2012. gada 17. augustā LU Akadēmiskā bibliotēka Rīgā, Rūpniecības ielā 10 atklāja ceļojošo izstādi „Vidzemes lībieši un viņu pēcteči”.

Autores – vēsturniece Rasma Noriņa un māksliniece Inta Brinkmane. Izstāde veidota sadarbībā ar LZA īsteno locekli Saulvedi Cimermani, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, J.Prīmaņa anatomijas muzeju, LU Akadēmisko bibliotēku, Ainažu jūrskolas, Limbažu un Salacgrīvas muzejiem.

Ekspozīcija radās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un privāto ziedojumu atbalstu 2009.gadā. Tās atklāšana notika reizē ar Vidzemes lībiešu pēcteču pirmo saietu. Pirmo reizi vienkopus apkopota gadsimtu gaitā uzkrājusies informācija par Vidzemes lībiešiem, sākot ar vācbaltu novadpētnieku atziņām, beidzot ar mūsdienu vēsturnieku atzinumiem. Sniegts neliels ieskats arī Vidzemes lībiešu antropoloģiskajā raksturojumā. Informācijas apkopojumā uzsvērta senās Metsepoles (Rīgas līča austrumu piekrastē, tag. Limbažu nov.) teritorija.

Vidzemes lībiešu dzimtu vēsture ir ieinteresējusi Pāles novadpētniecības muzeja speciālistus kopš 1996. gada. Rūpīga darba rezultātā, izmantojot vispusīgus, pirmoreiz apgūtus vēstures avotus, tapis unikāls pētījums. Demogrāfiskās un kultūrvēsturiskās ziņas smeltas no pirmavotiem - no Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas akadēmiķa A.J. Šēgrēna 1846.gadā sastādītā Svētciemā dzīvojušo un lībiski runājušo ļaužu saraksta. No 2001.gada līdz 2003.gadam pētnieki apsekoja visas šajā sarakstā minētās Svētciema sētas, kurās 1846.gadā dzīvoja lībieši. Un pievienoja LVVA fondos iegūtos materiālus, Limbažu, Salacgrīvas, Umurgas, Viļķenes draudžu arhīvos, ģimeņu krājumos saglabātos dokumentus, arī dzimtu locekļu stāstījumus.

Izstādes astoņas slejas stāsta par Ādmīdiņu, Bisnieku, Feldmaņu, Gīzu, Kariņu, Lielnoru un Zīlemaņu dzimtām, kā arī sniedz ieskatu tobrīd mazāk pētīto dzimtu vēsturē. Būtiska izstādes daļa ir Ādmīdiņu, Bisnieku – Priediņu, Girgensonu, Gīzu, Jēkabsonu, Kalēju, Kariņu, Lielnoru, Pļaviņu un Zīlemaņu plašie „dzimtu koki”.

Runājot par lībiešiem Vidzemē, bieži tiek lietots jēdziens –izmiruši. Lai izprastu īstenību, jāiepazīst šī izstāde. Vēstures gadsimtu gaitā Vidzemes lībieši ir saplūduši ar igauņiem, latviešiem un citu etnosu piederīgajiem.

2012. gada 22. augustā LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē kā svarīgu jautājumu izskatīja LZA HSZN vēstuli par finansējuma sadali starp zinātņu nozarēm, kas pieņemts Latvijas zinātnes padomes (LZP) sēdē.

Sēdē bija aicināti piedalīties: Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Lauma Sīka; Latvijas Zinātnes padomes (LZP) priekšsēdētājs Andrejs Siliņš, LZP pārstāve un Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte, LZP pārstāvis Ivars Lācis, LZP pārstāvis un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, LZP Humanitāro un sociālo zinātņu Ekspertu komisijas pārstāvis Guntis Gerhards un LZP zinātniskā sekretāre Maija Bundule, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Benedikts Kalnačs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, Latvijas Mākslas vēstures institūta direktors Eduards Kļaviņš, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere, Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktors Tālivaldis Freivalds, zinātņu doktore, „Dr.Alenas Butkēvičas privātprakse” vadītāja Alēna Butkēviča; „Ivetas Balodes Komunikāciju konsultācijas” vadītāja Iveta Balode; Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce (Avots: LR Saeimas mājaslapa).

Sēdes dalībnieki atzinīgi vērtēja LZP uzsākto darbību zinātniskās darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, tostarp, izmantojot nozaru, institūciju un projektu finansēšanas kārtību. Tomēr sagatavoto metodiku finansējuma sadalei pagaidām nav iespējams ieviest, jo trūkst statistisko datu objektīvu aprēķinu veikšanai. Neskatoties uz sadalījuma aprēķinu neprecizitāti, LZP uz to bāzes ir pieņēmusi lēmumu, kas paredz esošā finansējuma sadalījuma maiņu.

Tāpēc sēdes dalībnieki atbalstīja LZA HSZN Padomes lūgumu atlikt LZP piedāvātās finansējuma sadales metodikas īstenošanu, tostarp LZP sēdē nolemto finansējuma sadalījumu starp nozarēm, vismaz uz vienu gadu (vadošais viedoklis – būs nepieciešams vairāk nekā viens gads).

2012. gada 31. augustā LZA HSZN priekšsēdētāja Raita Karnīte viesojās Daugavpils Universitātē. Vizītes laikā R. Karnīte piedalījās Daugavpils Universitātes darbinieku svinīgajā jaunā mācību gada atklāšanas sapulcē, kur apsveica no jauna ievēlēto rektoru akad. Arvīdu Barševski un Daugavpils Universitātes darbiniekus, sākot jaunu darba cēlienu, un pastāstīja klātesošajiem par LZA HSZN uzsāktajiem projektiem – sadarbību ar reģionālajām universitātēm, akadēmisko lasījumu programmu un sadarbību ar jaunajiem zinātniekiem, kā arī aicināja Daugavpils Universitātē strādājošos zinātniekus iekļauties nodaļas darbā, piemēram, organizējot nodaļas sēdes. R. Karnīte iepazinās ar pētniecības darbu humanitāro un sociālo zinātņu jomā Daugavpils Universitātes institūtos un laboratorijās un izteica atzinību par aktivitāti un plašo starptautisko darbību. Vērā ņemama ir Daugavpils Universitātē bieži dzirdētā frāze, ka „Ārzemēs par mums zina vairāk kā Latvijā”. Vizītes laikā R. Karnīte vienojās par sadarbību ar Daugavpils Universitāti LZA HSZN Akadēmisko lasījumu programmā.