LZA nodaļu pārskati

8-03-2012


Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība

2011. gadā notika 9 nodaļas sēdes, no tām divas kopsēdes ar ĶMZN un HSZN un divas apvienotās sēdes ar Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas valdi, Nacionālās enerģētikas konfederāciju un LZA kodolenerģētikas kompetences centru. Organizētas 2 LZA sēdes un starptautiskā zinātniskā konference. Pirmo reizi notika FTZN kopsēde ar humanitāro zinātņu pārstāvjiem un starptautiskā sēde–diskusija. Turpināta tradīcija iepazīstināt kolēģus ar nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā. Šim nolūkam bija veltītas divas nodaļas sēdes.

Nodaļas sēdēs tika izskatītas šādas galvenās problēmas:

9. februārī notika LZA FTZN, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas valdes, Nacionālās enerģētikas konfederācijas un LZA kodolenerģētikas kompetences centra apvienotā sēde.

2. martā nodaļas locekļi noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2010. gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2011. gadā.

11. martā sadarbībā ar ĶBMZN notika FTZN pirmajā sēde no cikla “Latvijas zinātnes nozīmīgie zinātniskie sasniegumi”: “Organisko nelineāro optisko hromoforu sintēze, īpašības un izmantošanas iespējas”.

26. maijā sadarbībā ar HSZN notika FTZN otrā sēde no cikla “Latvijas zinātnes nozīmīgie zinātniskie sasniegumi”: “Ko informācijas tehnoloģijas var dot humanitārajām zinātnēm”.

5. jūlijā notika LZA FTZN, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas un Nacionālās enerģētikas konfederācijas paplašinātā sēde. Ar referātu “Daži fragmenti no enerģētikas un klimatmaiņas pētījumu vēstures” uzstājās LZA goda loceklis Viktors Zēbergs.

14. septembrī ar LZA kor.loc. Dr.habil.phys. Jevgeņija Kotomina ziņojumu “Svarīgu tehnoloģisko materiālu īpašību liela mēroga datormodelēšana no pirmajiem principiem” sākās nodaļas locekļu iepazīstināšana ar jaunajiem LZA locekļu kandidātiem.

28. septembrī nodaļas locekļi noklausījās LZA korespondētājlocekļa kandidāta RTU profesora Dr.sc.ing. Andreja Krasņikova ziņojumu par zinātnisko pētījumu rezultātiem. Nodaļas locekļi ļoti augsti novērtēja Andreja Krasņikova kandidatūru.

5. oktobrī sēdes dalībnieki noklausījās LZA korespondētājlocekļu kandidātu Dr.chem. Donāta Erta, Dr.phys. Mārtiņa Rutka, Dr.sc.ing. Jāņa Grabja un Dr.sc.comp. Modra Greitāna ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem. Slēgtās balsošanas rezultātā FTZN izteica savu atbalstu visiem LZA locekļu kandidātiem.

LZA Rudens pilnsapulce 24. novembrī par akadēmiķi ievēlēja Jevgeņiju Kotominu un par korespondētājlocekļiem Donātu Ertu, Modri Greitānu, Andreju Krasņikovu un Mārtiņu Rutki.

23. novembrī pirmo reizi notika starptautiskā sēde–diskusija “Mūsdienīgu materiālu liela mēroga datoru modelēšana. Sasniegumi un problēmas” (“Large scale computer modeling of advanced materials: Achievements and problems”), kurā piedalījās LZA ārzemju locekļi Aleksandrs Šļugers (Universitātes Koledža Londonā) un Roberts Evarestovs (Sanktpēterburgas Universitāte), LZA korespondētājloceklis Jevgeņijs Kotomins (LU CFI) un Dr.chem. Jurijs Žukovskis (LU CFI).


LZA sēdes un konferences

9. martā notika Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Latvijas Zinātņu akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference «Ar skatu no kosmosa. Pirmā cilvēka lidojumam kosmosā – 50».

19. maijā nodaļa sagatavoja tradicionālo sēdi “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā. Zinātne kā māksla”.

12. oktobrī LZA sēdē “Cilvēks – Reliģija – Zinātne: ieskats cilvēka evolūcijā un modernajā sabiedrībā” referātu nolasīja LZA Lielās medaļas laureāts akadēmiķis Kurts Švarcs.

