Mālpils novada pašvaldība, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un biedrība „Idoves mantojums" 2013. gada 29. augustā aicināja  uz LZA izbraukuma sēdi - konferenci  „Mālpils novada kultūrvēstures jautājumi".

    Biedrības „Idoves mantojums" (2007) uzdevumos ietilpst: ar kultūras un dabas mantojumu  saistītās vides  aizsardzība un saglabāšana, Mālpils ievērojamo dzimtu  radošā mantojuma saglabāšana, tūrisma vides attīstība un sadarbība ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārzemēs. Mālpils konferences  piemērs  un sekmes ir  šo tēžu izcils  apstiprinājums.

     Konferences dalībniekus uzrunāja  Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs un LZA prezidents   Ojārs Spārītis.  A. Lielmežs referēja  par paveikto  un iecerēto  Mālpils novadā,  Ritvars Ritums iepazīstināja ar arheoloģijas pieminekļiem.  Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis pievērsa klausītāju uzmanību  Otto Hūna un Johana Kristofa Broces vākumos atrodamajām ziņām par Mālpili un Sidgundu, Ilze Māra Janelis - Mālpils  novada vēsturiskajiem dārziem un parkiem.  Mālpils apkārtnes pētniecība turpinājusies arī vēlāk - par Siguldas novadpētniecības muzeja ekspedīcijās  (1981 - 1982) iegūto stāstīja Līga Kreišmane.

       Pētnieki sākuši izzināt vēsturi,  pētot to, ko sniedz  cilvēku dzīves pieredze  un  atmiņas.  Daļa referātu  skāra   dažādu laikmetu un  personību lomu  kultūrvēsturē: Māra Grudule „Solomons Guberts un viņa racionālas saimniekošanas rokasgrāmata (1654)";  Pēteris Vanags „Latviešu valoda 17.-18. gadsimta mijas Mālpils draudzes baznīcas grāmatās"; Pauls Daija „Johans Gotfrīds Agelūts latviešu literatūras vēsturē" ; Ieva Pauloviča „Vidzemes landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube un Mālpils muiža". Ar muižas apbūvi un īpašniekiem gadsimtu gaitā iepazīstināja  Jānis Zilgalvis. Anta Brača  izzinājusi mālpiliešu atmiņas par  1944. gada Mores kauju.  Jāņa  Krēsliņa seniora (ASV) apceri par dzejnieku, grafiķi, mākslas un literatūras vēsturnieku, grāmatnieku  Ojāru  Jēgenu nolasīja  Mālpils bibliotēkas vadītāja Dace Krilovska.    Zane Gailīte dalījās pārdomās par tēmu  „ Emīlis Melngailis un viņa kori",   Tālis Millers un  Ilgars Grosvalds raksturoja izcilo ķīmiķi  Augustu  Ķešānu.  Par ārsta Fēliksa Lūkina dzimtas koku stāstīja   Ilva Pūķe, par Skulmju dzimtu - Līga Blaua, ar teicējas  Annas Braunas  devumu iepazīstināja Māra Vīksna. Novada paliekošo  vērtību apzināšanai  un saglabāšanai bija veltīti saturā bagāti un noskaņās krāsaini ziņojumi:  Māra Ārente „Mākslas klātesamība un pieejamība Mālpils novadā";   Pēteris Korsaks „Mālpils fotogrāfi - sava laika un vides hronisti 20. gs. pirmajā pusē";  Santa Barkēviča"Mālpils vieta mūsdienu Latvijas armijas vēsturē"  un Ojārs Spārītis „Kultūras mantojuma saglabāšanas perspektīvas 21. gadsimtā".

   Iepazinušies ar izstādi  „Arheoloģiskās un etnogrāfiskās liecības par Mālpils novadu"  un noklausījušies  Operas mākslinieku koncertu,  konferences dalībnieki gandarīti pateicās  viesmīlīgajiem saimniekiem.

      Letonika ir  un tai jāpaliek Latvijas Valsts prioritārai  pētījumu programmai.   Latvijas novadu   vēstures  un  kultūras izpēte   ir nozīmīgs  zinātniskas, sociālas un emocionālas  dabas pasākums.   Īpaši tad, ja, izmantojot pirmavotus un ieviešot tos zinātniskajā apritē,  apvienojas  pētnieki no dažādām  pētnieciskajām struktūrām.   Loģiski, ka Mālpils konferences materiāli  jāpublicē grāmatā, saglabājot  zinātnei  un nākamajām paaudzēm  zināšanas par skaistu   un bagātu Latvijas novadu.