Ekonomiski finansiālā situācija ES: problēmas un risinājumi

28-06-2012


Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdē 2012. gada 17. maijā LZA HSZN priekšsēdētājas akadēmiķes Raitas Karnītes vadībā tika uzklausīti augsta līmeņa profesionāļi un dota iespēja jautājumu un atbilžu sesijai.

Eiropas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, LZA kor.loc. Dr. habil. oec. Inna Šteinbuka, runājot par tēmu “Eiropas nākotnes izaicinājumi”, uzsvēra tēzi “No parādu krīzes uz noturīgu izaugsmi”, kuru īstenot aicināta visa ES sabiedrība. Ar augsto bezdarba līmeni (10%), ar jauniešu bezdarbu Itālijā un Spānijā (~50%), ar Eiropas konkurētspējas samazināšanos globālā mērogā ES ir nopietni jāapsver, kā pārraut krīzes loku. Bezdarba jomā Latvijai pašlaik ir septītā smagākā situācija ES. ES piedāvā “Stratēģiju 2020”, kuras īstenošanai vajag visu dalībvalstu saskaņotu rīcību. Stratēģija ietver 7 nozīmīgus projektus, vērstus caur izglītību un jaunatnes mobilitāti uz gudru izaugsmi. Pēc dažiem datiem Eiropā uz nabadzības sliekšņa dzīvos 80 milj. cilvēku, pārbaudot aprēķinus, skaitlis sasniedz 120 milj. Latvijas rādītāji šajā kontekstā atļauj atzīt, ka Latvija Eiropas Komisijas un dalībvalstu sadarbībā īstenojusi “Eiropas semestra” speciālās rekomendācijas: proti, Latvijai izdevās sakārtot budžetu, atgūt reputāciju finansu tirgos. Latvijas rezultāts – 76 balles no 100. ES budžets 2014 – 2020 rāda, ka daudzām valstīm ES fondi plus tiešmaksājumi ir vienīgais, galvenais ārējo investīciju avots. Runājot par Latvijas zemniekiem, iespējama tiešmaksājumu apjoma palielināšana.

LZA kor.loc. Dr. oec. Uldis Osis. Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredze – ko tā māca Eiropai? Referents analizēja Latvijas krīzes cēloņus saistībā ar līdzīgām parādībām pasaules mērogā. Proti: Latvijas finansu krīzei ir iekšējie un ārējie faktori. Tā ir ārvalstu banku ekspansija, domāta finanšu tirgum, nekustamo īpašumu jautājums, iedzīvotāju zināšanu un pieredzes trūkums, uzticēšanās ārvalstu ekspertiem, monetārā politika, fiksēts valūtas kurss. Jāņem vērā krīžu faktori – ekonomiskie cikli. Tie var atkārtoties 5–7 un 10 – 12 gados. U. Osis analizēja Latvijas iespējas un “mācības”, izejot no krīzes. Rezultātā IKP pieauga 90.g. vidū, tad sekoja krīze, tagad atkal – 2012.g. sācies pieaugums. Latvijas ekonomiskā situācija ir vāja, eksports pieaug nedaudz, imports straujāk. Tautsaimniecības produktivitāte ir zema, esam atkarīgi no ārējiem faktoriem, manevrēšanas iespējas vājas. Sarūk apstrādājošās rūpniecības sektors – no 16 uz 12%, transporta sektors – 15 – 7%, nekustamo īpašumu un finansu sektors traucēs veikt “lielo uzrāvienu”. Darbaspējīgie iedzīvotāji emigrē – jau 180 – 200 tūkst., t. i., 10 – 12% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomikas attīstība un izaugsme – tas ir īstenots pasākumu kopums – no iedzīvotāju dzīves kvalitātes līdz IKP, valsts budžetam utt. Latvija ir parādījusi progresa pazīmes. Nacionālās attīstības plānā (NAP) uzsvērts, ka nākotnē ir svarīgi trīs virzieni – cilvēka drošumspēja, tautsaimniecības attīstība un izaugsme, atbilstoši teritorijai. Galvenais pamats attīstībai – ilgtermiņa pretcikliska ekonomikas politika.

LZA Dr.h.c. iur. Jānis Bolis (ASV) runāja par ASV – multietniskas, demokrātiskas zemes pieredzi, kurā 2008. g. ekonomiskās krīzes cēlonis bija banku politika, spekulācijas ar finansu līdzekļiem. Izeja no situācijas jāmeklē infrastruktūras atjaunošanā, sabiedrības motivācijā izglītoties (ASV publika ir totāli ignoranta pret apkārtējo pasauli), jaunatne jāvirza studēt eksaktās zinātnes. Pašlaik ir 8% bezdarbnieku. Savulaik ASV iebraukušo iedzīvotāju bērni sāk atgriezties savu vecāku etniskajā dzimtenē, arī Latvijā. ASV ir divas lielas problēmas – nekustamo īpašumu tirgus stagnācija un augstais bezdarba līmenis. Tomēr ASV ar 318 milj. iedzīvotāju rada spēcīgu ekonomisko bāzi.

ES ekonomiskās un finansiālās situācijas ietekmi uz Latviju raksturoja Latvijas valsts vadības institūciju pārstāvji: Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pēteris Vilks – Eiropas situācijas izvērtējuma iekļaušana Latvijas stratēģiskajā plānā. Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs – ekonomikas raksturojums pēckrīzes laikā, attīstības scenāriji, investīciju, finanšu pieejamība. Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta Fiskālās pārvaldības nodaļas vecākais eksperts Nils Sakss – Finanšu stabilitātes līguma īstenošana, valsts budžeta un tautsaimniecības attīstības aspektu saskaņošana. ES struktūrfondu pieejamība. Par Eiropas Centrālās bankas politikas ietekmi uz Latviju, par eiro ieviešanu referēja Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis.

Ar sēdes materiāliem var iepazīties
http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1475&Itemid=72

Pēdējā atjaunošana 28-06-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS