LZA HSZN sēde 2013. gada 14. martā plkst. 14.00 Senāta zālē

Tiesību zinātnieku skatījums (katram 12-15 min.) un diskusija

Akadēmiķis, prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns. Kādus uzdevumus risina civiltiesību zinātne

LZA kor. loc., prof. Dr.iur. Ringolds Balodis. Vai valsts pārvaldē ir zinātniskas problēmas un rodas īstenojami priekšlikumi

LU Juridiskās fakultātes dekāne, prof. Dr.iur. Kristīne Strada- Rozenberga. Kā cīņu pret noziedzību ietekmē krimināltiesisko zinātņu pētījumu rezultāti

Diskusija

Dr.habil.iur. K. Torgāna ievads

Godātie akadēmiķi, korespondētājlocekļi, dāmas un kungi!

Pētot Latvijas ilglaicīgas attīstības plānus, kā arī īstermiņa risinājumus par finansiālu un citādu atbalstu zinātnei, konstatējams, ka tiesību zinātnei (pareizāk būtu runāt par vismaz 7 atzītām apakšnozarēm, kurās var notikt promocija, bet ir vēl citas), nav veltīta gandrīz nekāda uzmanība. Par prioritāriem nosaukti, kā to vairākas reizes atgādināja nesenajā grantu dalīšanas kampaņā, šādi virzieni:

1. Enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība).

2. Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas).

3. Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība).

4. Sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas).

5. Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas
(http://www.lzp.gov.lv/images/stories/dokumenti/MK%2031.08.2009.%20rikojums%20Nr.594.doc)

Tātad nozares, kas spēj radīt „ekonomisko uzrāvienu”, nodrošina cilvēku veselības un vides saglabātību, latviskuma kopšanu. Neapšaubāmas vērtības. Bet vai tās dos tautai laimīgu dzīvi, ja valstī valdīs noziedzība, ierēdņu patvaļa, nestabilitāte īpašuma un citās mantiskajās attiecībās, ja nevienam nebūs respekta pret Satversmi, likumiem un tiesu varu?

Šodienas sanāksme nav iecerēta, lai strīdētos, cik un kā iedalāmi naudas līdzekļi juridisko zinātņu attīstībai. Mērķis: rosināt izpratni par jurisprudences lomu sabiedrībā vispār, un visupirms par diezgan izplatīto uzskatu, ka tiesību zinātnes nav sevišķi nepieciešamas un veicināmas. Netieši par šīs zinātnes pabērna lomu liecina arī niecīgā juristu pārstāvība LZA sastāvā. Pēc daudzām pazīmēm var redzēt izplatītu un vienlaicīgi bieži izsmietu uzskatu, ka likumdevējs (Saeima) pats ir pietiekami gudrs, lai bez zinātnieku padomiem lemtu par likumu projektiem, palīdz taču Juridiskais birojs un vesela armija ierēdņu ministrijās, iestādēs. Ja nu kaut kas iet greizi, tad vainīgi ir birokrāti un varbūt, tiesneši, kuriem taču jāspriež taisnīgi.

Tie, kas nenoliedz, bet šaubās par jurisprudences noderīgumu, izvirza tēzi, ka neraugoties uz gadu tūkstošus pastāvošo jurisprudenci, nevienā valstī, pat tādās paraugvalstīs kā Anglija, Francija, Zviedrija, Dānija, nav izdevies novērst noziedzību, civiltiesiski krāpnieciskus darījumus, augļošanu utt. Sen jau esot vajadzējis visu noregulēt un sakārtot.

Līdz ar to šodienas sarunas mērķis ir kaut ar dažiem piemēriem parādīt, ka juridiskā zinātne (iuris+ prudetia= juridiskā gudrība) spēj ietekmēt mūžīgo cīņu starp labo un ļauno, dot konkrētus priekšlikumus, kas īstenojami gan ar likumu uzlabojumiem, gan likumu piemērošanas organizatoriskiem pasākumiem, gan tiesas un citu institūciju piespiedu līdzekļiem, gan tautas izglītošanu.

Informatīvi:

1. ziņojumā iecerēti piemēri, kur praksē parādās teorētiskas vai fundamentus skarošas problēmas, ko praktiķi necenšas risināt, uzskatot, ka likums ir un tas jāpiemēro. Tādas ir, piem., dalītā īpašuma (māja vieniem, zeme citam)pretrunu pārvarēšana un piespiedu noma, labticīgs ieguvējs līgumu ķēdē ar noziegumu., vaina civiltiesībās, ko nespēj un laikam nevajag definēt, pārmēra līgumsodi, to funkcijas un ātrie kredīti utt.

(2. un 3. arī ievirzīti uz zinātnes lomas parādīšanu)