2007. gadā notika divas LZA pilnsapulces.

Pilnsapulcē piedalījās LZA locekļi, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Zenons Rokus Rudziks, Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Antans Vinkus, pārstāvji no zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, LZA balvu laureāti.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdiem un LR izglītības un zinātnes ministres akadēmiķes Baibas Rivžas uzrunas notika LZA vārdbalvu un balvu jaunajiem zinātniekiem pasniegšana. Heinriha Skujas balvu bioloģijas zinātnēs saņēma Dr.biol. Elga Parele, Gustava Vanaga balvu ķīmijā LZA korespondētājloceklis Andris Zicmanis, Kārļa Baloža balvu tautsaimniecībā akadēmiķe Raita Karnīte, Jāņa Endzelīna balvu latviešu valodniecībā akadēmiķe Dace Markus, Arveda Švābes balvu Latvijas vēsturē Dr.habil.hist. Anna Zariņa, Tālivalža Vilciņa balvu socioloģijā LZA korespondētājloceklis Aivars Tabuns. Pauļa Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātnēs saņēma Dr.agr. Aleksandrs Adamovičs. F.Candera balvu astronomijā saņēma Dr.phys. Kazimirs Lapuška, mehānikā – akadēmiķis Kārlis Rocēns. 2006. gadā tika iedibināta Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā. Tā pirmoreiz piešķirta Dr.phys.Vitoldam Grabovskim un Dr.paed. Ilgonim Vilkam par zinātnes popularizēšanu Latvijā, t.sk. par žurnāla “Terra” izveidošanu un vadīšanu. Pirmo reizi piešķirta arī 2006. gadā iedibinātā Emīlijas Gudrinieces balva ķīmijā vai ķīmijas tehnoloģijā jaunajam zinātniekam, to saņēma Mg. Anastasija Kotova. Mārtiņa Straumaņa – Alfrēda Ieviņu balvu ķīmijā saņēma Mg. Elīna Erdmane, Ludviga un Māra Jansonu balva fizikā Dr.phys. Boriss Poļakovs, Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē un filozofijā Pauls Daija. Anna Mežaka, Ilze Viškere, Ilze Dzelme-Bērziņa, Tatjana Glaskova, Mārtiņš Kaprāns un Kaspars Šlihta saņēma LZA balvas jaunajiem zinātniekiem. Savu gadskārtējo balvu fizikā un tās inženierpielietojumos pasniedza arī firma “RD Electronics” (kopā ar LZA). Tās laureāti – akadēmiķis Linards Skuja un Mg. Liene Kanceviča.

Pēc Lietuvas vēstnieka Latvijā uzrunas tika pasniegts LZA Ārzemju locekļa diploms. Lietuvas ZA prezidentam Zenonam Rudzikam, kurš nolasīja akadēmisko lekciju “Lietuvas Zinātņu akadēmija: virzība uz integrāciju“. Sekoja ģenerālsekretāra Raimonda Valtera pārskata ziņojums par Akadēmijas darbību 2006. gadā un Uzraudzības padomes priekšsēdētāja akadēmiķa Pētera Zvidriņa ziņojums. Debatēs runāja akadēmiķe M. Kūle, un debates turpinājās arī pie kafijas tases..

LZA prezidenta Jura Ekmaņai evadvārdi

Ļoti cienītā ministres kundze!

Jūsu ekselence – Lietuvas Republikas vēstnieka kungs!

Augsti godātais Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidenta kungs!

Godājamie Akadēmijas locekļi!
Dāmas un kungi! Kolēģi un viesi!

Atbilstoši sekretariāta informācijai, mūsu pilnsapulcē piedalās pietiekams daudzums akadēmijas locekļu – proti, kvorums ir.

Saskaņā ar akadēmijas statūtiem šajā Pavasara pilnsapulcē mēs vērtējam iepriekšējā gadā padarīto. Atbilstošs faktu uzskaitījums ir akadēmijas gadagrāmatā, mūsu darba kārtībā tam ir veltīti ģenerālsekretāra un Uzraudzības padomes priekšsēdētāja ziņojumi. Es gribētu īsi pievērsties tikai dažiem apsvērumiem.