21.oktobrī LZA notika vienas dienas starptautiskā zinātniskā konference “Aleksandra Mālmeistera atceres simpozijs: Nehomogēno materiālu aktuālās problēmas”. Starptautiskā zinātniskā konference rīkota, atzīmējot ievērojamā zinātnieka, Polimēru mehānikas institūta dibinātāja un direktora Aleksandra Mālmeistera 100. dzimšanas dienu un vienlaikus veicinot Latvijas zinātnes mehānikas nozares attīstību.

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā. Četriem no Latvijas Zinātņu akadēmijas 2011. gadā nosauktajiem 12 nozīmīgākajiem sasniegumiem autori vai
līdzautori ir nodaļas locekļi – ārzemju loceklis Roberts Evarestovs, goda loceklis Jānis Osis, korespondētājlocekļi Juris Merkurjevs un Māris Knite.

Pateicoties akad. Andra Ambaiņa pūlēm, izdevās piesaistīt ES 7. ietvara pētniecības projektu Quantum Computer Science (QCS), kurā Latvijas Universitāte koordinē Eiropas līmeņa konsorciju, tajā ietilpst 8 universitātes un zinātniskie institūti no 7 valstīm. ES 7. ietvara programma atbalsta pētījumus kvantu skaitļošanā caur Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) programmas apakšprogrammu “Future and Emerging Technologies” (FET, latviski – “Nākotnes tehnoloģijas”). FET mērķis ir atbalstīt fundamentālus pētījumus, kas var tālākā nākotnē būt lietderīgi IKT nozarē. Tāda līmeņa starptautiskā koordinācija LZA akadēmiķa vadībā notiek pirmo reizi.

Par zinātniskajiem sasniegumiem Valtera Capa balvu saņēmis LZA kor.loc. Māris Ābele un Rīgas balvu akad. Andris Šternbergs.

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons
Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva


Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas darbība

2011.gadā organizētas četras nodaļas sēdes un viena kopsēde ar Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļu.

11.februārī – nodaļas pilnsapulcē noklausījās nodaļas priekšsēdētāja akad. R.Valtera pārskatu par nodaļas un tās locekļu darbību 2010. gadā un par 2011. gadā plānotajiem pasākumiem. Plašu referātu “Orgānu transplantācijas iespējas un perspektīvas” nolasīja LR Ministru kabineta balvas laureāts akad. R. Rozentāls.

11.martā – ĶBMZN un FTZN kopsēde “Organisko nelineāro optisko hromoforu sintēze, īpašības un izmantošanas iespējas”. Sēdē noklausījās un apsprieda 5 ziņojumus: “Tradicionālo nelineāro hromoforu (DMABI, IPB, Azo, Pc) struktūru modifikācijas, poli– un dendronizēti hromofori” (akad. V. Kampars), “ Pull–push tipa amorfo azohromoforu un piraniliden– fragmentu saturošo luminoforo organisko stiklu sintēze” (kor.loc. V. Kokars), “Makroskopiskā optiskā nelinearitāte un elektrooptiskie modulatori” (Dr.phys. M. Rutkis), “Organiskie hromofori OLED–os un saules elementos” (akad. I. Muzikante), “Organisko hromoforu kārtiņas hologrāfiskajam informācijas ierakstam”(akad. A. Ozols).

28.oktobrī – nodaļas sēdē noklausījās un vērtēja divu LZA īsteno locekļu un divu korespondētājlocekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus.

Pārskatu par savu zinātnisko devumu “Ģints Notiophilus Dumeril, 1806 skrejvaboļu pasaules faunas revīzija” sniedza LZA kor.loc., DU rektors A. Barševskis, iepazīstinot arī ar savu plašo organizatorisko un pedagoģisko darbību. Par īstenā locekļa kandidātu LZA kor. loc. Ē. Kupči informēja akad. J. Stradiņš, uzsverot, ka pretendents ir viens no vadošajiem kodolmagnētiskās rezonanses spektrometrijas speciālistiem pasaulē, kurš izstrādājis pēdējos gados principiāli jaunas metodes un pieejas KMR spektrometrijā. Ē. Kupče turpina uzturēt ciešus zinātniskos kontaktus ar Latvijas zinātniekiem.

