Zinātnes Vēstnesis
- 2012.g. 30.janvāris
19. janvārī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Uz to bija uzaicināts Valsts Kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs akadēmiķis Raimonds Valters, lai kopīgi apspriestu LZS Valdes pagājušajā sēdē pieņemto ierosinājumu sadarbībai, kā veicināt promocijas darbu kvalitāti. Valdes locekļiem šķita, ka dažādu universitāšu promociju padomes izvirza doktorantiem dažādas prasības promociju darba noformēšanai. Varbūt tās vajadzētu unificēt, izstrādajot kādus metodiskos norādījumus?
R. Valters atgādināja, ka prasības ir formulētas Ministru kabineta noteikumos. Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūras noteikumos ir precīzs nolikums, pēc kura tiek veidotas promociju padomes un kādas ir prasības doktorantiem. Acīmredzot tā tas tiek darīts arī Latvijas Universitātē. Diez vai ir lietderīgi izstrādāt kādu vienotu, unificētu etalonu visām zinātnēm, jo prasības pret promocijas darbu tehniskajās, eksaktajās, dabaszinātnēs un humanitārājās zinātnēs vienmēr būs atšķirīgas. Turklāt, kādas šādam dokumentam, ja arī tas tiktu izstrādāts, būtu juridiskās tiesības? Jebkurš disertants to varētu apstrīdēt, jo juridiski saistošs ir tikai Ministru kabineta nolikums. Tam, ka daļa promocijas darbu varbūt ir pavirši un sasteigti, nav attaisnojuma, bet ir skaidrojums – Eiropas Savienības stipendijas, kas pieprasa aizstāvēšanu stingri reglamentētā laikā, citādi draud to atmaksāšana. Tad nu līdz Valsts Kvalifikācijas komisijai nonāk arī darbi, kuri pēc recenzenta negatīvā vērtējuma vai atsevišķiem iebildumiem tiek atdoti disertantam atpakaļ pārstrādāšanai vai precizēšanai. Parasti ļoti īsā laikā, līdz paredzētajai aizstāvēšanai, labojumi tiek arī izdarīti. Pilnībā noraidīt darbu var tikai pēc divu recenzentu atzinuma. (Pārskats par promocijas darbu aizstāvēšanu 2011. gadā atrodams “Zinātnes Vēstnesis” Nr.1 2012. gada 9. janvārī.) Jauno Zinātnieku apvienības pārstāvji vēlējās plašākas tiesības uzrakstīt un aizstāvēt darbu angļu valodā, lai ar to būtu iespējams iepazīties lielākam interesentu lokam. R. Valters atbildēja, ka, pēc MK nolikuma, promocijas darbu drīkst rakstīt jebkurā ES valodā. Tūdaļ gan iebilda LZS Valdes locekles R. Bebre un I. Bondare, jo tādā gadījumā nevajadzīga kļūst terminoloģijas komisiju darbība, kas pūlas latviskot svešvalodās lietotos terminus, lai latviešu valoda būtu nevien sadzīvē un literatūrā, bet arī zinātnē lietojama valoda. Tas ir kauns, ja jaunais zinātnieks negrib vai nespēj uzrakstīt savu promocijas darbu valsts valodā. Protams, ar autoreferātu plaši lietojamā svešvalodā. (Nezinu, vai jaunie zinātnieki ar šo uzstādījumu palika apmierināti, turklāt augstskolas cenšas paplašināt savu studentu loku un panākt plašāku atpazīstamību, piesaistot ārzemju studentus.)
Ināra Bondare, kura tikko bija piedalījusies Latvijas Zinātnes padomes sēdē, informēja par tur runāto, galvenokārt saistībā ar finansēm un pieteikšanos dažādiem projektiem līdz 2020. gadam, tostarp par programmu “Apvārsnis 2020”. (Skat. LZP priekšēdētāja akadēmiķa Andreja Siliņa rakstu šajā “ZV” numurā.)
Šogad paiet 20 gadi kopš Latvijas Zinātnes padomes dibināšanas, ko paredzēts atzīmēt jūlijā ar konferenci, uzaicinot tuvākos kaimiņus no Lietuvas un Igaunijas. Konferencē referēs Elmārs Grēns, Tālavs Jundzis un Jānis Stradiņš. R. Bebre atzīmēja, ka pirms 20 gadiem Latvijas Zinātnes padome tapa kā Latvijas Zinātnieku savienības “bērns”.
Latvijas Zinātnieku savienības Valde izskatīja RTU inženierzinātņu doktores INGAS LAŠENKO iesniegumu uzņemt viņu Latvijas Zinātnieku savienībā. Tā kā viņa atbilda visiem LZS biedra kritērijiem, Inga Lašenko vienbalsīgi tika uzņemta Latvijas Zinātnieku savienībā. Apsveicam!
Nākošajā LZS Valdes sēdē tiks pieņemts darba plāns laikam līdz vasaras atvaļinājumiem.