LZA prezidenta Ojāra Spārīša vizīte pie LR Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa 2013. gada 19. februārī

Abām ieinteresētajām pusēm saskaņojot ērtāko laiku sarunai, kuras motivācija izrietēja no 2013. gada 6. februārī LZA notikušās LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas izbraukuma sēdē pārrunātajām izglītības un zinātnes finansējuma problēmām, kā arī no LZA Senāta 12. februāra sēdes lēmuma, šāda iespēja radās pavisam drīz – 19. februārī.

Sarunas dalībnieki pārrunāja IZM uzsākto zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma aktualitāti pēc 20 gadiem. Toreiz – 1992. gadā šādu izvērtējumu organizēja Dānijas Pētniecības padome (The Danish Research Council), apzinot Latvijas zinātnes potenciālu, prognozējot zinātniskās darbības potenciālos virzienus un iesakot attīstīt (pēc vērtētāju domām) Eiropas kopējai zinātnes telpai perspektīvākās nozares. Pēc 20 gadiem un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir pamatoti radusies nepieciešamība aktualizētam novērtējumam, kas iekļaujams Latvijas zinātnes attīstības koncepcijā.

Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, kas veicami ekonomiskās krīzes pārvarēšanas periodā, abas sarunu puses atzīst finansējuma palielinājuma un pārdales jautājumu, kurā vienas puses uzskatos dominē pārliecība, ka vispirms ir nepieciešams Latvijas zinātnes un zinātnieku nodrošinājuma bāzes finansējumu palielināt augošā progresijā. (Sk. LZA Senāta lēmumu). Tad, pieaugot budžeta iespējām, atgriezties pie pirmskrīzes apjoma finansējuma. Ar atjaunotu finansējuma apjomu saskaņā ar darbības novērtējuma secinājumiem būs iespējams veikt finansējuma pārdali atbilstoši zinātņu nozaru prioritātēm un valsts interesēm. Tika uzsvērta nepieciešamība un daļējas iespējas garantēt valsts apsolīto finansējumu ārzemju ekspertu pozitīvu vērtējumu ieguvušajiem un Latvijas Zinātnes padomes rīkotajā konkursā uzvarējušajiem projektiem. Pārrunājot finansējuma iegūšanas iespējas, tādas tika saskatītas gan IZM iekšējās rezervēs, gan valsts budžeta labojumos, gan iespējā pārdalīt ES struktūrfondu prognozējamo atlikumu.

Par vienu no nozīmīgākajiem O. Spārīša un R. Ķīļa sarunu iznākumiem uzskatāms no IZM puses izteiktais priekšlikums – augošā progresijā plānot zinātnes bāzes finansējuma palielinājumu 2014.-2016. gadam.

Kā viena no aktualitātēm abpusēji tika uzsvērta jauno zinātnieku sociālā aizsardzība ar valsts nodrošinātu finansējuma mehānismu, lai nepieļautu aktuālos zinātniskajos projektos iesaistīto, par valsts budžeta līdzekļiem izglītoto un tikko doktora grādu ieguvušo speciālistu aizplūšanu. No IZM puses tika saņemts solījums rūpēties par tādu ekonomisku un sociālu mehānismu ieviešanu, kas ļautu saglabāt Latvijas ekonomikas attīstībai tik nepieciešamo intelektuālo potenciālu.

Vistuvākajā laikā paredzētajās sarunās ar IZM valsts sekretāri Sandu Liepiņu tiks pārrunāts jautājums par EK Ietvara programmu zinātnē un tehnoloģiskajā attīstībā Nacionālā kontaktpunkta iekļaušanu Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāvā, deleģējot LZA visas šī uzdevuma izpildei atvēlētās funkcijas.

Sarunas noslēgumā LZA prezidents O. Spārītis lūdza Izglītības un zinātnes ministru R. Ķīli piedalīties LZA pavasara pilnsapulcē šā gada 4. aprīlī, ko ministrs laipni apsolīja.

Par Latvijas zinātnes politiku un finansējumu

LZA Senāta 2013.gada 12.februāra sēdes lēmums

LZA Senāts atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rosinātās un Latvijas Zinātņu akadēmijā š.g. 6.februārī noturētās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēdes priekšlikumus.

Tie paredz uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai līdz š.g. 1.martam iekļaut valsts 2013.gada budžeta grozījumu projektā summas Latvijas zinātnes finansiālās situācijas uzlabošanai, palielinot 2013.gada zinātnes budžetu par 15 miljoniem latu - papildus 7 miljoni Ls starptautiski izvērtētajiem projektiem ar ļoti augstu novērtējumu un 8 miljoni Ls bāzes finansējumam programmu īstenojošām institūcijām. Tas nodrošinātu augsti novērtēto Latvijas zinātnieku projektu īstenošanu un bāzes finansējumu sekmīgajiem pētnieciskajiem institūtiem.

Tikai steidzama un radikāla IZM un Saeimas rīcība var aizkavēt spējīgu Latvijas pētnieku, īpaši jauno zinātnieku, aizplūšanu no Latvijas zinātnes un nodrošinātu Latvijas zinātnieku sekmīgu līdzdalību ES 7.Ietvarprogrammā un jaunajā Ietvarprogrammā „Horizonts 2020”.

Aicinām paātrināt Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās izvērtēšanas procesu, viest skaidrību par Latvijas valsts zinātnes politiku un ar to saistīto finansējumu, sekmēt IZM un Zinātnes un augstākās izglītības sadarbības memoranda noslēgšanu, kas iespējami drīzā nākotnē varētu zinātnes darbiniekiem nodrošināt atbilstošu darba samaksu.

LZA prezidents Ojārs Spārītis

LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš