2011. gada “Rīgas balvu” ar nelielu nokavēšanos pasniedza 2012. gada 27. janvārī. Desmitās, apaļās jubilejas ceremonija notika Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē. Balva piešķirta trīs nominācijās: “Par Rīgas identitātes veidošanu”, “Par zinātnisko darbību Rīgā” un “Par inovatīvo darbību Rīgā”.

Ekspertu komisija, piešķirot balvas, ņēma vērā arī vairākas svarīgas jubilejas, kas tika atzīmētas 2011. gadā. Tā, sakarā ar Rīgas (1201) 810. jubileju un 800 gadiem, kopš Rīgā kalta pirmā monēta (1211), “Rīgas balva” tika piešķirta māksliniekam Laimonim Šēnbergam – par Rīgas 800 gadu jubilejai veltītu un ar pilsētas vēsturi saistītu monētu sēriju. Daudz cildinošu vārdu māksliniekam veltīja Latvijas Banka: “Astoņās monētās tika parādīts pilsētas mūžs, izmantojot katram gadsimtam raksturīgus sižetus un Rīgas ģērboni tā vēsturiskajā attīstībā. Laimonis Šēnbergs radīja pirmās monētu skices un ierosināja tolaik monētu mākslā un kalšanas tehnoloģijā vēl neizmantotu risinājumu – ideju izcelt ar tehnoloģiski sarežģīta divpakāpju matējuma palīdzību. Mākslinieks organizēja monētu grafiskā risinājuma izstrādi un modeļu veidošanas procesu, vadīja sarunas ar kaltuvēm par tehnisko izpildījumu. Laimonis Šēnbergs pats ir arī visu sērijas “Rīgai 800” monētu aversu grafisko risinājumu autors.” Monētas laistas klajā no 1996. līdz 1998. gadam vairāk nekā 40 tūkstošos eksemplāru un ir visas pasaules monētu kolekcionāru un mākslas cienītāju iekāres objekts, tā popularizēdamas Rīgas tēlu tālu ārpus tās robežām.

2011. gadā 800 gadus atzīmēja Rīgas Doms, to pazīst katrs, kurš viesojies Rīgā, apmeklējis koncertus Rīgas Domā vai arī tikai lasījis par Rīgas arhitektūru. Daudz cienītāju ir arī Rīgas Doma kora skolas zēnu korim, kuru izveidojis un vada ilggadējs zēnu koru kustības entuziasts, pareizāk teikt – fanātiķis, daudzu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku virsdiriģents Jānis Ērenštreits. Arī viņš apbalvots nominācijā “Par Rīgas identitātes veidošanu”.

LU Latvijas vēstures institūta pētniece Dr. hist. Margarita Barzdeviča uzrakstījusi monogrāfiju”Rīga zviedru laika kartēs un plānos. 1621 – 1710”. To klajā 2011. gadā laidis Latvijas vēstures institūta apgāds. Darbā izmantoti 1621. – 1710. gada Rīgas pilsētas un tās apkārtnes kartogrāfiskie attēli, kas glabājas dažādos arhīvos, muzejos un bibliotēkās ne tikai Latvijā (Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā), bet arī Zviedrijā (Kara arhīvā Krigsarkivet un Valsts arhīvā Riksarkivet) un Vācijā (Saksijas Galvenajā valsts arhīvā un Ģenerālajā zemes arhīvā Karlsruē). Tā teikts Latvijas vēstures institūta rakstītajā ieteikumā, uzsverot autores sniegto bagāto informāciju par Rīgas un priekšpilsētu nocietinājumu sistēmu, Rīgas un tuvākās apkārtnes iedalījumu grunts­gabalos, īpaši no 17. gs. otrās puses. Darbā redzams, kā tikusi modernizēta nocietinājumu sistēma un kā tas ietekmējis Rīgas pilsētas un priekšpilsētu teritoriālo izaugsmi un pilsētvides veidošanos. “Rīgas balvas” žurijas komisija vienprātīgi atzina Margaritu Barzdeviču par “Rīgas balvas” cienīgu nominācijā “Par zinātnisko darbību”.

Apbrīnojami ilggadīgs un sieviešu iecienīts ir parfimērijas un kosmētikas ražotājs “Dzintars”. Laika pārbaudi nav izturējuši tik daudzi kādreiz slaveni Latvijas uzņēmumi, bet “Dzintars”, pateicoties inovatīvajai pieejai, kas pilnībā atbilst pasaulē modernās organiskās kosmētikas ražošanas prasībām un filozofijai (to apliecina Francijas organisko produktu novērtēšanas organizācijas ECOCERT izsniegtais sertifikāts), ir spējis iet līdzi laikam, turklāt ne jau vilkties laika astē, bet atrasties pirmajās rindās. 2007. gadā “Dzintars” saņēma ANO dibinātās Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) godalgu inovatīviem uzņēmumiem par vairāk kā 100 saņemtiem patentiem. A/s “Dzintars” vadītājam Iļjam Gerčikovam– “Rīgas balva” par inovatīvo darbību.

“Rīgas balvas” pasniegšanas ceremonijā tika nolīdzināts kāds parāds – pasniegts Goda diploms LU Latvijas vēstures institūtam un LU Akadēmiskajai bibliotēkai par monumentālā Rīgas kultūrvēstures pieminekļa – krājuma “J. Broce. Zīmējumi un apraksti” I–IV (1992 – 2007) sagatavošanu un izdošanu. Kā teica žūrijas komisijas priekšēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, vairāki no šī grandiozā darba veicējiem diemžēl jau ir aizsaulē. (Vai nebūtu jāpiemin arī izdevniecība “Zinātne”, kas ir pirmo sējumu izdevēja?)

Goda diploms 2011. gadā piešķirts 1. Rīgas Valsts ģimnāzijai – par izciliem nopelniem izglītības jomā, kā arī sakarā ar tās tālā (nosacītā) priekšteča Rīgas Domskolas dibināšanas (1211) 800 gadiem. Diez vai ir iespējams izveidot kādu reģistru, kur būtu uzskaitīti visi tās beidzēji, bet, ticiet man, – slavenu vārdu tajā netrūktu gan zinātnes, gan mākslas, gan tautsaimniecības jomās.

Tagad par to, kāpēc aizkavējās 2011. gada “Rīgas balvas” pasniegšana. Balvas finansētājam Rīgas domei atsaucot savu līdzdalību, problemātiska kļuva balvas turpmākā pastāvēšana. “Vismaz apaļu skaitli – 10 – vajadzētu sasniegt”, teica akadēmiķis Jānis Stradiņš un vērsās pie mecenāta, kurš jau tik daudz ir darījis izglītības un zinātnes atbalstam un kurš turklāt pats ir 2005. gada “Rīgas balvas” laureāts. Proti, pie firmas “ITERA–Latvija” prezidenta Jura Savicka. (“ITERA–Latvija” savulaik ir materiāli atbalstījusi arī “Rīgas balvas” pieminekļa “Rīgas kaija” izveidošanu un uzstādīšanu 1. Rīgas Valsts ģimnāzijas – šīgada Goda diploma laureātes priekšā.) Rezultātā “Rīgas balva” savu desmito jubileju ir sagaidījusi! Sveicam laureātus un paldies atbalstītājam!