboratorija, “Baroka opera” – Karaliskās Mūzikas akadēmijas un Kings College – radošā laboratorija – Londona (1993), “Jaunas auditorijas veidošana muzikālā teātra mākslā“ – Britu Padomes starptautisks seminārs kultūras vadībā – Glazgova–Leičestera–Londona (1994.g. iegūts starptautisks sertifikāts), “Muzikālā teātra attīstības perspektīvas” – Eiropas Nacionālais Teātra institūts – Starptautisks seminārs Minhene (1994).

Latvijas Universitāte – pedagoģijas un psiholoģijas maģistrs (diploms – 2005).

Ieņemtie amati – Kultūras darba vadītājs, mūziķis, pedagogs, režisors (1969 –1975);

Latvijas Nacionālā opera – režisora palīgs–inspicients (1975.–1977.), režisora asistents (1977 – 1978), režisors – (1979 – 1988), galvenais režisors – (1989 – 1994), režisors – (1995 – 2005). Galvenie iestudējumi, inscenējumi, režijas – no 1977.gada līdz 2011.gadam veikti vairāk kā 50 operu inscenējumi un to atjaunojumi. Pirmo reizi Latvijā sākta aktīva brīvdabas operu izrāžu prakse. Iestudējumu starptautiskā aprite – viesizrādēs un koncertturnejās ar LNO u.c. Bulgārija, Beļģija, Igaunija, Lietuva, Taivāna, Nīderlande, Francija, Spānija, Lielbritānija, Īrija, Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija u.c.

Pedagoģiskais darbs – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – no 1983.gada.

Karaliskajā Skotijas Mūzikas un drāmas akadēmijā – 2007.gads.

Citi nozīmīgākie darbi – vairāk kā 500 visdažādāko kultūras pasākumu, festivālu, koncertu veidošana un režijas. Raidījumi TV un radio, publikācijas presē, kultūras programmu prezentācijas u.c.

Literārā darbība un līdzdalība izdevējdarbībā – scenāriji, libreti, bukleti dažādiem pasākumiem u.c. Operas “Baņuta”– librets 5 valodās, “Latgales koka baznīcas” – akadēmiķa A.Krūmiņa zinātnisks darbs, ”Kristaps Morbergs” – monogrāfija, “Rotary –100 – pasaulē un Latvijā” u.c. “Dānija Latvijai” – pilnmetrāžas dokumentālās filmas producents (1994.)

Sabiedriskās aktivitātes – Teātra savienības biedrs un Valdes loceklis( 1990. gadi), itāļu Dantes Aligjeri biedrības Latvijas nodaļas biedrs un viceprezidents ( 1990. gadi), Rīgas Rotary kluba biedrs un prezidents (1994 – 1995) un apgabala 2410 – gubernatora palīgs, Rīgas Latviešu biedrības biedrs un domnieks, nodibinājuma – “Baņutas Fonds”– direktors, nod. “Dejas varavīksne” valdes pr–tājs. Darbs dažādu konkursu žūrijās un starptautisku pasākumu organizatoriskajā darbā.

Lielākie apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2002), Rotary International – “Paul Harris Fellow” – Atzinības medaļa un goda diploms (2005) u.c.


Aina NAGOBADS – ĀBOLA
– dz. 1920. gada 9. jūnijā Rīgā. 1939. g. sākusi studēt zobārstniecību, vēlāk medicīnu LU. 1944. g. evakuēta uz Vāciju kopā ar Rīgas pilsētas 2. Slimnīcas personālu. 1949.g. beigusi Tībingenas universitāti Vācijā, ārste – stomatoloģe. 1951.g. kopā ar ģimeni izceļojusi uz Maroku, kopš 1955.g. dzīvo Parīzē. Vīrs Guntars Ābols – naftas un gāzes ierīču tehnoloģiju speciālists. Dzīvesbiedre piedalījusies viņa uzņēmumu Francijā, Holandē, Vācijā dibināšanā un vadībā. A. Nagobads – Ābola ir Latvijas ārlietu dienestā kopš 1990. gada marta, kad viņa tika iecelta par goda konsuli Parīzē, darbojusies tur kā Latvijas diplomātiskā pārstāve. Sagatavojusi vizītes un pavadījusi Latvijas parlamentāriešus I. Daudišu un I. Bērziņu Francijas nacionālajā asamblejā, AP priekšsēdētāju A. Gorbunovu vizītē Francijas parlamentā 1991.gadā. Piedalījusies LR ārlietu dienesta darbinieku apspriedē 1991.g. aprīlī Vašingtonā, 1991.g. Gretemā (Vācija) sadarbības koordinācijai starp Latvijas valsts un sabiedriskajām institūcijām, Latvijas sūtniecībām, PBLA, 1991.g. jūnijā – EDSA konferencē Berlīnē.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vēstniece Francijā (1991.g. dec. – 1997.g. maijs), no 1993.g. līdz 1997.g. vēstniece Spānijā un Portugālē (1998) ar rezidenci Parīzē. No 1992.g. līdz 2000.g. bijusi pastāvīgā pārstāve pie UNESCO, 2000.g. viņai piešķirts Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības UNESCO padomnieces statuss.

No 1993.g. Augstākās izglītības Starptautiskās sieviešu organizācijas valdes locekle. No 1992.g. līdz 1997.g. – Starptautiskās diplomātiskās akadēmijas Parīzē valdes locekle. 1998.g. ievēlēta par Latviešu apvienības Francijā Goda prezidenti. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, ar Francijas un Portugāles ordeņiem.


Tomass TRANSTRĒMERS – dzimis 1931. gada 15. aprīlī Stokholmā. Studējis literatūras un reliģijas vēsturi un psiholoģiju Stokholmas universitātē. Strādājis Stokholmas Psihometrijas institūtā un jauniešu labošanas iestādē Rokstunā. Literārā debija – “17 dzejoļi” (1954) tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām tajā desmitgadē. Ar Latviju dzejnieks saistīts kopš 1970. gada, kad iepazinies ar latviešu dzejniekiem Vizmu Belševicu un Knutu Skujenieku. T. Transtrēmera dzeja atdzejota un tulkota 60 valodās, latviešu izdevums “Dzeja” (2011, Mansards) apkopo T. Transtrēmera dzeju Jura Kronberga un Guntara Godiņa atdzejojumā. Tomass Transtrēmers ir pirmais zviedrs kopš 1974. gada, kurš saņem prestižo Nobela balvu literatūrā. 29. oktobrī dzejnieks viesojās Rīgā, piedaloties savas dzejas grāmatas atvēršanā.


ĀRZEMJU LOCEKĻI

Olafs DAUGULISdz. 11.09.1968., PhD (ķīmija)(1999), Hjūstonas Universitātes (ASV) Ķīmijas departamenta asociētais profesors. Beidzis RTU 1991.g.

Zinātnisko pētījumu virzieni: metālu organiskā ķīmija (metālu katalizēta mazaktivētu C–H saišu aizvietošana).

Publicētie darbi: 48 publikācijas prestižos starptautiskos žurnālos, 4 patenti.

Zinātniskie projekti: 13 pētniecisko projektu vadītājs.

Organizatoriskā darbība: 10 starptautisku žurnālu, daudzu projektu eksperts.  

Atzinības: S.C.Slifkin stipendija, žurnāla Synthesis Synlett balva, A.P.Sloan stipendija, Camille Dreyfus pasniedzēju balva, HU pasniedzēju izcilības balva u.c.


Eberhards VINKLERSdz. 31. 07. 1955. Minhenē (Vācija). Getingenas Georga–Augusta universitātes Somugristikas semināra (institūta) direktors, profesors, Dr. philol. Studējis Minhenes universitātē ģermāņu un somugru valodas, ģermāņu kultūrvēstures avotus. Zinātniskās intereses: ģermāņu un somugru valodas, ģermāņu kultūrvēstures avoti, lībieši, krieviņi. Septiņu monogrāfiju autors, t.sk.: “Lībiešu valodas materiāli” (1994), “Krieviņiski: slēdzienam par vienu izzudušu Baltijas somu valodu” (1997), “Senākie avoti par lībiešiem” (1999), “Salacas lībiešu vārdnīca”(2009). Publicēti 39 zinātniskie raksti, no tiem septiņpadsmit (divi – “LZA Vēstīs”) par lībiešu valodu un tās saskari ar igauņu un latviešu valodām. E. Vinklers ir starptautiskās Urālu – altaistikas zinātniskās biedrības prezidents, triju somugristu zinātnisko biedrību (Igaunijā, Somijā, Vācijā) loceklis. Referējis/lasījis lekcijas daudzu Eiropas zemju universitātēs. E.Vinklers veic plašus salīdzinošus pētījumus četru starptautisku zinātnes virzienu – baltistikas, ģermānistikas, slāvistikas, somugristikas – ietvaros. Viņa publikācijas balstās uz rūpīgām pirmavotu studijām. Viņa darbiem ir autoritāte visās pasaules valstīs, kurās attīstās minēto virzienu pētījumi.


KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI

Fizikas un tehniskās zinātnes:

Donāts ERTS – dz. 22. 11. 1954., Dr.chem.(1985), LU Ķīmiskās fizikas institūta direktora p.i. (no 2002–), vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Nanostrukturētu un hibrīdo materiālu iegūšana un pētīšana. Individuālu un sakārtotu nanostrukturētu materiālu īpašību un potenciālo pielietojumu pētīšana. Skenējošo atomspēku mikroskopija.

Publicētie darbi: Citēšanas indekss H–indekss 17, kopējais citēšanas skaitlis: 900; 1 nodaļa monogrāfijā, 78 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 30 raksti konferenču rakstu krājumos, 10 autora apliecības, 4 LV patenti un 233 konferenču tēzes pēc 2003.g.

Izveidots jauns virziens: Individuālu un sakārtotu nanostrukturētu materiālu īpašību un potenciālo pielietojumu pētīšana. Skenējošas tuneļmikroskopijas (STM) u atomu spēka mikroskopijas (AFM) metožu pirmais ieviesējs Latvijā.


Mārtiņš RUTKIS – dz. 8. 08. 1957., Dr.phys. (1990) LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Nelineārās optiskās parādības organiskās vielās; polimeru kompozītmateriālu fotonika; organisko vielu struktūra un spektroskopija; materiālu modelēšana izmantojot kvantu ķīmiskās un molekulārās mehānikas metodes; Lengmīra–Blodžetas filmu optiskās un elektroniskās īpašības.

Publicētie darbi: H–indekss 6, kopā:144, 36 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 108 konferenču tēžu izdevumos, 6 PSRS autorapliecības.


Andrejs KRASŅIKOVS – dz. 27. 07.1956., Dr.sc.ing. (1986), RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Mehānikas institūta profesors (no 2006.g.), Būvniecības fakultātes Betona mehānikas laboratorijas vadītājs (no 2000.g.).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Eksperimentālā un teorētiskā cietvielu mehānika; materiālu mazas un lielas deformācijas; sabrukšanas un plīsuma mehānika; kompozītu materiālu makro–mehānika un mikro–mehānika; polimēri un keramikas; betonu mehānika un fizika; betonu tehnoloģijas; fibrobetoni; kompozītu un betonu ražošanas tehnoloģijas; konstrukciju mehānika; nano–kompozītu mehānika; matemātiskā modelēšana un skaitliskās metodes; konstrukciju optimizācija.

Publicētie darbi: kopā:129, 43 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 70 konferenču tēzes (abstracts) un referātu pilnie teksti (proceed.),14 patenti par izgudrojumiem, 2 mācību grāmatas.

Izveidots jauns zinātnes virziens Latvijā: augstās stiprības un augstās veiktspējas fibrobetonu tehnoloģiskā mehānika.


Modris Greitāns – dz. 29.12. 1964., Dr.sc.comp.(2000). Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Signālu diskrētā apstrāde, notikumu vadīti un nevienmērīgi analogs–ciparu pārveidojumi, signālu rekonstrukcija, spektrālā analīze, parametru novērtēšana, identifikācija un filtrācija, signālatkarīgas signālu transformācijas, nestacionāru signālu analīze, moderno signālapstrādes paņēmienu pielietojumi biomedicīnisko, biometrisko un smadzeņu signālu apstrādē, radiofrekvenču signālu apstrādē diskrētā veidā, viedo iegulto sistēmu un asinhronu datu apstrādes sistēmu izstrādē.

Publicētie darbi: 12 žurnālu raksti starptautiski citējamos žurnālos, 20 raksti starptautiskos periodiskos izdevumos, 2 LR patenti, 16 konf. publikācijas, 5 konf. tēz. ar prezentācijām.


Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātes:

Gunta SPRIŅĢE – dz. 29.01.1955., Dr.biol.(1990), LU Bioloģijas institūta vadošā pētniece, Hidrobioloģijas nodaļas vadītāja; LU Ģeogrāfijas un zemes Zinātņu fakultātes asociētā profesore.

Zinātnisko pētījumu virzieni: hidrobioloģija, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu biocenotiskā struktūra, vides kvalitātes indikatoru izstrāde, klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens vidē noritošajiem procesiem.

Publicētie darbi: 1 monogr. (līdzaut.), 4 nodaļas grāmatās, ~ 30 raksti (t.sk.16 – starptautiski citējamos) žurnālos. 68 (t.sk. 44 – starpt.) konferenču tēzes.


Māris TURKS – dz. 11.03.1976. Dr.chem. (2005), RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociētais profesors, RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Modificētu ogļhidrātu pētījumi; enantiomēri tīru tetrahidroindazolu atvasinājumu sintēze, to bioloģiskās aktivitātes izpēte; šķidrs sēra dioksīds kā organisko reakciju vide. Pašlaik vada 2 promocijas darbus.

Publicētie darbi: 33 žurnālu raksti (25 – starptautiski citējamos žurnālos), 3 ārzemju un 5 LR patenti, >60 starptautisku konferenču tēzes.


Dainis KRIEVIŅŠ – dz. 28.06.1967., Dr.med. (1998), LU Medicīnas fakultātes profesors, P.Stradiņa KUS mācību un zinātnes direktors, P.Stradiņa KUS asinsvadu ķirurgs, invazīvais radiologs.

Stažējies 8 ārzemju augstskolās un pētniecības institūtos.

Zinātnisko pētījumu virzieni: mazinvazīvā asinsvadu ķirurģija; dziļo vēnu trombozes profilakse un ārstēšana; jauni antibiotiķi klīniskajā medicīnā; pēcoperāciju rētošanās procesa novēršana; orfānslimības..

Publicētie darbi: 1 monogrāfija, 39 publikācijas recenzētos izdevumos (t.sk. 16 starpt.), 13 mācību grāmatas un mācību grāmatu nodaļas, 5 mācību līdzekļi; dalība ar referātiem – 78 (t.sk. 43 starptaut.) konferencēs. 28 populārzinātniskas publikācijas.


Tālis JUHNA – dz. 22.01.1972.g., Dr.sc.ing. (2002), RTU Būvniecības fakultātes profesors, RTU zinātņu prorektora vietnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: dzeramā ūdens kvalitāte, mikroorganismu augšanas kontroles iespējas dabas ūdeņos, patogēno mikroorganismu uzvedība ūdensapgādes sistēmu bioplēvēs, dabas ūdeņu attīrīšana no grūti noārdāmām organiskām vielām, ražošanas notekūdeņu attīrīšana. Izveidojis vienu no modernākajām dzeramā ūdens pētniecības laboratorijām Baltijas valstīs un unikālu lielmēroga ūdens sistēmas eksperimentālo iekārtu iecirkni.

Publicētie darbi: Hirša indekss – 5
1 monogr.līdzaut., nodaļas 2 grāmatās, 2 mācību gr., 10 publikācijas starptautiskos citējamos žurnālos, 15 raksti recenzētos izdevumos.


Humanitārās un sociālās zinātnes:

Ringolds BALODIS – dz. 09. 01. 1966., Dr. iur. (2001), LU Juridiskās fakultātes profesors (2009), LZP eksperts “juridiskās zinātnes” apakšnozarēs “starptautiskās tiesības” un “valststiesības”, LU doktorantūras skolas vadības padomes loceklis, LU Profesoru padomes tiesību zinātnē loceklis.

Zinātnisko pētījumu virzieni: konstitucionālās tiesības, baznīcu tiesības, vairāku likumprojektu līdzautors Reliģisko organizāciju likums, Uzņēmumu reģistra likums, doma baznīcas un klostera ansambļa likums, LELB likums, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes likums.

Publicētie darbi: divas monogrāfijas, 107 zinātniskās publikācijas (36 recenzējamos žurnālos), 26 referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs.


Valdis MUKTUPĀVELS – dz. 9. 11. 1958., Dr. art. (1999), LU asoc. prof. (2002– ), LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Folkloristikas un etnoloģijas katedras vad. (2008 –).

Zinātnisko pētījumu virzieni: etnomūzika, folkloristika, Latvijas – Lietuvas zinātnisko sakaru veidošanās. ERAF projektu, Valsts pētījumu programmu dalībnieks un autors.

Publicētie darbi: 2 monogrāfijas, 36 raksti, 3 konferenču tēzes, 65 ziņojumi kongresos un konferencēs (3 no tiem kā keynote speaker). The Dangerous Folksongs: the Neofolklore Movement of Occupied Latvia in the 1980s//. Popular Music and Human Rights, vol. II: World Music. – Farnham UK: Ashgate Press (2011). Kokles un koklēšana Latvijā. The Baltic Psaltery and Playing Traditions in Latvia (2009). Musical Instruments in the Baltic Region: Historiography and Traditions//The World of Music. (2002).


Lauksaimniecības zinātnes:

Inga CIPROVIČA – dz. 03.08.1969., Dr. sc. ing. (1998), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes dekāne, profesore, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekle (kopš 2002.gada).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Piena kvalitātes analīze, funkcionālo piena produktu izpēte, siera mikrofloras vērtējums.

Publicētie darbi: 87, tai skaitā 5 monogrāfijas, 48 zinātniskie raksti un konferenču raksti, 19 konferenču tēzes, 6 populārzinātniskās publikācijas, 4 metodiskie materiāli, 5 mācību grāmatas un mācību materiāli.

Pēdējā atjaunošana 6-01-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS