LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas un Padomes priekšlikumi par humanitāro un sociālo zinātņu nozaru produkta novērtējumu finansējuma sadalei starp zinātnes nozarēm

Iesaistoties LZP diskusijā par humanitāro un sociālo zinātņu nozaru produkta novērtējumu finansējuma sadalei starp zinātnes nozarēm, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa ar kolektīvu lēmumu apliecina pārliecību, ka humanitāro un sociālo zinātņu finansējuma daļas samazināšana kopējā finansējumā 2012 gadā nav objektīvi pamatota un nav pieļaujama, jo:

– humanitāro un sociālo zinātņu lomu sabiedrības attīstībā un vietu zinātņu sistēmā nevar vērtēt tikai ar skaitliski izsakāmiem (metriskiem) novērtējumiem,

– metriskie novērtējumi tiek rēķināti, izmantojot pagātnes datus par laikposmu, kad novērtējumu principi nebija zināmi,

– starp dažādām nozarēm salīdzināmu metrisko rādītāju noteikšanai nav sagatavota informācijas bāze (precīza publikāciju uzskaite/reģistri, atzīti kvalitātes vērtējumi) un personāls,

– nav izstrādāti objektīvi pamatoti normatīvie rādītāji (publikāciju kvalitātes gradācijas sistēma, tostarp, ārvalstīs un Latvijā publicēto monogrāfiju savstarpējās salīdzināšanas indeksi).

Šādu pārliecību stiprina starptautiska pieredze (ES pieeja, Igaunijas un Lietuvas pieredze), kas liecina, ka humanitārām un sociālām zinātnēm parasti tiek pielietoti atšķirīgi devuma novērtējuma principi un tiek noteikti patstāvīgi (atšķirīgi no dabas un tehniskajām zinātnēm) devuma ietekmes indeksi un publikāciju iekļaušanas principi indeksēšanai.

Tomēr LZA HSZN piekrīt, ka lai paaugstinātu pētījumu zinātnisko kvalitāti, ir lietderīgi ieviest stingrākus vērtēšanas kritērijus finansējuma piešķiršanā gan nozarēm, gan pieteiktajiem pētījumu projektiem. LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas Padomes sēdē 2012. gada 6. jūnijā nolemti un nodaļas sēdē 2012. gada 7. jūnijā apstiprināti šādi ieteikumi par produktu noteikšanas, nozaru devuma salīdzināšanas un finansējuma sadales principiem 2012. gada projektu konkursam un turpmāk:

1. LZA HSZN uzskata, ka galvenais zinātniskās darbības kvalitātes garants ir rūpīga iesniegto projektu ekspertīze atbilstoši principiem (metodikai), kas nodrošina pa nozarēm salīdzināmu kvalitātes standartu, kā rezultātā taisnīgs finansējuma sadalījums starp nozarēm izveidotos automātiski,

2. ja tas nav iespējams, LZA HSZN uzskata, ka finansējuma sadali pa nozarēm, finansējuma piešķiršanu pētījumu projektiem un LZP ekspertu izvēli jāveic pēc vienotiem kritērijiem (pašreiz apspriestajā priekšlikumā kritēriji trīs minētajām savstarpēji
saistītām procedūrām atšķiras),

3. LZA HSZN piekrīt, ka finansējuma procentuālo sadalījumu starp nozaru grupām var pamatot ar pēdējo gadu labāko produktu savstarpējo salīdzināšanu (iesaka formulējuma “produkts” vietā lietot formulējumu “devums”),

4. LZA HSZN piekrīt ieteiktajam mehānismam pakāpeniskai pārejai no esošā finansu sadalījuma uz sadalījumu, kas pamatots ar produkta salīdzinājumu (vidējais sadalījums starp produktam atbilstošu un līdzšinējo finansējuma apjomu, samazinājums ne mazāks par 10%),

5. LZA HSZN noraida “kopējā katla” ideju,

6. LZA HSZN uzskata, ka jaunās metodikas būtiskākā sastāvdaļa ir salīdzināšanas metodes un salīdzināmā produkta noteikšana,