Aizvadītajā gadā Akadēmijai ir bijuši sāpīgi zaudējumi. Pērn no mums šķīrās dzejnieks, LZA goda loceklis Andrejs Eglītis, ķīmiķis, zinātnieks, politiķis, viens no Zinātnieku savienības un Tautas frontes dibinātājiem akadēmiķis Jānis Freimanis, datorzinātnieks, bijušais akadēmijas viceprezidents, Elektronikas un skaitļošanas institūta dibinātājs un ilglaicīgs direktors akadēmiķis Eduards Jakubaitis, vēsturnieks akadēmiķis Aleksandrs Drīzulis, arī bijušais akadēmijas viceprezidents, vēsturnieks LZA korespondētājloceklis Anatolijs Bīrons, akadēmijas goda doktors vēsturnieks Ādolfs Tautavičs, LZA goda doktors Tadeušs Puisāns, valodnieks LZA ārzemju loceklis Anatolijs Nepokupnijs, ģeogrāfs LZA korespondētājloceklis Ādolfs Krauklis, vēsturnieks LZA ārzemju loceklis Omeljans Pricaks, jau šogad no mums šķīrās LZA goda loceklis izcilais gleznotājs Auseklis Baušķenieks, goda doktore valodniece Elga Kagaine, ķīmiķis akadēmiķis Juris Tiliks, Latvijas radioķīmijas skolas izveidotājs, un arī ārsts, zinātnieks LZA goda doktors Alvis Kučers. Godināsim viņu piemiņu ar klusuma brīdi. Paldies.

Par šodienas LZA pilnsapulces tematiku.

Vērtējot 2006. gadu un 2007. gadā jau aizvadītos trīs mēnešus, visu periodu no pagājušās LZA Pavasara pilnsapulces var sadalīt zinātnieku interešu trīs lokos, kur ikviens ietver sevī arī nākamo: Latvija–Latvijas zinātne–Latvijas Zinātņu akadēmija. Katram no šiem lokiem mūsu skatījumā ir savi sasniegumi un savas problēmas.

Ja skatāmies uz Latvijas valsti kopumā, tad jāatzīst, ka Latvijas iekšpolitiskā dzīve visus nu jau 17 gadus pēc 1990. gada 4. maija ir bijusi vienmēr spraiga, radoša un zināmā mērā pat zinātniska (politika ir interesanta nodarbe – tie ir Valsts prezidentes un mūsu akadēmiķes Vairas Vīķes-Freibergas vārdi). Atcerēsimies, ka

pirms gada mēs šajā zālē spriedām par to, ka normālam zinātnes organizatoriskam darbam var traucēt Saeimas 2006. vēlēšanu gada politizētā gaisotne. Tagad zinām, ka šis process sekmīgi beidzies. Mums ir tā pati valdības koalīcija, kas pirms vēlēšanām, un saprotams, ka sekosim, kā uzsāktais kurss uz zināšanu ekonomikas veidošanu un ar to saistīto zinātnes paātrinātu attīstību turpināsies. Jo vairāk, ka šāds kurss (ar mūsu zinātnieku zināmu līdzdalību) kopš pagājušā gada ir fiksēts Nacionālajā attīstības plānā, kas ir tieši saistīts ar ES struktūrfondu finansējumu, kurš savukārt Latvijā ir orientēts uz zināšanu ekonomikas veidošanu. Tas nozīmē zinātnieku visaktīvāko radošo līdzdalību valsts attīstībā.

Par Latvijas zinātni. Kopumā vērtējot, 2006. gads bija sevišķi aktīvs gads zinātnē. Tagad mums ir principā sakārtota zinātnes likumdošana – un tas ir pateicoties valdības 81. panta un Saeimas likumdošanas operatīvai darbībai.

Bez tam mēs esam pārliecinājušies un noticējuši, ka Latvijas zinātne sāk un varēs turpmāk saņemt normālu finansējumu. 2004. un 2005. gadā šī tendence vēl tikai iezīmējās, bet 2006.gadā tas ir noticis un valsts budžeta finansējums paredz daudzas iespējas. Es nerunāšu par visiem finansējuma aspektiem. Tikai par diviem jauniem. Garantēts bāzes finansējums – domāju, ka to ir izjutis katrs zinātnieks, katrs zinātņu doktors, saprotot, ka tas apliecina valsts vēlmi stabilizēt zinātnieku darbu ilgtermiņā. Otrkārt, iezīmējās prioritāro virzienu finansēšanas princips, kad valdības līmenī akceptē Latvijas svarīgākos zinātnes virzienus ar finansējuma nodrošinājumu.

Latvijas zinātnei ir liels potenciāls. Domāju, ka par to ir pārliecinājies arī Ministru prezidents, kurš 2006. gadā ir paspējis pabūt daudzos Latvijas zinātniskajos centros. Latvijas Zinātņu akadēmija ir gandarīta, ka šo apmeklējumu ciklu viņš uzsāka no Zinātņu akadēmijas, kad pirmā saruna ar premjeru par zinātnes iespējām notika šajā namā pirms diviem gadiem, 2005. gada 10. februārī.

Jaunās iespējas un naudas resursi uzdod arī jautājumus – kā pareizāk visu organizēt, lai lielāka būtu atdeve no katra lata, no katra eiro. Piemēram, šogad mums jārisina jautājums, kā pareizāk organizēt/reorganizēt zinātnisko grantu finansēšanas sistēmu. Domāju, ka jāatbild arī uz jautājumu, vai ir pietiekami saskaņota pētījumu finansējumu sistēma no valsts budžeta, kuru koordinē dažādas ministrijas, piemēram, IZM, EM un Vides ministrija (katra to faktiski veic atsevišķi), jo pagājušo gadu aiz svītras palika vairāki labi projekti.

Latvijas Zinātņu akadēmijā tradicionāli Latvijas zinātnes desmit galvenie sasniegumi tiek ekspertēti un nosaukti katra gada beigās. Par pagājušā gada sasniegumiem runās ģenerālsekretārs. Es tikai gribētu pievērsties vienam faktam. Domāju, ka tā nav sagadīšanās, bet likumsakarība, ka starp šiem 10 galvenajiem sasniegumiem katru gadu ir mūsu zinātnes prioritārie virzieni, kuri akceptēti arī valdībā.

Par dažām problēmām.

Viena no galvenajām problēmām ir mūsu pašmāju privātā biznesa iesaistīšana pētniecībā, kura jārisina kopīgiem spēkiem Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un arī mums, zinātniekiem. Tā ir lietišķā zinātne, tie ir tehnoloģiskie pētījumi. Mēģinājumi risināt ir sākušies: tā ir publiskā – privātā partnerība, kompetences centri, augsti kvalificētu zinātnieku iesaistīšana uzņēmumu tehnoloģisko un jaunu produktu problēmu risināšanā. Ar prieku jākonstatē, ka mums šobrīd ir jau priekšlikumi no privātiem uzņēmējiem dibināt kopējus zinātniskus institūtus prioritāros zinātnes virzienos. Te nu steidzīgi jāmeklē abpusēji pieņemamas organizatoriskas formas, jo pieredzes mums nav.

Par patentiem. Ar mums, ar mūsu zinātni un tehnoloģijām Eiropā un pasaulē rēķināsies tikai tad, ja mums būs ne tikai idejas, bet arī juridiski fiksēti šo ideju rezultāti – patenti. Daudz esam runājuši, bet līdz darīšanai tā reāli neesam aizgājuši. Ir vajadzīgs jūtams valsts atbalsts ārzemju patentēšanai, tā, kā tas ir realizēts citās Eiropas valstīs. Izgudrotāji Latvijā ir. Izgudrojumi arī ir. Vēl vajag tos patentēt.

Zinātņu akadēmija kopīgi ar Patentu valdi jau nu gandrīz 10 gadus veic pasākumus, lai godinātu un darītu sabiedrībai zināmus mūsu izcilākos izgudrotājus. Arī masu mediji pēdējā laikā vairāk uzmanības pievērš mūsu izgudrotājiem un viņu izgudrojumiem. Kad nesen nopublicēja Eiropas Inovāciju tablo datus par 2006. gadu, tad masu mediji pievērsa uzmanību tam, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām. Ja Tablo datus analizē sīkāk, tad var konstatēt, ka viens no atpalicības cēloņiem slēpjas faktā, ka mums ir ļoti maz Eiropas, ASV, Japānas patentu. Ļoti maz salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm. Eiropas vidējais rādītājs ir 130 šādu patentu uz 1 miljonu iedzīvotāju. Latvijai šobrīd ap 5. Latvijā ir parādījušies nopietni riska kapitāla fondi, tiek veidots biznesa eņģeļu tīkls, bet tie visi iesaistās tikai tad, kad viņi redz taustāmu un juridiski fiksētu ideju.

Par birokrātiju. Palielinoties nozīmīgo zinātnes projektu finansēšanas apjomam, draudīgi aug formāli nepieciešamo papīru, parakstu, zīmogu skaits. Piemēram, šā gada LZP finansētiem projektiem MK noteikumi prasa pildīt jaunas formas, kur katra līguma teksts ir uz 21 lpp. ar LZP priekšsēdētāja 15 parakstiem (neskaitot daudzos zinātnieku parakstus). Pirms gada bija 2 līguma lpp. ar 2 parakstiem, t.i., 10 reizes mazāk papīru un 7,5 reizes mazāk parakstu. Negribu žēloties, bet, ja no manis kā LZP priekšsēdētāja kārtība prasa, lai es, slēdzot šos līgumus, gada sākumā parakstītos uz tiem vairāk nekā 12 000 reižu, tad saprotu zinātniekus, kuri aizpilda šis veidlapas un pēc tam raksta iesniegumus LZP: “Lūdzu mani turpmāk neiesaistīt valsts finansētu projektu vadīšanā, jo man nav laika nodarboties ar šāda apjoma formālu dokumentu pildīšanu.” Tas jau ir nopietns brīdinājums un šogad steidzīgi jāreaģē, jo projektu vadītāju mums ļoti trūkst.

Par jaunajiem zinātniekiem. Tā ir mūsu nākotne. Tādēļ gribu teikt, ka uz Zinātņu akadēmiju gulstas īpaša atbildība par jauno zinātnieku tālāko un sekmīgo virzību. Mēs šodien pasniegsim akadēmijas balvas jaunajiem zinātniekiem. Šādu jauno talantu ir daudz. Pievērsiet uzmanību, ka tiks nosaukti arī viņu zinātnisko vadītāju vārdi. Vai visi akadēmijas locekļi ir paspējuši pabūt starp šiem zinātniskajiem vadītājiem? Gribu arī aicināt mūsu zinātņu nodaļas katrā lielā zinātņu jomā vai zinātņu grupā pārdomāti veidot Jauno zinātnieku padomes, lai veicinātu, piemēram, tādu aktīvu jauno zinātnieku kā balvu laureātu iesaisti zinātnes procesos un zinātnes organizatorisko problēmu risināšanā. Daudzi no viņiem šodien ir šeit zālē.

Par Latvijas Zinātņu akadēmiju. LZA 2006. gadā svinēja savas darbības 60. gadadienu. Par akadēmiju vēlāk runās ģenerālsekretārs, runās Uzraudzības padome. Es tikai – kā prezidents un kā akadēmijas loceklis – turpinot tikko jau teikto par jaunajiem zinātniekiem, gribētu akcentēt to, ka mums ir relatīvi mazs skaits gados jauno akadēmijas locekļu. Tajā pašā laikā starp aktīvajiem zinātniekiem šo gados jauno relatīvi ir daudz. Tāpēc gribu aicināt mūsu zinātņu nodaļas daudz aktīvāk nekā līdz šim pievērsties gados jauno potenciālo akadēmijas locekļu identificēšanai un ievēlēšanai. Tādu pašu aicinājumu mūsu zinātņu nodaļām gribu adresēt attiecībā uz reģionālo augstskolu un to zinātņu centru pārstāvniecību mūsu akadēmijā. Pēdējos gados spēcīgi zinātnes centri ir izveidojušies Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī. Šobrīd akadēmijā dominē rīdzinieki, bet tas nenozīmē, ka jāievēl tikai rīdzinieki.

Augsti godātais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezident Juri Ekmaņa kungs, augsti godātais Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidenta kungs, augsti godātais vēstnieka kungs, godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces dalībnieki!

Šajā mums visiem nozīmīgajā zinātniskās darbības izvērtēšanas brīdī vispirms vēlos pievērst jūsu uzmanību tādu slavenību kā Heine, Gēte, Emersons, Einšteins u.c. izteikumiem par zinātni. Piemēram, – zinātnē viss ir svarīgs; zinātne ir cilvēces labdare; zinātnei nav tirgus vērtības; zinātne – tās ir organizētas zināšanas; nepārejošs zinātnes nopelns ir tas, ka tā palīdzējusi pārvarēt cilvēka neaizsargātību pašam pret sevi; brīvība zinātnei ir tas pats, kas dzīvai būtnei gaiss.

Šīs atziņas vēlreiz apliecina, ka zinātnes nozīme un zinātnieku devums visos laikos un visās sabiedrībās ir augstu vērtēts, un mums ne tikai vārdos, bet arī darbos ir jāizturas pret zinātni atbilstoši tās neapšaubāmajam svarīgumam valsts dzīvē.

