Preses konferencē par koncertu un izsoli stāstīja to organizētāji.        J. Brenča foto

Latvijas sabiedrība vairs nav jāiepazīstina ar Kokneses fondu, tā iecerēto un ar visas tautas līdzdalību realizēto Likteņdārza projektu. Fonda izveidošanā un Padomē līdzās izcilākajiem kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem (Vilis Vītols, Jānis Kukainis, Sandra Kalniete, Andris Freibergs, Guntis Belēvics, Baiba Rubesa, Ilmārs Mežs u.c.) jau no paša sākuma aktīvi iesaistījās Zinātņu akadēmijas īstenie un goda locekļi Jānis Stradiņš, Imants Lancmanis, Māra Zālīte, Džemma Skulme, Valters Nollendorfs.

Pagājušajā gadā radās jauna iniciatīva – mākslas darbu un dokumentu izsole, kas notika Mazajā ģildē un ko ar savu mākslu kuplināja pianists Vestards Šimkus. Kā teic izsoles organizētājs un vadītājs uznēmējs un mākslas darbu kolekcionārs Dr. biol. Guntis Belēvičs, toreiz tika uzrunāti apmēram 25 mākslinieki, kuri neliedza savus darbus izsolei. Dokumentu starpā tika izsolīts arī akadēmiķa Jāņa Stradiņa rokraksts.

Šogad atvēziens ir krietni lielāks un aktivitātēs iesaistījās arī Latvijas Nacionālā opera. 1. martā preses konferencē par gatavību atbalstīt visas tautas projektu ar 2012. gada 20. martā organizētu labdarības koncertu “Latviešu mūzikas dārzs” stāstīja Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un mākslinieciskais vadītājs Arturs Maskats. Likteņdārza lielās akcijas notiek divas reizes gadā – martā, kas latviešu tautas dzīvē iezīmējas ar sēru lenti pie karoga, atceroties 1949. gada deportāciju upurus, un augustā, kad Baltijas valstis 1989. gada 23. augustā visai pasaulei par sevi atgādināja, sadodoties rokās Baltijas ceļā. Tādēļ koncerta koncepcijas autoram Arturam Maskatam bija pilnīgi skaidrs, ka tajā jāskan latviešu klasiskajai mūzikai, ko atskaņos pianists Reinis Zariņš un Latvijas Radio koris. Spīdolas āriju no Jāņa Mediņa operas “Uguns un nakts” dziedās soliste Aira Rūrāne, Antiņa āriju no Arvīda Žilinska operas “Zelta zirgs” izpildīs Andris Ludvigs. “Spīdola un Antiņš raksturo tautas gudrību un sirdsskaidrību” teica Arturs Maskats. Bez jau pieminētajiem komponistiem koncertā vēl skanēs Emīla Dārziņa un Artura Maskata skaņdarbi, diriģēs Andris Veismanis un Sigvards Kļava.

Pēc koncerta tā klausītāji varēs doties uz Nacionālās operas Jauno zāli, kur tiks izsolīti vairāk nekā 70 gleznotāju, grafiķu, tēlnieku, fotomākslinieku darbi, kurus no 8. marta līdz 20. martam var aplūkot mākslas galerijās “Rīgas Galerija” un “Galerija 21”, savukārt “Ivonnas Veihertes Mākslas galerijā” būs apskatāmi antikvārie darbi, populāru cilvēku rokraksti, arhitektu skices, kā arī vēsturiski nozīmīgas fotogrāfijas. Ja pirmajās divās galerijās būs iespējams aplūkot praktiski visu ievērojamāko šodien strādājošo mākslinieku izsolei ziedotus patiešām izcilus darbus (Gunti Belēviču sevišķi aizkustināja tas, ka gandrīz par mūsu glezniecības ikonu uzskatītā Felicita Pauļuka atvēlēja vienu no saviem slavenajiem 1970. gados gleznotajiem “Aktiem”), tad starp antikvāriem retumiem atrodami Ivana Andreja Peļevina, Jāņa Kugas, Riharda Skrubja, Egona Cēsnieka darbi, kā arī Alfeja Bromulta ar Koknesi saistīti darbi, ko. izsolei ziedojuši mākslinieku ģimenes locekļi vai darbu īpašnieki. No retiem rokrakstiem pieminams Džemmas Skulmes runas pilns teksts manifestācijai “Par tiesisku valsti” Mežaparkā 1988. gada 7. oktobrī.

Latvijas Nacionālā opera, aktīvi iesaistoties Likteņdārza projektā un solot ar saviem māksliniekiem atbalstīt arī augusta koncertus Koknesē, kā teica Kokneses fonda priekšsēdētājs mecenāts LZA goda loceklis Vilis Vītols, ir starptautiskojusi šo projektu un pacēlusi to vēl augstākā līmenī, jo Nacionālā opera ir mūsu valsts visspožākais un starptautiski visatpazīstamākais zīmols.

Nopērkot biļeti “Biļešu paradīzes” kasēs uz labdarības koncertu “Latviešu mūzikas dārzs” un tam sekojošo izsoli š.g. 20. martā, katram no mums ir iespējams kļūt par Likteņdārza atbalstītāju arī šāda veidā.

Z. Kipere