7. salīdzināma produkta noteikšanas principam jābūt vispārīgam, vienlīdzīgam pret visām nozarēm un nozaru atšķirības iekļaujošam, vērstam uz zinātniskā produkta kvalitātes uzlabošanu un savstarpējo sacensību, bet tas nedrīkst būt diskriminējošs pret atsevišķām salīdzinājumā iekļautajām zinātnes nozarēm,

8. salīdzināmā produkta noteikšanā ir jāņem vērā atšķirība starp produkta veidošanās praksi dažādās zinātnes nozarēs, tāpēc produkta klāstā ir jāiekļauj ne tikai starptautiski augstā līmenī atzītas publikācijas (Thomson Reuters WEB of Science indeksētos žurnālos iekļautus rakstus), kas ir raksturīgs zinātniskās darbības produkts dabas un tehniskajās zinātnes nozarēs, bet arī monogrāfijas (tostarp monogrāfijas latviešu valodā), kas ir raksturīgs zinātniskās darbības produkts humanitārās un sociālās zinātnes nozarēs un lauksaimniecības zinātnes nozarēs,

9. salīdzinošā produkta noteikšanai analīzei pakļauto publikāciju atlasei vēlams analizēt ne tikai WEB of Science, bet arī divas pārējās projektu pieteikumu kvalitatīvajos kritērijos iekļautās datu bāzes (SCOPUS, ERIH) un arī EBSCO, kas vairāk piemērotas humanitārām un sociālām zinātnēm un citus avotus (publikācijas citās starptautiskajās datu bāzēs iekļautajos izdevumos),

10. HSZN uzskata ka sākotnēji vērtējamo publikāciju skaitā jāiekļauj arī publikācijas, kas atrodamas ASV Kongresa bibliotēkā un raksti augstas kvalitātes Latvijas augstskolu izdevumos un LZA Vēstīs, pat ja to kvalitāte nav starptautiski izvērtēta un indeksēta pēc impakta faktora, jo, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, kur darbojas speciālas mērķprogrammas publikāciju iekļaušanai starptautiskajās datubāzēs, Latvijā nav juridiski pamatotas finanšu iespējas iekļaut šos izdevumus starptautiski izvērtētās datu bāzēs (tulkošanas izdevumi, dalībmaksa),

11. HSZN atzīst, ka ir jāsekmē Latvijas augstskolu izdevumu un LZA Vēstīs iekļaušana starptautiski atzītās datu bāzēs un mudina LZP atjaunot izdevējdarbības finansējumu kā atsevišķu sadaļu, tādejādi nodrošinot juridiski pamatotu finansējumu izdevumu kvalitātes uzlabošanai un dalībmaksu finansēšanai,

12. HSZN uzskata, ka ieteiktā pieeja ļaus objektīvi novērtēt salīdzinošo zinātnes stāvokli piecās nozaru grupās un panākt taisnīgu finansējuma sadalījumu starp zinātnes nozarēm, bet arī sekmēt zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanu, starptautiskās darbības paplašināšanu humanitārajās un sociālajās zinātnēs,

13. tomēr HSZN uzskata, ka jauno principu ieviešana, pamatojoties uz pagātnes produkta izvērtējumu, nav korekta, tāpēc salīdzinājuma rezultātus nevar absolutizēt finansējuma sadalījumam 2012. gada konkursam.

Piekrītot, ka zinātniskās darbības produktā iekļaujamas publikācijas starptautiski atzītos žurnālos, monogrāfijas un disertācijas, kā pašlaik ieteikts, un atbildot uz jautājumu – kā noteikt dažādo produktu salīdzināmo lielumu, HSZN iesaka:

Pirmkārt. Visu nozaru produktā iekļaut tikai monogrāfijas, kas atbilst likumā noteiktai monogrāfijas definīcijai.

Monogrāfijas definīcija noteikta likumdošanas aktā – Ministru kabineta noteikumos Nr.1001, kas izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 11. panta pirmo un otro daļu Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji, pieņemti Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 2.§) – šādi (3. pants, punkts 3.3.): monogrāfija ir recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

Nosacījums “starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs” nozīmē, ka ir izpildīta likuma Obligāto eksemplāru likums (pieņemts Rīgā, 2006. gada 18. maijā) normas. Saskaņā ar šo likumu obligātais eksemplārs ir publiskai izmantošanai paredzēts iespieddarba, elektroniska izdevuma vai nekonvencionālās jeb “pelēkās literatūras” eksemplārs, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā saņem Latvijas Nacionālā bibliotēka, vai tiešsaistes publikācija, kuru tā vāc un arhivē (rasmo). Starptautisko pieejamību nodrošina Latvijas Nacionālās bibliotēkas katalogu starptautiska pieejamība.

Tādējādi, zinātniskās grāmatas piemērotību ieskaitīšanai produktā, nosaka likumā noteiktie monogrāfijas statusa iegūšanas kritēriji:

– ir recenzēta,

– ir veltīta vienai tēmai,

– ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs,

– satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

Otrkārt, lai nodrošinātu salīdzināmu kvalitātes standartu, monogrāfijas kvalitatīvai izvērtēšanai var būt noteikti papildus kritēriji, piemēram, šādi:

– ne vairāk kā trīs (vai četri) autori vai ne vairāk kā divu zinātnisko redaktoru izveidota un atsevišķā sējumā izdota publikācija,

– pabeigts, noslēgts pētījums, kas aptver noteiktu pētniecības lauku,

– tēmas nozīme nozares attīstīšanā,

– inovācija – satur iepriekš nepublicētus faktus un atziņas, valsts vai reģiona mēroga zinātniski inovatīvu priekšlikumu esamība.

– akadēmiskās kvalitātes apstiprinājums un aprobācija ar zinātnisku recenziju vai zinātniskās institūcijas ieteikumu publicēšanai (darbs izdots ar (datētu) zinātniskas institūcijas ieteikumu),

– pietiekami plašs zinātniskais, bibliogrāfiskais un uzziņu aparāts (pirmavotu norādes, lietu, vietu un personu rādītāji, terminu skaidrojumi, tekstā ielauzti attēli, tabulas un citi pielikumi),

– svešvalodā pievienota kopsavilkuma vai tēžu esamība.

Taču kritēriju izvēle, to nozīmīguma izvērtēšana monogrāfiju kvalitātes aspektā un salīdzināma kvalitātes rādītāja noteikšanas metodikas izstrādāšanai ir nepieciešams papildus darbs un laiks.

Tāpēc HSZN uzskata, ka monogrāfiju kvalitātes izvērtējums pēc detalizētiem kritērijiem 2012. gada konkursa vajadzībām dēļ nav iespējams, bet iesaka:

1) 2012. gada produktā iekļaut visas monogrāfijas, kuras, novērtējot pēc katalogos uzrādītajos bibliogrāfiskajos datos pieejamiem rādītājiem, atbilst Latvijas likumdošanā noteiktajiem monogrāfijas statusa kritērijiem,

2) uzsākt monogrāfiju kvalitātes izvērtēšanu sākot ar 2013. gadu, ja ir pieņemts lēmums par finansējuma sadalījuma pārdali starp nozarēm, nodrošināta nepieciešamā datu bāze (bibliogrāfiskā informācija par monogrāfijām, finansējums personālam, kas veic izvērtēšanu) un personāls, kas veic kvalitātes izvērtēšanu.

HSZN uzsver, ka lai pilnīgāk atgūtu starptautiskajā sadarbībā (ES Ietvarprogrammās) ieguldītos valsts līdzekļus un palielinātu aktīvo zinātnieku iespējas līdzdarboties starptautiskajos projektos, nepieciešams palielināt zinātniskās darbības nodrošināšanas finansējumu.

Priekšlikumos uzklausīti arī Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta Zinātniskās padomes ierosinājumi.

HSZN priekšsēdētāja R. Karnīte