19. aprīlī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde, kurā sprieda par 17. maijā paredzamās LZS Padomes sēdes darba kārtību. Uz sēdi ir ielūgts izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un saņemta atbilde, ka šis pasākums ir ieplānots ministra mēneša kalendārā.

Padomes sēdes temats ir zinātnes un inovāciju attīstības iespējas Nacionālā attīstības plāna ietvaros. Ir jābūt sagatavotam Zinātnieku savienības redzējumam, ko likt priekšā ninistram – kā Nacionālajā attīstības plānā jāizskatās zinātnes jautājumiem ar skaidru argumentāciju, “kāpēc tā un ne šitā”. Tātad – ir jābūt konkrētiem ierosinājumiem, kurus ministrs varētu reāli izmantot savā darbā.

Rita Bebre uzskatīja, ka zinātniekiem vairāk ir jāiesaistas vispārējās izglītības sistēmā. Vidusskolās un speciālajās profesionālajās skolās pietrūkst saites ar zinātniekiem, netiek ieviestas zinātniskās metodes. Zinātniekiem ar saviem pētījumiem un inovatīvo pieeju vairāk jāpiedalās mazo un vidējo uzņēmumu darbībā, jo mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts ekonomikas pamats.

Uldis Grāvītis iebilda, ka mazie un vidējie uzņēmumi nav tik bagāti, lai pasūtītu zinātnei, tam būtu jābūt valsts pasūtījumam. Aivars Āboltiņš papildināja, ka valsts var palīdzēt ar finansējumu, piemēram, nodokļu atlaidēm ražotājiem, kas ievieš inovatīvus priekšlikumus, bet no zinātniekiem jānāk priekšlikumiem, ko varētu mainīt. Viņš R. Bebres ideju par zinātnieku iesaistīšanu izglītībā un ražošanā uzskatīja par ļoti labu. Jādomā par šādu partnerības variantu.

Juris Roberts Kalniņš vēlējās runāt ar ministru par nepieciešamību samazināt birokrātiju. Jo mazāks grants, jo vairāk papīru jāaizpilda. Rita Bebre teica, ka tie, kas piešķir naudu (runājot par ES struktūrfondu līdzekļiem), protams, diktē savus noteikumus, bet nedrīkstētu pieļaut, ka Latvijas birokrāti izvirzītu savas papildus prasības. Viņa atzīmēja arī to, ka inovāciju pamatā ir radošums un tas jāievieš izglītības reformas sistēmā.