A.Edžiņas foto

Es necenšos gleznot īpaši latvisko, es esmu latvietis – tā uz skatītāju komentāriem atbildēja gleznotājs Andrejs Ģērmanis (attēlā). Izstādē skatāmas ainavas, pilsētu skati, pašportrets, portreti.  Pavisam nesen LZA bija Andreja dvīņu brāļa Jura Ģērmaņa darbu izstāde. Abus māksliniekus ar LZA vieno tēva – grāmatnieka un bibliogrāfa Artura Ģērmaņa ilggadējā darbība Latvijas vēstures institūtā.

17. janvārī, izstādi atklājot, LZA prezidents Juris Ekmanis atcerējās skolas gadus Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un atzina, ka tajos ieliktā latviskā dziņa atļāva izpausties, izvēloties katram savu dzīves ceļu. Skolasbiedra gleznas novērtējis ka pārsteidzoši latviskas, LZA prezidents ar gandarījumu paziņoja, ka skola apbalvota ar LZA un Rīgas balvas biedrības 2011. gada Goda diplomu par izciliem nopelniem izglītības jomā sakarā ar Rīgas Domskolas nosacītās dibināšanas 800 gadiem. Skola sagatavojusi daudz fiziķu, mediķu, matemātiķu, arī mākslinieku. Svarīgākais – kāds pamats ielikts bērnībā, – rezumēja prezidents.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš: Slavenu vīru dēliem, tēviem, brāļiem ir zināmas grūtības. Fenomens uzliek pienākumus – no vienas puses ceļ, no otras – liek raudzīties uz savām sekmēm. Dvīņiem dzīvot ir vieglāk un grūtāk. Šī izstāde rāda individualitāti. Ļoti skaista, krāšņa, latviska, ar Latvijai tipiskām krāsām. Piemēram, tur ir gleznota Viesīte skaistā noskaņā.

LZA goda loceklis Jānis Streičs: Tas mākslinieka pašportrets tāds viltīgs – skatos kā uz dubultportretu. Un gleznās ir Latvija – mīļā un dažādā, latviskie krāsu toņi. Var uzreiz pateikt, ka gleznotājs ir latvietis.

LZA goda locekle tēlniece Arta Dumpe atzina, ka studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā abi brāļi bija nešķirami, toties tagad izveidojušās divas personības mākslā.

LZA goda loceklis Jāzeps Pīgoznis, ar māksliniekiem pazīstams kopš Jaņa Rozentāla skolas laika: Bija divi puisīši Rozentāļos, viņus nevarēja atšķirt. Māksliniekus brāļus Ģērmaņus es nekad nejaucu. Katram ir sava maniere – Andrejs ir spontānāks, Juris – mierīgāks. Un vēl – no Ģērmaņiem nekad nav dzirdēts pazemojošs vai kritisks vārds par otru brāli. Jāņa Streiča replika: Arī brāļi Kokari bija tādi, Gido teica, ka tikai Imants pareizi diriģē, pārējie to dara nepareizi!

Māksliniece un interjeriste Ligita Caune, strādājot kopā ar brāļiem Ģērmaņiem, gleznojot plenēros, labi iepazinusi katra rokrakstu.

Mākslinieku sveica akadēmiķis Andris Caune, atceroties Artura Ģērmaņa, vēstures bibliogrāfa, devumu Latvijas vēstures institūtā. Ar tēvu kopā nostrādāju trīsdesmit gadu, un mums bija kopīga valoda par grāmatām. Ar dēliem iepazinos viņa mūža nogalē. Man patīk Andreja spēcīgais zīmējums, it kā viegli uzmests, taču spēj attēlot raksturīgāko, – sacīja A. Caune.

Akadēmiķe Baiba Rivža; Man ļoti patīk. Tie zirgi (gleznā) tik dinamiski, un ēnas gleznā dod dzīvīgumu.

Dr. art. Ruta Čaupova: Abi brāļi Ģērmaņi ir visuresoši – Pēterbaznīcā, Jūrmalā, Zinātņu akadēmijā. Svarīgi viņus atšķirt. Ļoti labi nostādīta glezniecība.

Gleznotāju sveica māksliniece, pēc paša Andreja Ģērmaņa apzīmējuma, viņa vedējmāte Dite Brūvere.

Andrejs Ģērmanis: Es kādreiz daudz rakstīju, darbojos Mākslas fondā. Arī paziņu un draugu man ir daudz. Daudz gleznots plenēros – Sēlijā, Lietuvā. Piemēram, veco Viļnu (gleznas nosaukums) es gleznoju četras stundas. Juris (Ģērmanis) nodibināja un vada Pārdaugavā studiju. Es necenšos gleznot īpaši latvisko, es esmu latvietis.

Vismaz mēnesi mēs varam par to pārliecināties.