LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē 2. februārī klausītāji ieguva lielisku, krāsainu ieskatu savdabīga Rīgas mākslinieka dzīves gājumā un daiļradē, faktiski, visa laikmeta raksturojumā. Stāsts aizsākās pagājušā gada decembra nogalē, kad LZA tradicionāli apkopoja izcilākos sasniegumus Latvijas zinātnē. LMA Mākslas vēstures institūts ieteica Vidzemes Augstskolas profesora Dr. art. Jāņa Kalnača monogrāfiju „Rīgas dendijs un autsaiders Kārlis Padegs” – R. : Neputns, 2011. 400 lpp. Konkursa rezultātā fundamentālais darbs tika atzīts par vienu no izcilākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2011. gadā.   Kārlis Padegs – jauns un elegants. Attēls, domājams, tapis L. Alutis–Kreicbergas fotodarbnīcā Marijas ielā, kur mākslinieks piestrādāja par skatloga dekorētāju.

Dr. art. Jānis Kalnračs iepazīstināja klausītājus ar sava 30 gadus ilgā pētniecības darba rezultātiem. Noiets sarežģīts ceļš, apzinot materiālus, iepazīstot laikabiedru atmiņas, studējot publikācijas par vienu no Latvijas impozantākajiem 30.gadu māksliniekiem – Kārli Padegu (1912 – 1940). Atzīmējot viņa simtgadi, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā oktobrī atklāja mākslinieka darbu izstādi. Apmeklētāju atsaucības dēļ tās termiņš pagarināts līdz marta mēnesim.

K. Padega bērnība noritēja Rīgā, tad, Pirmā pasaules kara gados, ģimene evakuējās. Piecu gadu vecumā (1917) zaudējot tēvu, valsts ierēdni, zēns guva pirmos skarbos dzīves iespaidus. Pēc pētnieku domām, tas lielā mērā ietekmēja viņa veidošanos par mākslinieku, ieviešot daiļradē visai destruktīvus elementus un pesimistiskas noskaņas. Cilvēki parasti mēģina aizmirst negatīvo pieredzi, Kārlim Padegam tas neizdevās. Viņš pārstāv t. s. nepieņemto paaudzi, viņa darbi iemieso t.s. zudušo Latviju, 30. gadu Latviju. LMA mācījies V. Purvīša meistardarbnīcā, pirmā personālizstāde sarīkota 1932.gadā. Daudzi darbi diemžēl gājuši bojā, zuduši, izvedot (deportējot) to īpašniekus. Par to, kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs tika pie darbu kolekcijas, ir īpašs stāsts. Sākumā iepirkti bija tikai 4 darbi. Pēc kara Rīgā atgriezās Mērija Grīnberga, Jānis Blaumanis, viņa kolekcijā bija K. Padega zīmējumi. Pirmie mākslinieka darbi greznoja žurnālu vākus – piemēram, „Ziņas”, kur bija zīmēts Kaupēns. Mākslinieks mēģināja rakstīt dzeju, tā publicēta
žurnālā „Atpūta”. Pie dzejas mēģinājumiem viņš atgriezās pat 30. gados. Tad viņa daiļradē dominēja jau izkopta līnija, erotiskas detaļas. Būtiska lieta mākslinieka dzīvē bija pašportrets, bieži dendija tēlā. Smejoties par sabiedrību, viņš darbojās karikatūras žanrā žurnālā „Svari”. Karikatūras K. Padegs zīmēja regulāri, viņam raksturīgajā melnā humora garā. Ārējais veidols – švītīgs apģērbs, platmale, gara šalle, nesteidzīgas kustības piesaistīja līdzcilvēku uzmanību.

LZA goda loceklis tēlnieks Andris Vārpa viņu tādu arī atveidojis pie Vērmanes dārza žoga. Un šis dendijs labvēlīgi sagaida fotografēties gribētājus un bieži saņem ziedus. Personība, kuras daiļrades izpratnē un piemiņas saglabāšanā sava loma mums visiem.