LZA Senāts 2012.gada 17.janvārī apstiprināja ĶBMZN 2011.gada 16.decembra lēmumu piešķirt LZA goda doktora grādu ķīmijā (Dr.h.c.chem.) profesorei Ērikai BIZDĒNAI.

`Viss Ē. Bizdēnas darba mūžs vadīts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrā, šeit noiets ceļš no laborantes (1965) līdz profesorei (2008). Paralēli darbam universitātē viņa strādājusi arī kā ķīmijas skolotāja Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Rīgas Igauņu vidusskolā. Ē. Bizdēna veikusi nozīmīgus zinātniskus pētījumus nukleozīdu, nukleotīdu, nukleīnskābju, ogļhidrātu un heterociklu ķīmijas jomā, publicējusi vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu, vadījusi daudzus projektus.

Tomēr Ē. Bizdēnas lielākais ieguldījums Latvijas zinātnē sais­tīts ar viņas spēju ieinteresēt un piesaistīt ķīmijai talantīgus jauniešus jau vidusskolas vecāko klašu mācību laikā. Caur viņas laboratoriju ceļu uz ķīmijas zinātni atraduši izcili jaunie zinātnieki, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas turpinājuši studijas daudzu pasaules valstu universitātēs un pat kļuvuši tur par profesoriem. Natālija Čerņaka (Usačova) ķīmijas doktora disertāciju aizstāvējusi ASV Ilinoisas universitātē Čikāgā (2010), pašreiz postdoktorante ASV Masačūsetas tehnoloģijas institūtā; Olafs Daugulis disertāciju aizstāvējis ASV Viskonsinas–Madisonas universitātē (1999), asociētais profesors ASV Hjūstonas Universitātē (2009), LZA ārzemju loceklis (2011); Kristaps Jaudzems doktorants Nobela prēmijas laureāta K. Vītriha grupā ASV Skripsa pētniecības institūtā, disertāciju izstrādājis un aizstāvējis RTU prof. E. Liepiņa vadībā (2011), pašreiz LOSI vadošais pētnieks; Jānis Jaunzems disertāciju aizstāvējis Hanoveras universitātē, Vācijā (2003), vadošais pētnieks medicīnas ķīmijā Abbott Products GmbH; Vilnis Liepiņš disertāciju aizstāvējis Stokholmas Universitātē (2003), pašreiz grupas vadītājs Syntagon Baltic, Latvijā; Ēriks Rozners disertāciju izstrādājis Ē. Bizdēnas vadībā un aizstāvējis RTU (1993), ASV Binghamptonas universitātes asociētais profesors (no 2008); Dmitrijs Šabašovs, disertāciju izstrādājis asociētā profesora O.Dauguļa vadībā un aizstāvējis Hjūstonas universitātē (2010), ASV Merilendas universitātes pētnieks; Helmārs Šmits disertāciju aizstāvējis ASV Oregonas universitātē (2006), pašreiz grupas vadītājs Syngenta Crop Protection Bāzeles nodaļā, Šveicē (no 2009); Andis Šlaitas disertāciju aizstāvējis Karolinskas institūtā, Zviedrijā (2002), pašreiz SIA Syntagon Baltic vadītājs un viceprezidents Latvijā; Kaspars Tārs disertāciju aizstāvējis Upsalas universitātē, Zviedrijā (1999), LZA korespondētājloceklis (no 2010), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks (no 2007); Māris Turks disertāciju aizstāvējis Lozannas Federālajā Tehniskajā universitātē, Šveicē (2005), LZA korespondētājloceklis (no 2011), RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors (no 2010); Ronalds Zemribo disertāciju aizstāvējis ASV Misisipi universitātē (1998), LOSI vadošais pētnieks, viens no Latvijas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu (2011) autoriem.

Nodaļas lēmumu piešķirt Ē. Bizdēnai LZA Dr.h.c.chem. rosināja viņas audzēkņi LZA korespondētājlocekļi K. Tārs un M. Turks: “Kā tad tā? Nu jau trīs no Ērikas laboratorijas esam ievēlēti LZA, bet kāpēc Ērikas šeit nav?” Šī mazā atzinība, protams, neatsver to milzīgo darbu, ko Ērika daudzu gadu gaitā veltījusi talantīgiem jauniešiem, aizrautīgi modinot viņos interesi par ķīmiju jau tad, kad viņi pirmoreiz pārkāpuši pār ķīmijas laboratorijas slieksni.