Vēlos apstiprināt to, ko jūs jau paši noteikti esat pamanījuši, ka valsts attieksmē pret zinātni pēdējā laikā ir notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas. Tas pirmām kārtām jūtams finansējuma palielināšanā. Izglītības un zinātnes ministrijai ciešā sadarbībā un sociālajā partnerībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi ir arī izdevies sekmīgi risināt zinātniskās darbības organizatoriskās problēmas. Viens no tiem ir jautājums par Valsts emeritēto zinātnieku mūža stipendijām, kas ar š.g. janvāri ir palielinātas līdz 150 Ls, kopīgiem spēkiem mums varbūt izdosies tās palielināt vēl. Svarīgs fakts ir arī tas, ka pēc ilgiem gadiem mums beidzot ir bāzes finansējums, kurā ar šo gadu paredzētas arī algas, vadošiem pētniekiem paredzēta puse no profesora algas. Nauda turpina ieplūst zinātnē, tieši šobrīd IZM Zinātnes departamenta direktore

M. Bundules kundze atrodas Finanšu ministrijā, mēs šobrīd nacionālām programmām zinātnes infrastruktūras modernizēšanai papildus esam saņēmuši 3,5 miljonus Ls. No tā labumu gūs četri projekti – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU Cietvielu fizikas institūts, Daugavpils universitāte un Ventspils augstskola. Šie miljoni ir papildus tiem 17 miljoniem, kas jau bija piešķirti zinātnei. Domāju – mēs esam gatavi šo naudu realizēt. Piekrītu prezidenta Ekmaņa kunga teiktajam, ka mums ļoti svarīgi ir cilvēki, kas ar projektiem strādās, gan vadītāji, gan izpildītāji. Otrs jaunums – šajā otrdienā Ministru kabinets apstiprināja Inovāciju centru projektu. Inovāciju centri tiek veidoti Rēzeknes augstskolā, Ventspils augstskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Tātad dzīve mainās uz pozitīvo pusi.

Ir apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai, ir izsludināts valsts pētījumu programmu konkurss un atbilstoši zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes kritērijiem izvērtēti un finansēšanai izvirzīti valsts pētījumu programmu projekti. Par realitāti kļūst modernāko iekārtu iegāde zinātniskajās institūcijās; atbalsts firmām, kas vēlas pievērsties zinātņietilpīgai ražošanai un tehnoloģiskajam biznesam. Tāpat droši var teikt, ka zinātnē aktīvāk sāk ienākt jaunā paaudze, pamazām pieaug aizstāvēto doktora disertāciju skaits, no 2007. gadā palielinātajām vairāk nekā 1000 budžeta studiju vietām liela daļa ir atvēlēta doktorantūrai, rodam iespējas paaugstināt arī doktorantu stipendijas.

Mums ir arī labi rezultāti un mums vajag tos prast parādīt sabiedrībai. Apsveicama ir Zinātņu akadēmijas iniciatīva izvērtēt un nosaukt gada labākos zinātniskos sasniegumus. No sirds apsveicu tos zinātniekus, kuru pētījumi vai grāmatas ir nosaukti šo 10 sasniegumu skaitā.

Kādi ir mūsu galvenie izaicinājumi? Minēšu tikai trīs, kas visi ir lieli un smagi: jauno doktoru skaita palielināšana; birokrātijas, kas saistīta ar zinātnisko projektu noformēšanu, samazināšana; Eiropas struktūrfondu apgūšana.

Gribu izteikt cerību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas sociālā partnerība, kas ietver abpusēju atbildību, saglabāsies arī turpmāk kā aktīvs kopīgs ikdienas darbs izvirzīto lielo zinātnes attīstības mērķu sasniegšanai. Un tad, iespējams, izdosies samazināt arī zinātnieku bieži uzsvērto birokrātiju zinātnisko projektu realizēšanas gaitā. Kurš gan labāk par zinātnieku saprot, ka tas, kas šobrīd ir šķietami neiespējams, nākotnē var kļūt par acīmredzamu realitāti.

Ievadvārdus sacīja LZA prezidents J. Ekmanis. Pilnsapulci uzrunāja izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe B. Rivža. Tika pasniegtas LZA Lielās medaļas – akadēmiķim V. Hausmanim par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē un LZA ārzemju loceklim Robertam Evarestovam par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā. Laudatio LZA Lielās medaļas laureātam R.Evarestovam sacīja akadēmiķis I. Tāle, Lielās medaļas laureātam V. Hausmanim – LZA korespondētājlocekle Silvija Radzobe. Abi laureāti nolasīja akadēmiskās lekcijas: “Cietvielu kvantu ķīmija: Sanktpēterburga–Rīga” un “Teātris un drāma – mūsu līdzgaitnieki gadu ritumā”. Debatēs runāja akadēmiķi J. Stradiņš, E. Grēns, I. Kalviņš, A. Siliņš. Notika LZA jaunu locekļu vēlēšanas. Tika ievēlēti četri jauni akadēmiķi: Andris Ambainis, Ilga Jansone, Leonīds Ribickis, Andris Zicmanis, astoņi korespondētājlocekļi: Juris Borzovs, Maija Dambrova, Tatjana Dižbite, Uldis Kalnenieks, Edīte Kaufmane, Valerjans Kauss, Jānis Spīgulis, Jānis Zilgalvis. Par ārzemju locekli ievēlēts Aleksejs Andronovs, par goda locekļiem – dzejnieks Leons Briedis un režisors Alvis Hermanis.

Ļoti cienītā ministres kundze, augsti godātie akadēmijas locekļi, kolēģi!

Mēs esam sanākuši uz savu kārtējo Rudens pilnsapulci. Rudens ir ražas vākšanas laiks arī zinātniekiem. Rudenī kalendāra gadam aizejot, mēs raugāmies uz iegūtiem jauniem rezultātiem, tehnoloģijām, izgudrojumiem un rakstām, un rakstām bezgalīgas atskaites par padarīto. Jau kļuvis par tradīciju, ka novembrī Latvijas Zinātņu akadēmija godina savus Lielās medaļas ieguvējus un decembrī nosauc desmit izcilākos Latvijas zinātnes sasniegumus aizejošajā gadā. Šī 10 sasniegumu tradīcija ir guvusi atzinību un atsaucību sabiedrības un zinātnieku vidū. Vēl pirms oficiālās atlases uzsākšanas esmu jau saņēmis vairākus priekšlikumus šī gada 10 labāko rezultātu uzskaitījumam, un tas patiesi priecē.

Arī tā ir tradīcija, ka Rudens pilnsapulcē ZA īsi rezumē aizejošā gada galvenos notikumus, vispirms, protams, zinātnē un vidē ap zinātni.

Ja atskatāmies uz 2007. gadu, kāda tad ir šī gada zinātniski organizatoriskā bilance? Svarīgākais, kas noticis. Tikai 10 piemēru:

• Grozījumi Zinātniskās darbības likumā;
• Latvijas Zinātnes padomes vēlēšanas, jaunas tās ekspertu komisijas (bija 14, tagad ir 5);
• Palielinātā finansējuma apgūšana valsts pētījumu programmām (šeit jāatzīst, ka aizejošā valdība bija pildījusi solījumu par pieprasītā finansējuma nodrošinājumu 2007. gadam);
• 2007. gadā tiek gatavots jauns Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma etaps;
• Uzsākts ekspertu darbs par Latvijas izaugsmi tuvākiem 25 gadiem, tai skaitā ietverot izglītības un zinātnes izšķirošo lomu;
• Izveidota Nacionālā attīstības padome un attiecīgās ekspertu grupas, kurās iekļauti arī zinātnieki;
• Ministru kabinetam apstiprinājumam iesniegtas Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam;
• Ministru kabinets apstiprinājis Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.–2013. gadam.
• Veiksmīgi organizēta Baltijas Intelektuālās sadarbības 11.konference Rīgā 9.–10. oktobrī ar pieņemtām būtiskām rezolūcijām par humanitāro un inženierzinātņu lomu;
• Veiksmīgi organizēts Letonikas II kongress un 2008. gads pasludināts par Letonikas gadu.

Latvijas Zinātņu akadēmija un zinātnieki kopumā tradicionāli veiksmīgi ir sadarbojušies ar valdības (sevišķi jāatzīmē IZM) un parlamentārām institūcijām. Bet tad, kad mainās valdības, kad mainās ministru prezidenti, visvairāk zinātniekus interesē atbilde uz jautājumu: vai nākamais valdības vadītājs un nākamā jaunā valdība attiecībā uz zinātni ievēros pēctecības principu, kā tas ir pieņemts attīstītajās demokrātijās, vai arī rīkosies tā, kā tas bija parasts padomju politiskajai sistēmai: viss, ko darīja un runāja mans politiskais priekštecis, – ir slikti. Taisīsim jaunus plānus? Vai solījumi un runas par zinātni un zināšanu sabiedrību tiks nodoti aizmirstībai? Jau šobrīd zem inflācijas apkarošanas lozunga tiek apšaubīts zinātnes kopējā finansējuma gada pieaugums par 0,15% no IKP , kas ierakstīts Saeimas pieņemtajā Zinātniskās darbības likumā. Šo principu sāk aizvietot ar vārdiem: skatīsimies atbilstoši budžeta iespējām, lai gan apstiprinātais zinātnes 2008. gada budžets vēl ir pieņemams kompromiss, ar pieaugumu.

