Akadēmiķis Andrejs Siliņš

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi priekšlikumu nākošai ietvara programmai (IeP) pētniecībā un inovācijā Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam un iesniegusi to apstiprināšanai Eiropas Parlamentā (EP) un Eiropadomē (Council). Nākošā IeP ir centrālais elements Eiropas 2020 stratēģijas realizēšanai, lai nodrošinātu gudru un līdzsvarotu izaugsmi. Paredzētais Apvārsnis 2020 finansējums (gandrīz 88 miljardi EUR) ievērojami pārsniedz 7.IeP kopējo finansējumu (ap 57 miljardi EUR). Līdz ar to zinātnes un inovācijas finansējums no ES kopējā katla finansējuma sastādīs apmēram 9% tagadējo 6% vietā. Tas norāda, ka ES līmenī praktiskā izpratne par zinātnes lomu sabiedrības attīstībā ievērojami (1,5 reizes) pieaug. EK cer, ka šāda attieksme pamudinās arī dalībvalstis daudz nopietnāk pievērsties zinātnes attīstībai katrā konkrētajā zemē.

Nākošajā IeP (Apvārsnis 2020) ir noteiktas trīs galvenās atbalstāmās prioritātes: Ekselenta zinātne; vadošu industriju attīstība; sabiedrības izaicinājumu risinājumi. Katrā no šīm prioritātēm ir vairāki pasākumi, kuriem tiek veltīta uzmanība.

Vislielāko uzmanību ir paredzēts pievērst sabiedrības izaicinājumu risināšanai (35888 miljoni EUR t.i. ap 41%), kur galvenā uzmanība pievērsta veselībai, demogrāfijai un labklājībai (9077 milj. EUR); gudram, zaļam un integrētam transportam (7690 milj. EUR) kā arī drošai, tīrai un efektīvai enerģijai (6537 milj EUR). Nākošais lielākais finansējums ir paredzēts ekselentas zinātnes attīstībai (27818 milj. EUR t.i. ap 32%), kur lielāko daļu (15008 milj. EUR) saņem Eiropas Zinātnes Padome. Vadošo industriju attīstības atbalstam paredzēti 20280 milj. EUR (t.i. ap 23%), kur lielāko daļu ir domāts veltīt informāciju un sakaru tehnoloģijām (8975 milj. EUR), kā arī nanotehnoloģijām un moderniem materiāliem (4293 milj. EUR).

Latvijas zinātniekiem lielāko interesi varētu radīt jaunās IeP pasākumi, kas paredzēti ekselences izplatīšanai un dalības paplašināšanai. Šeit vispirms ir uzsvērts, ka finansējums tiks piešķirts tikai uz konkursu rezultātu pamata, neņemot vērā nekādu ģeogrāfisko sadalījumu. Lai paplašinātu piedalīšanos, tiek atbalstīti pasākumi, kuros talanti kļūst par ekselentiem zinātniekiem. Pētniecības un inovācijas kapacitāte ir jāpaaugstina ar Struktūrfondu palīdzību. Ietvarprogrammas un Struktūrfondu resursu sadarbības rezultātā ir jārada ekselentas zinātnes centri (pockets) mazāk attīstītajos reģionos. Ir paredzēts turpināt zinātnes politiku koordināciju Eiropā un palīdzēt Dalībvalstīm ieviest adekvātu zinātnes politiku. Arvien lielāku atbalstu ir domāts pievērst Vienoto programmu iniciatīvām (JPT)

Latvijai ir daudz darāmā. ES vidēji Zinātnes finansējums no Valsts budžeta ir ≈ 2%. Latvijā 2012.gadā zinātnes finansējums no Valsts budžeta sagaidāms ≈ 0,38% Dalībvalstis ES kopējā katlā iemaksā 1% no IKP, jeb ≈ 3,0% no budžeta. Apmēram 6% no šīs summas nonāk IeP (Zinātnei) Ja rēķina no Valsts budžeta, tad tas ir (3% X 0,06)= 0,18%. Ja ES vidēja līmeņa dalībvalsts atpelna ar sekmīgiem projektiem IeP iemaksāto naudu, tad tās zinātnes budžeta finansējums palielinās par 9% (bagātajām valstīm tikai 6%).Ja Latvija atpelna ar sekmīgiem projektiem IeP iemaksāto naudu (pašreiz tas tā arī notiek) tad Latvijas zinātnes budžeta finansējums palielinās par 47%. Rodas iespaids, ka Latvija un arī citas ES valstis, kurām ir mazs (ap 0,5%) budžeta finansējums zinātnei, atpelnot ES kopējā katlā iemaksāto budžeta naudu IeP, dzīvo uz ES bagātāko valstu rēķina, jo tās, atpelnot iemaksāto naudu, palielina savu zinātnes budžetu mazāk par 10%, bet nabadzīgākās valstis palielina savu zinātnes budžetu par 30–50%. Tas rada bagāto ES valstu zinātnieku neizpratni.

Tas ir jāskaidro, jo tas tā nav – tas nenozīmē, ka mēs saņemam no kādas citas valsts. Mēs īstenībā tikai citā ceļā saņemam zinātnei paredzēto finansējumu. Tas nozīmē, ka jāmaina mūsu valsts politika, lai tā būtu tāda pati kā vidēji ES. Pašreiz mēs, atpelnot atpakaļ iemaksāto naudu, izskatāmies kā tādi, kas dzīvo uz citu rēķina. Eiropas kopējā nostāja mums var tikai palīdzēt. Neesmu piekritējs tai politikai, ka mums atkal vajadzētu panākt, lai no Eiropas kopējā katla uz atvieglotiem noteikumiem Latvija kaut ko saņemtu. Vajag efektīvi izmantot struktūrfondus. Nevar cerēt, ka bez konkurences būs laba zinātne.