23. februāra sēde. Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā

Sēdi organizēja Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa. Sēde bija veltīta Latvijas minerālām izejvielām un to izmantošanai tautsaimniecībā, aptverot pētniecību, rūpniecisko ražošanu un izglītību. Vienkopus tika pulcināti valsts institūciju pārstāvji, ražotāji, zinātnes un izglītības darbinieki. Pēc akad. Ulda Sedmaļa ievadvārdiem sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda piecus ziņojumus: “Pašreizējais stāvoklis Latvijas zemes dzīļu resursu ģeoloģiskā izpētē un nākotnes uzdevumi šajā nozarē” (Dr.geol. Valdis Segliņš, LU), “Materiālu ieguves iespējas no Latvijas zemes dzīļu resursiem” (Dr.sc.ing. Ruta Švinka, RTU), “Latvijas naftas resursi, ģeotermālā enerģija, gāzes krātuves un pazemes ūdeņi” (Dr.geol. Astrīds Freimanis), “Latvijas kūdras resursi un to izmantošanas iespējas tautsaimniecībā” (Valerijs Kozlovs, Latvijas Kūdras ražotāju asociācija), “Latvijas zemes dzīļu resursu izmantošana ilgtermiņā” (Dace Ozola, LR Vides ministrija). Sēdē pieņēma lēmumu, ierosinot izstrādāt ilgtermiņa valsts programmu “Latvijas zemes dzīļu resursi: to apzināšana, izpēte un izmantošana”, kā arī veikt vairākus citus pasākumus stāvokļa uzlabošanai, to skaitā sekmēt jaunu ražotņu izveidi keramzīta, logu stikla, keramisko apdares plākšņu ražošanai, piesaistot iekšzemes un ārvalstu investorus; izveidot jaunus dolomīta ieguves karjerus mehāniski un sala izturīgu dolomītšķembu iegūšanai ceļu būvei un augststiprības betona ražošanai, lai aizstātu importējamās granīta un dolomīta šķembas. Lai nodrošinātu nozares attīstībai nepieciešamos kadrus, ierosināts LR Izglītības un zinātnes ministrijai palielināt no valsts budžeta finansētu studējošo skaitu Latvijas Universitātes ģeoloģijas specialitātē un Rīgas Tehniskās universitātes silikātu un augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas specialitātē.

15. marta sēde. Zinātnes popularizēšana sabiedrībā

Sēdi sagatavoja Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa un Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa.

Tēmu aktualizēja pirmoreiz piešķirtā LZA korespondētājlocekļa Artura Balklava– Grīnhofa balva. Par zinātnes popularizēšanu Latvijā, par žurnāla „Terra” izveidošanu un vadīšanu tā piešķirta Dr. phys. Vitoldam Grabovskim un Dr. paed. Ilgonim Vilkam.

LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka zinātnes sasniegumu popularizēšana noder kā „atslēga” gan politiķu, gan sabiedrības izpratnei par šobrīd palielinātā zinātnes finansējuma lietderību un „attaisnojumu”. Par zinātnes popularizācijas īpašo nozīmi mūsdienās runāja viceprezidents Juris Jansons, atgādinot Somijas sabiedrības toleranto attieksmi – tā neprasīja finansējuma samazināšanu zinātnei pat krīzes situācijā. Kā uzturēt interesi mūsdienu sabiedrībā, jo sevišķi jaunatnē? Jo attieksme pret pasaules izzināšanu pusaudžu gados mainās. Zināmā mērā par atbildi kalpo žurnāla „Terra” paveiktais. Žurnāla auditorija – vecāko klašu skolēni, studenti, dažādu jomu speciālisti.

Referēja laureāti Dr. phys. Vitolds Grabovskis un Dr. paed. Ilgonis Vilks. Kaut gan zinātnes tematika ir populāra, aptaujās respondenti atzīst, ka ir slikti informēti par šiem specifiskajiem jautājumiem. Pretruna jālikvidē, zinātniekiem un žurnālistiem ievērojot vienkāršu atziņu – vispirms panākt izklāsta skaidrību un meistarību. No sabiedrības informētības līmeņa galu galā ieguvums ir abpusējs.

Debatēs izteicās LZA kor.loc. Tatjana Koķe, atzīmējot zinātnes komunikācijas īpašo nozīmi un informējot, ka no ES struktūrfondu līdzekļiem 300 Latvijas skolas iegūs modernus dabaszinību kabinetus. J. Ekmanis rosināja populārzinātniskajiem izdevumiem piesaistīt jaunos autorus, doktorantus, tādējādi veicinot viņu prasmi saistoši pasniegt materiālu. Jānis Stradiņš ar labu vārdu pieminēja žurnālu „Zvaigžņotā Debess” un tā pirmo veidotāju Jāni Ikaunieku. Andrejs Siliņš aicināja operatīvi atsaukties uz problēmām, kuras skar visu sabiedrību, piemēram, globālā sasilšana. Maijas Kūles vēlme – „Terrā” atvēlēt kādu vietu arī humanitārajām/sociālajām zinātnēm. “Zinātnes Vēstneša” galv. redaktore Zaiga Kipere dalījās ģimenes pieredzē – uz svētkiem dāvināt žurnālu abonementus. Kā liecina Tāļa Millera praksē novērotais – skolai dāvātos žurnālus izlasa gan skolotāji, gan skolēni, bibliotēkā veidojas pat rinda. Būtu labi, ja LR IZM skolas apbalvotu ar populārzinātnisko žurnālu abonementiem. Zinātnes atziņu popularizācijai var būt dažādas formas – žurnāli, laikraksti, arī lekcijas. LZA kā lekcijām/pārrunām labvēlīgu vidi atzina T. Koķe. Savukārt LZP galvenā speciāliste Irina Solomennikova informēja, ka LZA darbojas UNESCO jauno zinātnieku klubs, kurā var līdzdarboties ikviens interesents.

Secinājumi: zinātnes popularizācija prasa pasniegšanas meistarību, pat fanātismu. Lai populārzinātnisks izdevums kļūtu patiešām populārs, jāceļ autoru meistarība, jāmeklē jauni talanti. Jārūpējas par lasītāju loka paplašināšanu. Ja abonē ģimene, katru žurnālu izlasa vismaz trīs cilvēki, taču lasītāju skaits tuvojas desmitiem vai pat simtiem, ja šāds izdevums nonāk skolā.
Sēdi atreferēja Dr. Sofja Negrejeva un Dr. Ilga Tālberga

26. aprīļa sēde Aktuāli par demogrāfiju Latvijā

Sēdi sagatavoja Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa.

Ievadvārdus teica LZA prezidents Juris Ekmanis. Par tēmu: „Aktuāli par demogrāfiju Latvijā” referēja LZA korespondētājloceklis Dr.habil. oec. Juris Krūmiņš. Referents sadalīja plašo problēmu vairākās loģiskās iedaļās: Demogrāfija un demogrāfiskie pētījumi Latvijā; Dzimstības samazināšanās – vai likumsakarība? Tautas veselība un mūža ilgums – izaicinājumi pensiju sistēmai; Iedzīvotāju sastāva novecošanās un depopulācija; Migrācijas izaicinājumi; Skats nākotnē. Iedzīvotāju mūža ilguma un mirstības pētījumi, kuru attīstību ir veicinājušas apdrošināšanas vajadzības, dod nozīmīgu ieguldījumu teorētiskās un lietišķās demogrāfijas attīstībā. Būtisks pienesums šajā jomā ir Kārlim Balodim (1864–1931), kura vārdā ir nosaukta LZA balva. Mirstības pētījumu sabiedrisko nozīmību Latvijā līdz šim ir apsteigusi dzimstības un migrācijas problēmu izpēte. Pēckara periodā mirstības pētījumus bremzēja atklātu un detalizētu statistisko datu trūkums un ierobežotās publicēšanās iespējas. Tāpēc Latvijas demogrāfu iekļaušanās ideju apmaiņā ar rietumvalstu zinātniekiem aizsākās līdz ar Atmodu. Parādījās publikācijas starptautiski atzītos recenzētos izdevumos.

Mūža ilguma tendenču, diferenciācijas, palielināšanās faktoru un seku izpēte mūsdienās ir starpdisciplināru pētījumu objekts. Problēmas tiek analizētas no demogrāfiskā, sociālā, ekonomiskā, socioloģiskā, medicīniskā, bioloģiskā, filozofiskā u.c. aspektiem. Latvijā demogrāfiskā un epidemioloģiskā pāreja sākās gandrīz vienlaikus ar vairākām Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīm. Tomēr tai ir vairākas specifiskas īpatnības: straujš vīriešu un sieviešu mūža ilguma atšķirību pieaugums, diferenciācijas saglabāšanās starp pilsētām un laukiem, atšķirības pēc izglītības līmeņa, ģimenes stāvokļa, etniskās piederības un dzīvesvietas. Standartizācijas un mirstības blakuscēloņu izpētes metožu attīstība, jauna multistatusu pieeja, mūža ilguma dekompozīcijas metožu un mirstības modeļtabulu pilnveidošana, pensijas vecuma iedzīvotāju mirstības datubāzes izveidošana un mirstības modelēšana ir ļāvusi gan formulēt jaunas teorētiskas nostādnes, gan noteikt ekonomiski aktīvās un veselīgās dzīves ilgumu, paredzamo mūža ilgumu pensijas vecumā, paredzamā mūža ilguma atšķirības apdrošināšanas vajadzībām, izdzīvošanas analīzes metožu lietojumu daudzu sociālo procesu analīzē. Psihosociālais stress noteica mūža ilguma strauju samazināšanos Latvijā 90. gadu pirmajā pusē. Turpmāk mūža ilguma palielināšanos veicināja dzīves līmeņa kāpums, reformas veselības aprūpē. Tomēr vienlaikus pastiprinājās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, tautas veselības un mirstības rādītāju sociālā un teritoriālā diferenciācija. Īpaši nelabvēlīga situācija ir Latgalē. Latvijas iedzīvotāju mūža ilguma izmaiņas turpmāk notiks pēc līdzīga scenārija kā sociāli ekonomiskās attīstības ziņā veiksmīgākajās jaunajās ES dalībvalstīs. Autora prognozes 2050.gadam rāda mūža ilgumu vīriešiem 73,6 gadi, bet sievietēm 82,1 gads. Somijas un Portugāles pieredze liecina, ka ilgtermiņā ir iespējams panākt būtisku mūža ilguma pieaugumu, ja attiecīgie rādītāji ir līdzīgi kā Latvijā vai pat vēl zemāki.

Piebildes pie aktualitātēm bija LZA korespondētājloceklei Dr.habil.oec., Dr.geogr. Pārslai Eglītei. Debatēs akadēmiķi Pēteris Zvidriņš, Andrejs Siliņš, Raita Karnīte pievērsās šīs tautsaimnieciski svarīgās jomas turpmāko pētījumu finansējumam.

Sēde pieņēma rezolūciju: “Lemjot par finansējumu pētījumiem sociālajās zinātnēs, vadīties no Nacionālā attīstības plāna stratēģiskajiem mērķiem un valsts izaugsmes priekšnosacījumiem, akcentējot atbalstu ģimenēm ar bērniem, dzimstības veicināšanu, ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu un cilvēka veselību.” Sēdi atreferēja Dr. Ilga Tālberga

7. decembra sēde. Cilvēka genoms: evolūcijas strupceļš, jauns vijums vai tik vien kā izaicinājums.

Sēdi organizēja Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa.

Plašu un ļoti saistošu referātu nolasīja akad. Elmārs Grēns (sk. 156. lpp.).