2011. gada 19. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) norisinājās LZA Ekonomikas institūta un LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizēta diskusija “Nozaru vadlīnijas lauksaimniecības un lauku attīstībai reģionos”.

Tās ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Ilona Raugze iepazīstināja ar nozaru vadlīnijām attīstības programmu izstrādei, norādot, ka vadlīniju mērķi ir:

– sekmēt nacionālā, reģionālā un vietējā plānošanas procesa koordināciju,

– informēt par nozaru politiku prioritātēm, kas būtu jāievēro, plānojot un īstenojot vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus,

– sekmēt nozaru politiku prioritāšu īstenošanu “uz vietām”.

Nozaru vadlīnijas nepieciešamas, ņemot vērā lielo plānošanas dokumentu (uz 19.12.2011. valstī aktuālas bija 397 pamatnostādnes, plāni un programmas), normatīvo aktu skaitu nacionālā līmenī, kā arī iespējas finansējuma piesaistei attīstības programmu īstenošanai. Attīstības programmas aptver aptuveni 40 jomas (tai skaitā lauksaimniecības un lauku attīstību, mežu apsaimniekošanu un zemes pārvaldību, tūrismu u.c.), kas vērtējams kā ļoti liels skaits.
Attīstības politikas izstrādē iesaistītas arī pašvaldības.

Zemkopības ministra padomnieks Artis Grīnbergs informēja par lauku attīstību pēc 2013.gada, atzīmējot, ka lauku attīstības programmai jāveicina sekojošu Eiropas līmeņa mērķu sasniegšanu:

– lauksaimniecības konkurētspēja;

– dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana;

– līdzsvarota teritoriālā attīstība.

Ar novada pašvaldības skatījumu un plānošanas nozaru vadlīniju nepieciešamību iepazīstināja Grobiņas novada domes Attīstības nodaļas Telpiskās attīstības plānotāja Jolanta Lubiņa, kura informēja par vietējā līmeņa attīstības plānošanas normatīvo regulējumu, kā arī vietējā līmeņa attīstības plānošanas metodiskajiem ieteikumiem. Papildus tam klātesošie tika iepazīstināti ar Grobiņas novada Attīstības programmas izstrādes etapiem, sabiedrības iesaistes pasākumiem, kā arī galvenajiem problēmu virzieniem. Tā, piemēram, viena no problēmām attīstības politikas izstrāde ir kvalitatīvu datu trūkums objektīvai esošās situācijas analīzei, tendenču noteikšanai un nākotnes situācijas prognozēšanai. J. Lubiņa uzsvēra nozaru politiku vadlīniju nepieciešamību, norādot, ka līdz ar to vienuviet tiks apkopota informācija par nozaru normatīviem, prioritātēm un citiem nozaru politiku saistītiem jautājumiem. Bez tam vadlīniju izstrāde, cerams, veicinās produktīvākas sadarbības veidošanu starp pašvaldībām un nozaru ministrijām/institūcijām, kā arī nodrošinās efektīvāku viedokļu un informācijas apmaiņu.

Latvijas pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe norādīja uz pašreizējām nepilnībām nozaru politikā. Piemēram, līdz šim katra nozaru ir finansējusi savas attīstības programmas, savukārt teritorijā dzīvojošo intereses ir salīdzinoši mazsvarīgas. Līdz ar to nepieciešami risinājumi, tai skaitā nodalot reģionālās attīstības daļu, nosakot kvotas vietējām pašvaldībām, kas, kvotu ietvaros, izvēlas kādus projektus realizēt. S. Sproģe arī norādīja, ka, nodalot kvotas, ir jāsamazina nozaru finansējums. Kā viens no iespējamiem variantiem attiecīgi būtu princips “nauda seko iedzīvotājam”. Mazsvarīgs nav fakts, ka jaunajai sistēmai jāattiecas uz visiem pašvaldību veidiem un mērogiem, tai skaitā attīstības centriem, lauku teritorijām, Rīgu, Baltijas jūras piekrasti, Austrumu pierobežu, lauku novadiem, pilsētu novadiem, piejūras pašvaldībām, pierobežas pašvaldībām u.c. Klātesošie arī tika informēti par Eiropas Savienības 2020 prioritātēm un lauku novadu vīziju.

LMZN zinātniskā sekretāre I. Brence