LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS AICINĀJUMS

18-02-2012


Latviešu valoda ir viena no latviešu nācijas pamatvērtībām un identitātes neatņemama sastāvdaļa. 150 gadus ilgā cīniņā kopš jaunlatviešu laikmeta mūsu literārā valoda ir izveidota un nostiprināta valsts un kultūras apritē. 21. gadsimtā tā kļuvusi par vienu no oficiālajām ES valodām. Īstenojot Jāņa Endzelīna 125. dzimšanas dienai veltītās sēdes ieteikumus, tieši LZA 1998. gada 14. maijā aicināja toreizējo Saeimu, Valsts prezidentu un Valdību iekļaut LR Satversmes 4. pantā negrozāmu normu, ka līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam kā nacionālajam simbolam latviešu valoda ir valsts valoda Latvijā.

Arī šodien aicinām visu Latvijas sabiedrību, neatkarīgi no pilsoņa tautības, iestāties pret šīs normas revidēšanu, referendumā balsojot PRET otru valsts valodu. Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss ir latviešu nācijas būtisks pašcieņas un pašapziņas faktors. Latvijas valstij arī turpmāk jāveidojas uz latviešu valodas neapstrīdamas prioritātes un tiesību atzīšanas pamata. Bez latviešu valodas nav Latvijas. Latviešu valodai arī turpmāk jāvieno visi Latvijas iedzīvotāji.

Analizējot agresīvi izprovocētā referenduma laikā sabiedrībā izsacītos viedokļus, LZA uzskata, ka referendums nedrīkst būt politizēts un kalpot kādu politisko partiju interesēm. Pašlaik depresīvākajos Latvijas reģionos tas nedrīkst kļūt par protesta balsojumu pret Latvijas valsti, par kādu daži to cenšas padarīt. Absolūtais vairākums Latvijā ir vienots valsts valodas statusa aizstāvībā, taču LZA vēršas pret mēģinājumiem sarīdīt Latvijā mītošās tautības.

Pievienojamies Latvijas studentu korporāciju u.c. organizāciju, bet it īpaši LZA goda locekļa Jura Rubeņa aicinājumos izteiktajai atziņai, ka Latvijas nāciju veido visi tai piederīgie cilvēki, ne tikai latvieši vien, bet arī krievi, ukraiņi, baltkrievi, lietuvieši, ebreji un citu tautību pārstāvji, kas Latviju uzlūko par savu dzimteni. Latvieši ir toleranta tauta ar gadsimtos veidotu multikulturālās sadzīvošanas pieredzi. Īpaši aicinām nelatviešu līdzpilsoņus šodien apzināties latviešu valodas vietu Latvijā un referendumā balsot PRET. Visplašākā pilsoņu līdzdalība un kategoriska nostāja ne pēc mūsu ierosmes iniciētajā referendumā ir būtiski svarīga Latvijai. Esam pārliecināti, ka referenduma rezultāts gūs plašu starptautisku rezonansi un liecinās par Latvijas tautas gatavību nosargāt savas nacionālās pamatvērtības.

Būtiskākas par pašu referendumu var kļūt tendences pēc referenduma – vai netiks eskalēta sabiedrības šķelšanās. Nav pieļaujama varas struktūru neiecietība pret atšķirīgiem viedokļiem. Uzskatām par lietderīgu sabiedrībā un varas struktūrās daudz aktīvāk un konstruktīvāk runāt par nepilnībām Latvijas valsts pārvaldē, par demogrāfiju un migrāciju, par neatrisinātām ekonomikas problēmām, arī par etniskajām (minoritāšu) problēmām, par reģionālo nevienlīdzību, lai Latviju darītu latviskāku un visiem pilsoņiem pievilcīgāku demokrātisku valsti. Valstī ir nepieciešamas pozitīvas pārmaiņas.

Pieņemts Rīgā, 2012. gada 14. februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta
svinīgajā sēdē, veltītai LZA Hartas
pieņemšanas 20.gadadienai.

Pēdējā atjaunošana 18-02-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS