2012. gada 30. novembrī HSZN Akadēmiskie lasījumi pirmo reizi notika ārpus Rīgas – Daugavpilī. Lasījumu tēmu – „Darba ražīgums un darba alga – vai Latvijā strādājošie pelna par daudz?” klausītājiem izskaidroja akad. Raita Karnīte.

Pamatojoties uz vienkāršu piemēru, lektore pierādīja, ka darba ražīguma rādītājs, kā to aprēķina pašlaik un izmanto analīzei, neraksturo objektīvo darba ražīguma kategoriju. To var izmantot darbaspēka atdeves mērīšanai, līdzīgi, kā izmanto kapitāla atdeves, apgrozāmo līdzekļu atdeves u.c. atdeves rādītājus, kurus dažkārt sauc par ražīguma rādītājiem. Tāpēc lektore iesaka nelietot teorētiski definēto darba ražīguma jēdzienu, bet lietot citu apzīmējumu rādītājam, ar kuru izsaka darba resursu atdevi, piemēram, darbaspēka ražīgums.

Izmantojot statistikas datus, lektore pierādīja, ka Latvijā darba samaksa nevis pārsniedz darbaspēka ražīgumu, kā to parasti uzsver eksperti un ekonomiskās politikas veidotāji, bet, tieši otrādi, atpaliek no darba ražīguma. Neprecizitāte radusies tāpēc, ka darba ražīguma un darba samaksas saskaņojuma analīzei izmanto nevis darbaspēka ražīguma un darba samaksas lielumu salīdzinājumu, bet gan abu lielumu pieauguma tempu salīdzinājumus. Tā kā novērtējumā pēc lieluma, darba samaksa ir zemāka kā darbaspēka ražīgums, ekonomiskās politikas uzdevums ir atrast veidu, kā panākt darba samaksas tuvināšanos darbaspēka ražīgumam, saglabājot līdzsvaru starp abu lielumu izmaiņu tempu.

Akadēmiskie lasījumi ir HSZN realizēta humanitāro un sociālo zinātņu popularizācijas programma, kas tiek īstenota sadarbībā ar Eiropas Pārstāvniecību Latvijā un Daugavpils Universitāti. Līdz šim ir notikuši divi lasījumu Eiropas pārstāvniecības telpās Rīgā, kurus organizēja akad. Ojārs Spārītis.