LZA goda loceklis
Viesturs Baumanis
(1942 – 2013)

2013. gada 18. jūnijā no mums aizgāja Viesturs Baumanis, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Studiju direktors, LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas un bioķīmijas katedras vadītājs, Latvijas bioķīmiķu biedrības priekšsēdētājs, LZA goda loceklis, vairāku zinātnisko prēmiju laureāts, talantīgs un daudzpusīgs zinātnieks, izcils pasniedzējs, pārliecināts jaunās zinātnieku paaudzes veidotājs. Cilvēks, kas atstāja dziļas pēdas medicīnā, molekulārajā bioloģijā, ģenētikā, mikrobioloģijā, virusoloģijā, biotehnoloģijā. Dziļas kultūras cilvēks, erudēts vēstures, literatūras un mākslas pazinējs. Viens no molekulārās bioloģijas un modernās biomedicīnas radītājiem Latvijā. Ignorējot smagu slimību, Viesturs Baumanis strādāja līdz pašai pēdējai dienai.

Viesturs Baumanis ir dzimis 1942. gada 19. septembrī Rīgā. Pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas 1966. gadā un aspirantūras studijām, viņš 1971. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju medicīniskajā bioķīmijā. Bet jau 1969. gadā Viesturs Baumanis atnāca uz LZA Organiskās sintēzes institūtu pie Nukleīnskābju grupas vadītāja Elmāra Grēna un iesaistījās jaunrades darbā molekulārās bioloģijas virziena izveidošanā Rīgā, t.s. Rīga molekulārbioloģijas skolas pašos pirmajos soļos. Viesturs Baumanis organizēja un vadīja Grēna laboratorijas Mikrobioloģijas grupas darbu līdz 1977. gadam, nodrošinot strukturālistus ar bioloģisko materiālu, pirmkārt, RNS bakteriofāgiem, un veidojot mikrobioloģiskus pamatus turpmākajam gēnu inženierijas uzvaras gājienam. Medicīniskās bioķīmijas un pedagoģijas aicinājums tomēr piespieda viņu atgriezties Rīgas Medicīnas institūtā par mācībspēku un nostrādāt šajā jomā nākamo desmitgadi līdz 1987. gadam, kad Viesturs Baumanis atgriezās Grēna nu jau institūtā, vēlākajā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Šajā laikā priekšplānā izvirzījās medicīniski–biotehnoloģiskās problēmas ar tādiem gēnu inženierijas preparātiem kā interleikīns 2 un ?–ANF (ātrija natriurētiskais faktors) un Viesturs Baumanis sekmīgi iesaistījās to risināšanā. 1999. gadā viņš sāk savu spīdošu profesora karjeru LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas un bioķīmijas katedrā, kļūstot par tās vadītāju 2001. gadā un paliekot par katedras vadītāju līdz pat 2013. gada maijam.

90–jos gados notiek kārtējais pavērsiens Viestura Baumaņa zinātnisko interešu lokā. Viņš izvēlas ciešu un būtisku saikni starp praktisko medicīnu un molekulāro bioloģiju, pievēršoties īpaši bīstamu slimību izraisītāju – baktēriju un vīrusu – struktūrai un mijiedarbībai ar cilvēka organismu. Ar 1997. gadu Viesturs Baumanis uzsāk veselu rindu vietējo un starptautisko projektu tuberkulozes jomā. Sadarbībā ar Latvijas Infektoloģijas centru, Tuberkulozes slimnīcu, vadošajiem ārzemju centriem, tiek veikts darbs par Latvijā izplatīto Mycobacterium tuberculosis izolātu raksturošanu, par tuberkulozes izraisītāja multirezistences problēmu, par tuberkulozes riska mazināšanu Latvijā, Eiropā un visā pasaulē. Ar 1998. gadu Viestura Baumaņa interesi piesaista ērces un to pārnēsāto mikrobu un vīrusu izraisītās slimības. Runa iet, pirmkārt, par tādām patogēnām baktērijām kā Borrelia un to patogenitātes mehānismiem. Tajā pašā 1998. gadā Viesturs Baumanis izveido zinātnieku grupu, kas iesaistās cilvēka genoma pētījumos un atrod savu nišu šajā modernajā, bezgalīgi plašajā, bet ļoti pievilcīgajā pētījumu laukā. Ciešā sadarbībā ar vadošajām ārzemju laboratorijām, viņš iesāk ar mitohondriālās DNS polimorfisma izpēti un turpina ar Y hromosomas iesaistīšanu latviešu un pasaules etnoģenēzes pētījumu kontekstā. Etnoģenēzes pētījumi notiek īpaši plašās starptautiskās sadarbības apstākļos, kas prasa likt lietā divas spēcīgas Viestura Baumaņa personības īpašības – augsto atbildības sajūtu un krasi izteiktu organizatora talantu.

Būdams ļoti labs organizators, spēcīgs vadītājs, talantīgs zinātnieks, Viesturs Baumanis paliks mūsu atmiņā kā dzimis pedagogs un augstas kultūras cilvēks. Viņš ne tikai prata strādāt ar jaunatni, viņš to darīja ar patiesu prieku. Viestura Baumaņa vadībā izstrādāti un aizstāvēti neskaitāmi kursa, bakalaura, maģistra un doktora darbi. Viņa plašais redzesloks un dziļas zināšanas literatūrā, mākslā un vēsturē pārsteidza un burtiski fascinēja sarunu biedrus. Pārsteidza, cik viņa spriedumi šajās jomās ir atbildīgi un fundamentāli, vienmēr balstīti uz patiesi dziļajām studijām, ar gatavību katrā brīdī sniegt nepieciešamās atsauksmes, pēc atmiņas – Viestura Baumaņa atmiņa bija apbrīna vērta.

Viestura Baumaņa nāve ir smags un negaidīts trieciens Latvijas biomedicīnai, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram un Latvijas Universitātei. Tagad Viestura Baumaņa ieceres un plānus realizēs daudzie viņa skolnieki.

Akadēmiķis Pauls Pumpēns