Ar savu zinātnisko pētījumu jomām un rezultātiem, pedagoģisko un organizatorisko darbību klātesošos iepazīstināja pretendenti uz vakanto korespondētājlocekļa vietu medicīnā – LU profesors un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mācību un zinātnes direktors Dr.med. D. Krieviņš un LU asociētais profesors, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas zinātnes daļas vadītājs Dr.med. M. Leja. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem pretendentiem.

4.novembrī – nodaļas sēdē vērtēja četru LZA korespondētājlocekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus. LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja, LU profesore Dr.biol. G. Spriņģe (bioloģija) referēja par tēmu “Latvijas iekšzemes ūdeņu pētījumi”. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Dr.chem. M. Turks (ķīmija) sniedza pārskatu par pētījumiem heterociklisko savienojumu ķīmijā ”Hirāli heterocikli: no šķidra sēra dioksīda līdz dabasvielām”. RTU profesors Dr.sc.ing. T. Juhna (vides zinātne) ziņoja par saviem pētījumiem dzeramā ūdens kvalitātes jomā, citu pētniecisko virzienu aktualitātēm, svarīgākajiem iegūtajiem rezultātiem un to nozīmīgumu. RTU profesores Dr.sc.ing. A. Blumbergas (vides zinātne) ziņojuma galvenā tēma bija gala enerģijas patēriņa energoefektivitāte un tā ietekme uz klimata pārmaiņām. Par LZA ārzemju locekļa kandidātu Hjūstonas Universitātes (ASV) asociēto profesoru O. Dauguli informāciju sniedza kor.loc. M. Jure. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi izteica atbalstu visiem pretendentiem.

Akadēmijas pilnsapulcē 24. novembrī par LZA īstenajiem locekļiem ievēlēja A. Barševski un Ē. Kupči, par korespondētājlocekļiem – T. Juhnu, D. Krieviņu, G. Spriņģi, M. Turku, par LZA ārzemju locekli – O. Dauguli.

16. decembrī – LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdē “Cilmes šūnas un vīrusu replikācija – gadsimta noslēpums” pēc akad. P. Pumpēna ievadvārdiem sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 3 referātus: “Hepatīta vīrusu replikācijas modelēšana”(LZA kor.loc. T. Kozlovska), “Jauns hepatīta B vīrusa replikācijas modelis ar cilvēka cilmes šūnu izmantošanu”(Dr.biol. A. Zajakina), “Cilmes šūnas un to potenciālā loma hepatīta vīrusu replikācijas modelēšanā”(MSc.med. U. Bērziņš).


Citi pasākumi

26. aprīlī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (LOSI) notika profesora Gustava Vanaga 120 gadu piemiņas lasījumi, kurus organizēja LOSI sadarbībā ar RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti un LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļu. Sēdi atklāja akad. I. Kalviņš un akad. G. Duburs. Klātesošie noklausījās akad. J. Stradiņa priekšlasījumu “Oskars Lucs, Gustavs Vanags un Bruno Jirgensons”. Ar zinātniskiem ziņojumiem uzstājās ārzemēs strādājošie jaunie zinātnieki M. Viļums, A. Jankevics, L. Beķere un J. Petuškova.

28. janvārī LOSI Metālorganiskās ķīmijas laboratorija (vad. Dr.habil.chem. Ļ. Ignatoviča) organizēja akad. E. Lukevica (1936 – 2009) piemiņas lasījumus. Referātu “Profesors Edmunds Lukevics – fakti, atmiņas, pārdomas” nolasīja akad. J. Stradiņš.

17. jūnijā – LOSI Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas 50 gadu jubilejai veltītajā konferencē referēja akad. J. Stradiņš, akad. E. Liepiņš un laboratorijas līdzstrādnieki.

12. – 13. septembrī – RTU MLĶF, LOSI un LU organizēja Paula Valdena 7. simpoziju organiskajā ķīmijā (šo simpoziju rosinātājs un galvenais organizators kopš 1990.gada ir kor.loc. P. Trapencieris). Simpozijā ar ziņojumiem uzstājās arī ievērojami ārzemju zinātnieki no ASV, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, to skaitā LZA ārzemju locekļi E. Vedējs un O. Daugulis (ASV).

