Latvijas Zinātnes padomes š.g. 03.jūlija paplašinātās sēdes materiāli

6-09-2012


Ievadvārdi (prof. A. Siliņš)

Tieši pirms divdesmit diviem gadiem ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr.44 tika izveidota Latvijas Zinātnes padome (LZP). Tika apstiprināts arī LZP pirmais 28 locekļu personālais sastāvs, no kuriem 24 bija dažādu institūciju ievēlēti zinātnieki, bet pēc amata tajā ietilpa LR Ministru Padomes ieceltais pārstāvis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Augstskolu rektoru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zinātnieku savienības valdes sekretārs. LZP tika izveidota kā zinātnes vadīšanas orgāns un tā strādāja LR Ministru Padomes vispārējā vadībā. LZP gatavoja valsts budžeta iedaļas “Zinātne” projektu un lēma par zinātnisko pētījumu finansēšanu no apstiprinātā budžeta. LZP pamatuzdevums bija optimizēt un demokratizēt zinātnes vadīšanu, lai celtu zinātniskā darba efektivitāti. Šo pamatuzdevumu pirma­jos vienpadsmit gados LZP samērā sekmīgi pildīja. Tika ierosināta pirmā nopietnā Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtēšana, kuru veica eksperti no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm 1992.gadā Dānijas Zinātnes padomes vadībā. Visumā pozitīvais Latvijas zinātnes vērtējums deva iespēju panākt Latvijas zinātnes budžeta vairāk kā divkārtēju pieaugumu līdz 1995.gadam.

Nākošais nopietnais Latvijas zinātnes kvalitātes pārbaudījums šajā periodā radās, kad, sākot ar 1999.gadu, Latvijas kā ES kandidātvalsts zinātniekiem kopā ar citu ES dalībvalstu un kandidātvalstu zinātniekiem tika dota iespēja konkursa kārtībā iegūt finansējumu pieteiktajiem projektiem no tajā laikā spēkā esošās ES 5.ietvara programmas zinātnē un tehnoloģiskajā attīstībā. Lai realizētu šīs tiesības, Latvijai bija jāiemaksā noteikta (neliels % no IKP) dalības maksa. Tajā laikā LR Finansu ministrija ļoti skeptiski vērtēja Latvijas zinātnieku spējas atpelnīt šo dalības maksu. Īstenībā Latvijas zinātnieki sekmīgu projektu veidā atpelnīja divas reizes vairāk līdzekļu nekā tika iemaksāts Ietvarprogrammā. Tas norādīja, ka LZP realizētā zinātnes vadīšanas politika ir radījusi starptautiski konkurētspējīgu augstas kvalitātes zinātni Latvijā.

Nākošo vienpadsmit gadu ciklu (no 2001.gada) Latvijas zinātne uzsāka apmēram līdzvērtīgās pozīcijās ar Lietuvas un Igaunijas zinātni. Tomēr attieksme pret zinātni atšķīrās: ja mūsu kaimiņvalstīs zinātnes finansējums kā % no IKP turpināja pieaugt, tad Latvijā līdz pat 2004.gadam tas praktiski samazinājās. Arī Zinātņu padomju (fondu) loma Lietuvā un Igaunijā nostiprinājās, bet Latvijā tā tika nemitīgi samazināta, arvien mazāku zinātnes budžeta daļu uzticot LZP pārziņā. Zināmas cerības (kā tagad izrādās – naivas) radīja fakts, ka 2005.gadā pieņemtajā Zinātniskās darbības likumā tika ietverta norma (33.pants 2.daļa), ka Latvijā jānodrošina “...ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta ...”. Kopš tā laika šī norma ir izpildīta tikai vienu reizi. Tagad ir ierēdņi, kas par šo normu nievājoši saka, ka “papīrs jau pacieš visu”. Diemžēl tajā pašā 2005.gada pieņemtajā likumā Latvijas Zinātnes padomei tika noteikts IZM tiešās pārraudzības iestādes juridiskais statuss. Rezultātā LZP pārziņā esošo finansējumu turpināja samazināt un pašreiz tas sastāda 19 % no Latvijas valsts budžeta zinātnei, bet ja pieskaita klāt ES Struktūrfondu novirzīto finansējumu Latvijas zinātnei, tad LZP pārziņā esošais finansējums ir mazāks par 10 % no Latvijas zinātnes kopējā finansējuma.

Kā šāda rīcība ir iespaidojusi Latvijas zinātnes kvalitāti, skatoties no starptautiskās konkurētspējas viedokļa? Tagad Latvijas zinātniekiem kā jebkuras ES dalībvalsts zinātniekiem ir pilnas tiesības konkursa kārtībā iegūt finansējumu no kārtējās (pašreiz septītās) ES ietvara programmas ( 7. IeP), jo dalības maksu šai programmai Latvija nodrošina, veicot ikgadējās iemaksas ES kopējā budžetā 1 % apmērā no IKP. 7.IeP tika uzsākta 2007.gadā un ir zināms, ka Latvijas zinātnieki līdz 2011.gada jūlijam (4,5 gados) sekmīgos projektos ir atpelnījuši aptuveni 16 miljonus LVL. Var novērtēt, ka no Latvijas Valsts budžeta šajā laikā 7.IeP ir iemaksāti aptuveni 35 miljoni LVL. Tas nozīmē, ka Latvijas zinātnieki pašreiz atpelna mazāk par pusi no 7.IeP iemaksātās Latvijas budžeta naudas, kaut arī to pieteikumu sekmības procents, kuros piedalās Latvijas zinātnieki ir augstāks par ES vidējo rādītāju. No teiktā ir skaidrs, ka Latvijas zinātnē ir palikuši pārāk maz augstas klases starptautiski konkurētspējīgi zinātnieki. Ir skaidri redzams LZP uzdevums palielināt augstas klases starptautiski konkurētspējīgu zinātnieku īpatsvaru Latvijā, jo pretējā gadījumā Latvija caur ES IeP arvien dāsnāk finansēs citu valstu zinātniekus.

Paanalizēsim Latvijas zinātnes nākotnes perspektīvas. Ar 2014.gadu ES tiek uzsākts jauns kopējā budžeta apsaimniekošanas periods. Jaunajā ES budžetā ir paredzēts ievērojami palielināt (aptuveni 1,5 reizes) zinātnei un inovācijai paredzēto finansējumu. Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par nākošo Ietvara programmu Zinātnei un inovācijai ( Horizonts 2020) ar kopējo finansējumu aptuveni 88 miljardi EUR. Ir novērtēts, ka Latvijas valsts budžeta kopējās iemaksas šajā programmā būs aptuveni 111 milj. LVL, kas sastāda vidēji apmēram 16 milj. LVL gadā. Lai Latvijas valsts budžets neciestu zaudējumus, šo naudu Latvijas zinātniekiem sekmīgo projektu veidā būtu jāatpelna. Patreiz Latvijas zinātnieki no 7.IeP ir spējīgi atpelnīt aptuveni 3,6 milj. LVL gadā. Nav pamata cerēt, ka konkurence nākošajā ietvarprogrammā (Horizonts 2020) būs mazāk kā 7. IeP. Tāpēc Latvijā ir nekavējoši jāmaina attieksmi pret zinātni, sākot pildīt Zinātniskās darbības likuma noteiktās normas, un daudz lielāku lomu uzticot Latvijas Zinātnes padomei augstas kvalitātes un efektīvas zinātnes veidošanai Latvijā.

Pēdējā atjaunošana 6-09-2012
Powered by Elxis - Open Source CMS