Pēctecību prioritātēm un konsekvenci saistībām – to mēs gaidām no tiem, kas raksta un realizēs dzīvē jauno valdības deklarāciju.

Piemērs par divām programmām, kas tieši skar zinātniekus: Par Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajām Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam un par Ekonomikas ministrijas sagatavoto Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.–2013. gadam. Pirmo dokumentu pirmsākumos sagatavoja Stratēģiskās analīzes komisijas Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas darba grupa jau pirms diviem gadiem. Tā tika apspriesta Latvijas zinātnieku forumā 2005. gada 25. maijā. Otro dokumentu sagatavoja Ekonomikas ministrija. Visu laiku nedod mieru viens jautājums: tikko oktobrī Baltijas Intelektuālās sadarbības konferencē Rīgā Igaunijas pārstāvis referēja par viņu analogo programmatisko dokumentu. Viņiem divu dokumentu vietā ir tikai viens – kopīgs abām ministrijām. Kāpēc mūsu ministrijas nespēja vienoties un sagatavot vienu kopīgu programmu? Un katra ministrija veidoja savu programmu, savus projektus, savus finansēšanas mehānismus? Un zinātnieks skraida no vienas ministrijas uz otru un apgūst katras specifiku.

Zinātnieks var daudz ko apgūt un pārdzīvot, arī daudzus ministrus. Gandrīz tradicionāli LZA Rudens pilnsapulču laikā Latvijā mainās valdības. Bet neatkarīgi no tā šķiet, ka mūs arvien vairāk sāk nomākt finansēšanas mehānisma daudzpusības radītais birokrātijas uzvaras gājiens. Šī bezgalīgā atskaišu rakstīšana, kas šogad sākas novembrī un beigsies labi ja februārī, pilnībā uz 3–4 mēnešiem bloķē zinātnisko projektu vadītāju darbu. Turklāt atskaitēs sarežģītākā daļa ir nevis paveiktais zinātniskais darbs, bet finanšu sadaļas atskaites noformēšana. Piemēram, izrādās, ka saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” zinātniskā projektā jāiepērk ne tikai vajadzīgie dzelži un ķimikālijas, bet tādā pašā procedūrā jāiepērk arī zinātniskie darbinieki, kas arī, protams, dokumentāli jāpierāda atskaitēs.

Savukārt šādi iepirkti darbinieki rūpīgi jāpārbauda, vai viņi nepārkāpj likumu ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā“, jo katrs valsts finansēta zinātniska projekta vadītājs formāli kļūst par valsts amatpersonu, precīzāk – aizdomīgu personu, kura alkst izsaimniekot valsts naudu. Protams, ka šādus potenciāli aizdomīgus cilvēkus ir rūpīgi jāpārbauda un lai tik raksta atskaites un tām pievieno visus izdevumus apliecinošus dokumentus, ieskaitot tramvaja biļetes. Papīru kalni krājas un gatavojam tik jaunus plauktus, priecājoties, ka apsteidzam Eiropu, jo analogu atskaišu vēl nav nevienā ES valstī.

Manuprāt, patlaban, mainoties valdībai, ir īstais brīdis runāt par birokrātijas ierobežošanu radošā darba izvērtējumā, kad mēs principā nevaram gada sākumā ar santīma precizitāti saplānot katram grantam iepirkuma un komandējuma gada izdevumus.

Aicinu šo jautājumu apspriest šodienas pilnsapulces debatēs un iezīmēt mūsu prasības topošai valdībai.

Līdzīgā birokrātiskā veidā, lai izdabātu Valsts iekārtas likuma prasībām, ir izmainīta Latvijas Zinātnes padomes hierarhialā pakļautība. Ja agrāk Zinātnes padome bija Izglītības un zinātnes ministrijai paralēla struktūra un savus priekšlikumus varēja tieši iesniegt Ministru kabinetam, tad tagad Zinātnes padome ir pielīdzināta kādam no ministrijas departamentiem un to pārrauga viens no ministrijas valsts sekretāra vietniekiem. Paradoksāli, bet Zinātnes padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets, savukārt Zinātnes padomes priekšsēdētāju apstiprina IZM. Un ja kāds šīs ministrijas ierēdnis, pirms virzīt attiecīgo rīkojumu par priekšsēdētāja paraksta apstiprināšanu, nolemj pārapdrošināties un savu neizlēmību un nezināšanu aizsargāt vēl ar KNAB viedokli par iespējamo likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā“ pārkāpumu, tad nu iznāk tā, kā ir sanācis. Tad IZM ministrs ir spiests atcelt savu iepriekšējo lēmumu par LZP priekšsēdētāja pilnvarām, nerēķinoties ar jau esošo Ministru kabineta apstiprinājumu. Pašlaik Latvijas Zinātnes padomei formāli nav priekšsēdētāja. Kopš 1990. gada vienmēr bija, tagad – nav. Ierēdņi nerēķinās ar vēlētāju – zinātnieku doto mandātu. Viņiem svarīgāk izgrozīties tā, lai pašiem nav jāuzņemas atbildība.

Kāpēc par to jārunā šodien?

Viena no reformām, kas būtu tieši jārealizē Latvijas Zinātnes padomei (un tāpēc mums ir vajadzīga spēcīga Latvijas Zinātnes padome), ir – kā turpmāk finansēt fundamentālos un lietišķos pētījumu projektus (tā saucamais grantu finansējums). 17 gadi ir pagājuši, kamēr šis finansējums praktiski bija vienīgais zinātnes finansējuma veids Latvijā. Šodien varam nosaukt arī pārējos, kas Eiropā jau sen pastāv un tagad reāli eksistē arī Latvijā:

• Mērķa projektu finansējums (pie mums to sauc par valsts pētījumu programmām);

• Institucionālais finansējums (pie mums to sauc par bāzes finansējumu);

• Grantu finansējums;

• Ārvalstu finansējums (mums tas pamatā ir ES struktūrfondu, ietvarprogrammu

u.c. EK finansējums);

• Dažādu fondu finansējums.

Liksim tos visus lietā!
Kas attiecas uz Latvijas nākotni, tad Zinātņu akadēmijai ir ļoti skaidrs viedoklis:

Latvijas nākotne ir saistīta ar tās zinātnes, tās radošo spēku attīstības iespējām. Valdībai ir jāveic pasākumi, lai mūsu talantīgākie cilvēki ārzemēs tikai meklētu pieredzi, bet dzīvotu un strādātu Latvijā bez šī augošā birokrātijas sloga. Zinātnē tas nozīmē to, ka jāizveido vairāki pasaules klases zinātniskie centri, pamatā orientēti uz ilgtermiņa pētījumiem, uz kuriem strādāt varētu doties mūsu paši talantīgākie zinātnieki, arī no citām tuvējām valstīm. Virzot šādu priekšlikumu, es neesmu oriģināls. Par to jau runāja ZA prezidents akad. Jānis Lielpēters Pirmajā pasaules latviešu zinātnieku kongresā 1991.gadā. Tikai toreiz tā varbūt vairāk bija vīzija, šodien varam runāt par to kā realizējamu iespēju. Lai šī iespēja realizētos, ir vajadzīga attiecīga zinātniskā vide un valsts griba. Priecē, ka starp šodien ievēlamo jauno LZA locekļu kandidātiem ir tādi, kuri atgriezušies Latvijā, jo viņiem šeit ir spēcīga zinātniskā vide. Pašlaik varam runāt par spēcīgu zinātnisku vidi daudzos gadījumos. Bet, lai vide attīstītos un saglabātos, ir vajadzīgi ne tikai zinātnieki, ir vajadzīga arī valdības griba, parlamenta griba, valsts prezidenta griba.

Visbeidzot par tuvākā laika uzdevumiem: man lūgums visām ZA nodaļām un ZA locekļiem aktīvi iesaistīties divos pasākumos.

1 – 2008. gads ir mūsu izsludinātais Letonikas gads. Nepieciešami pārdomāti ierosinājumi, kādus pasākumus vēstures, valodas, mākslas un literatūras u.c. zinātņu jomās varētu realizēt šī gada ietvaros;

2 – apsvērt, kādi precizējumi un labojumi nepieciešami LZA Statūtos, jo pēdējie labojumi veikti 2002. gadā, kad mēs vēl nebijām ES dalībvalsts un nebija spēkā pašreizējais Zinātniskās darbības likums un citi ar zinātni saistītie likumdošanas akti. Līdz ZA pavasara sesijai šos precizējumus vajadzētu veikt.