Nodaļas locekļi ar referātiem uzstājušies LZA Senāta sēdēs (B. Andersons, A. Barševskis, Ē. Kupče, I. Muižnieks), dažādos LZA pasākumos (Dr.h.c. O. Plepis, Dr.h.c. J. Raipulis), III Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresā (akad. J. Stradiņš – plenārlekcija par latviešiem zinātnē – Latvijā un ārzemēs).

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Četriem no Latvijas Zinātņu akadēmijas nosauktajiem 2011.gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē autori vai līdzautori ir mūsu nodaļas locekļi – akadēmiķi J. Gardovskis, I. Kalviņš, Ī. Rašals un R. Rozentāls, kor. locekļi J. Kloviņš, V. Kauss un V. Pīrāgs.


Nodaļas locekļu citi nominētie zinātniskie sasniegumi:

• Starptautiski reģistrētas 19 jaunas brīvdabas rododendru šķirnes (R. Kondratovičs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”)

• Biokeramisks implantmateriāls – lielisks līdzeklis kaulaudu resorbcijas un atrofijas novēršanai (kor. loc. A. Skaģers, Dr. L. Bērziņa–Cimdiņa, Ģ. Šalms, Dr.h.c. J. Vētra, RTU Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs un Rīgas Stradiņa universitāte)

• Noskaidrots, ka pieaugušu cilvēku cilmes šūnas ir saglabājušas embrionālo šūnu marķierus un ka dažādu donoru cilmes šūnas atšķirīgi reaģē uz ārstniecības vielām. Šis atklājums apstiprina personalizētas terapijas nepieciešamību un norāda uz risku pēc neliela skaita indivīdu šūnu pārbaudes nepareizi interpretēt un vispārināt eksperimentos pārbaudīto zāļu efektus (akad. R. Muceniece, Latvijas Universitāte)

• Izstrādāta inovatīva metodoloģija visplašāk sastopamo un vienlaicīgi vismazāk reaģētspējīgo C–H saišu aktivācijai un funkcionalizācijai. Metode balstās uz hipervalento joda savienojumu un pārejas metālu katalizatoru izmantošanu, tai ir plašs lietojums jaunu zāļu vielu izstrādē (kor. loc. E. Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts)

• Veikts apsekojums par nodrošinājumu ar jodu Latvijas populācijā. Salīdzinājumā ar rezultātiem, kas iegūti pirms 10 gadiem, Latvijā joprojām saglabājas viegls joda deficīts. Visapdraudētākās grupas ir mazi bērni un grūtnieces. Šie rezultāti apstiprina nepieciešamību pēc valsts līmeņa konsekventas joda programmas (Dr. I. Konrāde, LZA kor. loc. M. Dambrova,   LZA kor. loc.  A. Lejnieks, LZA kor. loc. V. Pīrāgs u.c., Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca).

2011. gadā iznākušas 10 grāmatas, kuru autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi D. Gardovska, M. Kļaviņš, E. Liepiņš, V. Melecis, J. Stradiņš, A. Vīksna, J. Vīksne.

Dažādas balvas un atzinības saņēmuši nodaļas locekļi akadēmiķi J. Gardovskis, I. Kalviņš, V. Kampars, E. Liepiņš, U. Sedmalis, J. Stradiņš, R. Valters, ārzemju loceklis R. Villems, korespondētājlocekļi M. Jure, A. Kārkliņš, V. Kokars, P. Trapencieris, Dr.h.c. J. Rukšāns, Dr.chem. B.Ādamsone.

Nodaļas locekļi aktīvi piedalās zinātnes organizatoriskajā darbā, ir daudzu starptautisku un Latvijas zinātnisko projektu vadītāji un līdzdalībnieki. Akad. B. Andersons, akad. J. Stradiņš, kor.loc. V. Pīrāgs ir Valsts pētījumu programmu vadītāji.

Nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters
Zinātniskā sekretāre Baiba Ādamsone


 

Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas darbība

Nodaļas darbs tika organizēts 2011. gada 25. februārī parakstītā nodomu protokola starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (turpmāk – LZA), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (turpmāk – LLMZA) un Zemkopības ministriju ietvaros.

Bez tam 2011. gadā LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (turpmāk – LMZN) pārstāvji īstenoja Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projektu “Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kapacitātes stiprināšana un starptautisku projektu pieteikumu izstrāde” (Nr. 2010/0294/2DP/2.1.1.2.0./10/APIA/VIAA/009), kura ietvaros paredzēta starptautisku projektu pieteikumu izstrāde, starptautisku konferenču apmeklēšana un zinātnisko rakstu sagatavošana. Pateicoties ERAF finansējumam, nodaļas locekļi aktīvi līdzdarbojās lauksaimniecības zinātnieku sanāksmēs starptautiskā mērogā. Tā, piemēram, 2011. gada maijā nodaļas priekšsēdētāja akadēmiķe, profesore Dr. habil. oec. Baiba Rivža un zinātniskā sekretāre Dr. sc. administr. Ieva Brence piedalījās Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu akadēmiju apvienības seminārā Francijā, Parīzē par pārtikas drošības un kvalitātes jautājumiem, savukārt septembrī B. Rivža piedalījās Eiropas Lauksaimniecības pētījumu iniciatīvas konferencē “Lauksaimniecība – ar to saistītā pētniecība un inovācijas mainīgā pasaulē”, kas norisinājās Čehijā, Prāgā.

LMZN locekļi arī aktīvi piedalījās Apvienotajā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresā un Letonikas 4. kongresā “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte” organizēšanā, nodrošinot sekcijas “Lauksaimniecības un meža zinātnes kā nosacījumu sabiedrības attīstības veicināšanai” darbību šī gada 25. oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Sekcijas vadītāja bija akadēmiķe, profesore Dr. habil. oec. Baiba Rivža. Sekcijā tika nolasīti 14 referāti, prezentēti vairāk nekā 70 stenda referāti, kopā sekcijas darbā piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieki.

2011. gadā tika nodrošināta P. Lejiņa balvas konkursam (turpmāk – Konkurss) iesniegto darbu izvērtēšana. Konkursa vērtēšanas komisija par P. Lejiņa balvas laureātu nolēma atzīt Dr. habil. agr., Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoru, LZA kor. loc. Aldi Kārkliņu – darbu kopumu par vienotas Latvijas augšņu informācijas sistēmas izveidi.

Papildus tam LMZN, sadarbībā ar LLMZA organizēja nodaļas sēdes, kā arī izbraukuma seminārus, kuru ietvaros uzstājas gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti. Tā, piemēram:

10. janvārī – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsēde, kurā ar ziņojumu “Par teritorijas attīstības indeksiem un to pilnveidošanu pabeigtas administratīvi teritoriālās reformas apstākļos” uzstājās akadēmiķis, profesors Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš. Ar sava promocijas darba galvenajiem rezultātiem iepazīstināja Vladislavs Vesperis.

21. februārī – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsēde, kuras laikā zinātnisko ziņojumu “Dienvidlatgales potenciāls un tās attīstības virzieni” referēja LLU doktorante Sanda Čingule–Vinogradova.

14. martā – LZA LMZN un LLMZA prezidija kopsēde, kurā zinātnisko ziņojumu “Pakalpojumu kvalitātes novērtēšana lauku konsultāciju centros” nolasīja LLU doktorante Gunta Grīnberga–Zālīte.

18. aprīlī – LZA LMZN un LZA Ekonomikas institūta organizēts seminārs “Inovācijas – Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājspēks”. Semināra sākumā zinātniskā referāta “ES Inovāciju savienības rezultātu pārskats un uzdevumi Latvijas konkurētspējas veicināšanai” ietvaros profesore Dr. oec. Tatjana Volkova iepazīstināja ar ES politikas plānošanas nostādnēm inovāciju jomā. Savukārt referāta “Inovatīvas domāšanas paradigma” izklāstu nodrošināja akadēmiķe, profesore Dr. habil. oec. B.Rivža, kura to bija sagatavojusi sadarbībā ar LLU doktoranti Renāti Lukjansku. LZA kor. loc. Dr. biol. Edīte Kaufmane klātesošajiem referēja ziņojumu par tematu “Augļkopības zinātnieku inovatīvās darbības veiksmes stāsti un problēmas”. Semināra noslēgumā ar savu praktisko pieredzi inovāciju ieviešanās jomā SIA AMBERBLOOM dalījās uzņēmuma īpašniece Ieva Liepiņa. SIA AMBERBLOOM ražo cidoniju sīrupu un sukādes, un īsā laikā ir sasniedzis ļoti ievērojamus darbības rādītājus.

14. jūnijā – sadarbībā ar LLMZA un Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi – izbraukuma sēde LLU aģentūrā Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”.

17. jūnijā – sadarbībā ar LLMZA un Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi – izbraukuma sēde LLU aģentūrā Zemkopības zinātniskais institūts.

27. jūnijā – sadarbībā ar LLMZA un Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi – izbraukuma sēde LLU Lauksaimniecības fakultātes Mācību un pētījumu saimniecībā “Pēterlauki”.

30. jūnijā – sadarbībā ar LLMZA un Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi – izbraukuma sēde SIA “Pūres dārzkopības pētījumu centrs” un APP “Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts”.

Sadarbībā ar LLMZA un Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi, tika organizētas izbraukuma sēdes: 1. jūlijā – uz LLU SIA mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”, 7. jūlijā uz APP “Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts”, 8. jūlijā uz APP “Latvijas Valsts augļkopības institūts”, 14. jūlijā uz SIA “Latgales lauksaimniecības zinātniskais centrs”.

15. septembrī – izbraukuma sēde uz LLU aģentūru Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”, temats “Pārtikas kvalitāte, drošība un riski lauksaimniecībā”.

19. decembrī – LZA Ekonomikas institūta un LZA LMZN organizēta diskusija “Nozaru vadlīnijas lauksaimniecības un lauku attīstībai reģionos”.


Izmaiņas nodaļas locekļu sastāvā

Nodaļas sastāvs ir papildinājies ar jaunievēlētu korespondētājlocekli – Dr. sc. ing. Ingu Ciproviču. Par LZA īsteno locekli ir ievēlēta Dr. biol. Edīte Kaufmane.

Nodaļas priekšsēdētāja Baiba Rivža
Zinātniskā sekretāre Ieva Brence


 

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas darbība

2011. gadā nodaļa veltīja uzmanību Valsts prioritāro pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ( VPP NI) uzdevumu izpildei, atsaucēm uz zinātnes dzīves aktualitātēm un Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. un Letonikas 4. kongresa organizācijai un norisei.


HSZN organizēja 7 sēdes

24. februārī – HSZN sēde. “Modernās kustības ideālu pārvērtības”. Akad. Jāņa Krastiņa referāts par Rīgas arhitektūru. Atskaite par HSZN darbu 2010. gadā, akad. Ilga Jansone.

17. martā HSZN sēde “Novadu folklora”. Ievadvārdi, Dr. philol. Dace Bula. Par aktualitātēm folkloristikā: Māra Vīksna, Elga Melne, Sanita Reinsone, Sandis Laime, Guntis Pakalns. Interesenti M. Vīksnas vadībā viesojās pie Kr. Barona “Dainu skapja”. Pirms sēdes LZA prezidents Juris Ekmanis pasniedza LZA Atzinības rakstu Dr. philol., Dr.h.c. Sarmai Kļaviņai.

27. aprīlī – izbraukuma sēde Salacgrīvā “ Lībieši Vidzemē”. Tikšanās Salacgrīvas vidusskolā. Tēmas – Salacgrīva, Hauzenbergu dzimta, jaunākie ieguvumi folkloristu ekspedīcijās, latviešu kultūras misija Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Pāles novadpētniecības muzeja apskate, mirklis Jāņa Sudrabkalna mājās “Sprundas”.

26. maijā – HSZN un FTZN kopsēde “Ko informācijas tehnoloģijas var dot humanitārajām zinātnēm”. Ar problēmu “Informācijas tehnoloģijas un latviešu valoda” iepazīstināja LU Matemātikas un informātikas institūta zinātnieki Dr.sc.comp. Normunds Grūzītis, Dr.sc. comp. Gunta Nešpore, diskusijā piedalījās Dr.sc.comp. Guntis Bārzdiņš.

2. jūnijā – LZA izbraukuma sēde Turaidā, Turaidas muzejrezervātā “Vēsturiskie centri kā vēstures avoti kultūras mantojuma saglabāšanā”. Par muzeja uzdevumiem vēstures saglabāšanā referēja Dr. hist. Guntis Zemītis, ar Turaidas vēsturisko centru un muzejrezervātu iepazīstināja LZA goda loc. Anna Jurkāne un galvenie speciālisti, par Turaidas vietu Eiropas viduslaiku piļu pētniecībā referēja akad. Ieva Ose.

13. oktobrī – HSZN sēde. LZA korespondētājlocekļa kandidātu Dr. iur. Ringolda Baloža, Dr. philol. Daces Bulas, Dr. art. Valda Muktupāvela ziņojumi. Jautājumi, diskusija. Kandidatūru apspriešanā un nodaļas labvēlīgajā balsojumā visi kandidāti tika ieteikti tālākvirzīšanai.

3. novembrī – HSZN sēde. LZA īsteno locekļu kandidātu Dr. iur. Ārijas Meikališas, Dr. habil. art., Dr. hist. Jura Urtāna un Dr. arch. Jāņa Zilgalvja ziņojumi. Kandidatūru apspriešanā un nodaļas labvēlīgajā balsojumā visi kandidāti tika ieteikti tālākvirzīšanai.

24. novembrī – LZA Rudens pilnsapulce. Akadēmisko lekciju “Rakstīto avotu senākās ziņas par baltu tautām” nolasīja LZA Lielās medaļas laureāts akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Notika jaunu LZA locekļu vēlēšanas. HSZN par akadēmiķi ievēlēts Juris Urtāns, korespondētājlocekļi: juridiskajās zinātnēs – Ringolds Balodis, folkloristikā – Valdis Muktupāvels. Par LZA ārzemju locekli ievēlēts Eberhards Vinklers (Vācija). Par LZA goda locekļiem ievēlēti Aina Nagobads – Ābola, Guntis Gailītis, Tomass Transtrēmers.

22. decembrī – LZA tradicionālais pasākums “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām”. LZA goda locekļa Dr. theol. Jura Rubeņa uzruna, LZA korespondētājlocekļa Dr. art. Valda Muktupāvela koncerts – meditācija.

22. decembrī noteikti nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā 2011. gadā.


Atzītie pētījumi humanitārajās/ sociālajās zinātnēs:

Izpētīta Rīgas pilsētvēsture 17.gs., izmantojot Latvijas un ārzemju arhīvu kartogrāfiskos materiālus (Dr. hist. Margarita Barzdeviča, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts).

Publicēts pētījums par vienu no Latvijas kultūras kanona zīmoliem vizuālajā mākslā – mākslinieku Kārli Padegu un viņa laikmetu (Dr.art. Jānis Kalnačs, Vidzemes Augstskola).

Veikts būtisks zinātnisks pētījums par nacionālo identitāti un Latvijas sabiedrības attīstību, kas apkopots: Pārskats par tautas attīstību 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja (galv. red. Dr.sc.soc. Brigita Zepa, Dr.sc.soc. Evija Kļave, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts).


Diskusijas

18. aprīlī – LZA un Ekonomikas institūta diskusiju cikla 5. diskusija “Valsts ekonomiskā politika recesijas pārvarēšanai. Inovācijas – Latvijas ekonomikas stratēģiskā dimensija”.

19. decembrī – LZA un Ekonomikas institūta diskusiju cikla 6. diskusija “Valsts ekonomiskā politika recesijas pārvarēšanai. Nozaru vadlīnijas lauksaimniecības un lauku attīstībai reģionos”.


Konferences

19. janvārī – LZA, 1991. gada Barikāžu muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja rīkotā zinātniski praktiskā konference “Barikādes barikāžu aizstāvju acīm”, veltītu 1991. gada barikāžu 20. gadadienai.

11.– 12. aprīlī – Juristu dienu – 2011 konference “Latvijas Valsts prezidenta institūts LR Satversmē un tā pilnveidošanas iespējas”.

12. maijā – LU Latvijas vēstures institūta jubilejas lasījumi “LU Latvijas vēstures institūts: 75 gadi Latvijas vēsturē un politikā”. Lasījumi, diskusijas, prezentācijas.

18. maijā – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta tradicionālā, 23. konference “Meklējumi un atradumi”.

17.– 18. jūnijā – LZA notika starptautiska konference “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”. To organizēja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un Latvijas Okupācijas izpētes biedrība.

25. – 26. augustā Alūksnē konference “Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumi”.


Starptautiskas nozīmes konferences/kongresi

16. – 17. septembrī – Latvijas vēsturnieku I kongress “Latvijas vēsture: pētniecības stāvoklis, izpētes problēmas un risinājumi”.

24.– 27. oktobrī – Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. un Letonikas 4. kongress. Darbs 44 kongresa sekcijās, izbraukuma sēde Rundālē, plašā kultūras programma ieguva zinātnieku augstu novērtējumu.

26. oktobrī – LU Akadēmiskajā bibliotēkā izstādes “.. ar ķēdi, slēdžiem un apkalumiem... piecu gadsimtu (15. – 19. gs.) vēsturiskie iesējumi no Bibliotheca Rigensis kolekcijas” atklāšana.

4. novembrī – starptautiska Livonikas konference Rīgā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Valta Ernštreita grāmatas “Lībiešu rakstītā valoda” atvēršana.

Zinātnieki, to skaitā HSZN locekļi, ieguvuši valsts un starptautiskus apbalvojumus un atzinības.

Triju Zvaigžņu ordeni LZA kor. loc. Ilze Biruta Loze, Dr. habil. hist. Anna Zariņa, LZA kor. loc. Ausma Cimdiņa, LZA goda loceklis Jāzeps Pīgoznis. Atzinības krustu akadēmiķis Jānis Bērziņš, Dr.h. c. Jānis Rukšāns, Dr. chem. Baiba Ādamsone, akadēmiķis Jānis Krastiņš.

2011. gada Ministru kabineta balvu ķīmiķis organiķis akadēmiķis Edvards Liepiņš, LZA goda loceklis kinorežisors Jānis Streičs, LZA goda loceklis Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, (ievēlēts par Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas locekli līdz ar akadēmiķiem Mārci Auziņu un Ivaru Kalviņu), LZA ārzemju loceklis literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs, LZA goda doktors selekcionārs Jānis Rukšāns. Ar LR Ministru kabineta Atzinības rakstu atzīmēts akadēmiķa Jāņa Krastiņa un LZA goda locekļa dzejnieka un atdzejotāja Ulda Bērziņa veikums.

Kultūras mantojuma Lielo balvu 2011 – Imants Lancmanis par mūža ieguldījumu.

28. novembrī – sabiedrības atzinības balvu (Cicerona balvu) saņēma Egils Levits, Juris Rubenis, Tālavs Jundzis, Anatolijs Gorbunovs.

Lietuvas Valsts apbalvojumi. Lietuvas Nopelnu ordeņa Komandiera krusts akadēmiķim Jānim Stradiņam, ordenis “Par nopelniem Lietuvas labā” LU prof. Laimutei Balodei, LZA kor.loc. Annai Stafeckai, akadēmiķei Dacei Markui, Latvijas Kultūras akadēmijas asoc. prof. Rūtai Muktupāvelai.

Izstādes. LZA izstāžu telpā organizētas mākslinieku izstādes, prioritāri aicinot piedalīties LZA goda locekļus:

18. janvārī – LZA goda loceklis Jānis Strupulis. Medaļas. Anžela Strupule – Smalkā. Gleznas. Guntis Strupulis. Grafika.

15. martā – gleznotājas, interjera dizaineres Ligitas Caunes gleznu izstāde “Mana dzimtene Latvija”.

17. maijā – LZA goda locekļa Induļa Ojāra Rankas darbu izstāde “Latvijai un manai dzimšanas dienai”.

21. jūnijā – Jāņa Kalnmaļa darbu izstāde “Pasaules skats”.

13. septembrī – LZA goda locekļa Ilmāra Blumberga darbu izstāde “Omnis”.

4. oktobrī – LZA goda locekļa Jāņa Streiča gleznu izstāde, veltīta 75. dzimšanas dienai – “Otrā tūre ”.

8. novembrī – Jura Ģērmaņa gleznu izstāde . LZA saņēma mākslinieka dāvinājumu – gleznu “Liepāja”.

13. decembrī – bērnu grāmatu ilustratores Anitas Paegles darbu izstāde “Priekam”.

Nodaļas priekšsēdētāja Ilga Jansone
Zinātniskā sekretāre Ilga Tālberga

Pilnu ZA nodaļu pārskatu tekstu skat. LZA mājaslapā internetā

Pēdējā atjaunošana 8-03-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS