LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde
ceturtdien, 2013. gada 26. septembrī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē 

Protokols Nr.

Darba kārtībā:

1) Daugavpils Universitātes Humanitārās  fakultātes  Komparatīvistikas  institūta  asociētās  profesores Dr. philol. Elīnas  Vasiļjevas  ziņojums „Ebreju teksts. Starpdisciplinārais skatījums"

2) Pētera Pildegoviča  uzruna

3) LZA Goda doktora  grāda piešķiršana 

4) Informācija par LZA  2013. gada jauno locekļu vēlēšanām .Akadēmiķe Raita  Karnīte
LZA korespondētājlocekļa  kandidāta   Dr.sc. pol. Jāņa  Ikstena  zinātniskais ziņojums  „Politiskās reklāmas  ietekme uz pilsoņu izvēli"
Balsojums atbalsta izteikšanai

5) Dažādi 

Piedalās: sk. sarakstu

Sēdi vadīja:  Raita Karnīte

Protokolēja: Ilga Tālberga

   Klausījās: akadēmiķi  Raitu Karnīti, atklājot  sēdi  un novēlot  visiem labas sekmes.

   Klausījās:  Dr. philol.  Elīnu Vasiļjevu  (DU). Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūts izveidots 2003.gadā lai  veiktu sistemātiskus komparatīvus (sinhronos, diahronos) pētījumus dažādās humanitāro zinātņu sfērās, kā vienas kultūras, tā starpkultūru ietvaros. Komparatīvistika - viens no visplašākajiem un aktuālākajiem mūsdienu zinātnes virzieniem, un vienlaikus tā ir kultūru un kultūras parādību salīdzināšana, to līdzību un atšķirību analīze. Galvenie KI zinātniskās darbības pamatvirzieni: 19. - 20. gs Eiropas literatūra kā sistēma, Ziemeļvalstu un latviešu kultūras kontakti, Rietumu un latviešu kultūras kontakti., Latviešu - ebreju - krievu kultūru dialogs, Baltu un slāvu kultūru sakari, Etnolingvistiskās attieksmes pierobežā, Latgale kā kultūras pierobeža, Universālie un lokālie Latvijas un Eiropas kultūras modeļi. Institūta vadība ir  LZA korespondētājlocekļi prof. Fjodors Fjodorovs, prof. Maija Burima un asoc.  prof. Elīna Vasiļjeva. Par ebreju kultūru  ir nozīmīgi pētījumi un perspektīvi virzieni - J. Veinbergs  (kulturoloģija), ebreju teātris (S. Mihoelss), glezniecība (S. Geršovs, M. Rotko), mūzikas vēsture (O. Stroks), ebreju kapsētas kā kultūras parādība. Problemātika - stereotipi par ebrejiem sabiedrībā, ebreju tēli plašsaziņas līdzekļos,  Izraelas tēls mūsdienu sabiedrības izpratnē, , latviešu literatūra un litereatūra jidiša valodā, vēsturiskās paralēles,  ebreju teksts latgaliešu literatūrā,  ebreju teksts krievu literatūrā, ebreju - krievu literatūra. Reizi divos gados notiek konferences. Sagatavots videomateriāls - ebreju svētki 21. Gs.,  mutvērdu vēstures ekspedīcijas Latgalē, tiek lasīti studiju kursi - ebreju diasporas vēsture un kultūra, mācību kurss - ebreji Latgalē.

     O. Spārītis: vai skatāt jautājumu par jidiša kultūru?

V. Ivbulis:  ebrejiem bija pozitīva attieksme pret latviešiem.

E. Vasiļjeva: tāpēc jau  steidzamies ar pētījumiem, ar aptaujām.  Pie izpostītās kapsētas atklājām piemiņas plāksni.

G. Zemītis: „Turībā" bija maģistra darbs par ebreju - latviešu attieksmēm.

Akadēmiķe R. Karnīte  pateicās referentei par ziņojumu.

     Klausījās: Pēteri Pildegoviču.  1949.g. vienpadsmitgadīgs zēns pamanīja, ka pasaulē radusies jauna valsts: ĶTR, bibliotēkā atrada žurnālu „Kitaj" un iepazinās ar hieroglifiem. MVU studēja ķīniešu valodu. Vēlāk vadīja šīs valodas katedru Vladivostokas universitātē. Pēteris Šmits bija uzrakstījis pirmo ķīniešu valodas gramatiku. Vēlāk 10 gadus strādāja LR ĀM, vadīja/pieņēma Ķīnas delegācijas. Vārdnīcu 2010. g. izdeva ĶTR, prezentēja Šanhajā, Vispasaules izstādē. Tagad strādāju pie jauna projekta - latviešu - ķīniešu, ķīniešu - latviešu  t.s. Oksfordas  vārdnīcas.

J. Stradiņš: augi Ķīnā atšķiras no augiem Latvijā. Vai ir specifiski nosaukumi tiem, piem., kas atrodami Somijā, bet nav  sastopami Ķīnā?

P. Pildegovičs: pēdējos 20 gados vārdnīcu sastādītāji Ķīnā orientējas uz latīņu valodu. Piemeklē hieroglifus un pasniedz jēdzienu ar to palīdzību.

T. Jundzis: Pēteris Pildegovičs  tik brīvi vada delegācijas uz Ķīnu, ka tas līdzinās mūsu hokeja komandas  panākumiem, popularizējot Latvijas vārdu. Tas ir  pārsteidzošs iespaids. Ar  prieku atbalstu viņu LZA goda doktora zinātniskā grāda piešķiršanai.

    Klausījās: Dr.sc. pol. Jāņa  Ikstena  zinātnisko ziņojumu „Politiskās reklāmas ietekme uz LR pilsoņu izvēli vēlēšanās (2010). Vēlēšanu periodā vērojama tradicionālo identitāšu instrumenta vājināšanās, jaunu plašsaziņas līdzekļu  izmantošana politiskajiem mērķiem, partiju tēriņu eksplozija,  rodas „vēlēšanu pērkamības" problēma. Kopš 50.  Gadu beigām TV radikāli izmainīja veidu, kā partijas cīnās par amatiem. Mainījās arī  izdevumi - ja 1976.g. ASV prezidenta vēlēšanu  kampaņā iztērēja  70 milj, 2012. gadā -  2, 6 mljrdus.  Vai rezultāti ir nenopērkami?  LR  korelācijas koeficients - 0,7 - 0, 9  - cik iztērē, cik  balsu dabū.  Partiju tēriņi aug strauji - lielākais  izdevumu postenis -  reklāma elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos - 40- 45% no izdevumiem. Lietojot inovatīvu metodi - TV metru paneļu aptauju, 537 respondenti  tika intervēti pa telefonu. Vēlētāji redzēja  vidēji 24, 7 , ne-vēlētāji - 14, 6 reklāmas. Reklāmai ir statistiski neliels efekts, lielāks - interesei par politiku. Būtisks ir vēlētāju  vecums - vecāka gadagājuma vēlētāji ir aktīvāki. Ļoti liela loma ir līderiem, tā ietekmē balsojumu.  Politiskajai reklāmai TV ir neliela ietekme uz vēlētāju atbalstu noteiktām partijām, šo ietekmi vājima demogrāfiskie faktori un partiju līderu vērtējums.

    P. Guļāns,  O. Krastiņš: vai negatīvu komentāru autori tiek  „pirkti"? 

J. Ikstens: bija situācija, izskaitļoti dienā 100 negatīvi komentāri, pastāv mērķtiecīga darbība.

     R. Karnīte, T. Jundzis atzinīgi komentē LZA korespondētājlocekļa kandidāta ziņojumu.

     Tiek ievēlēta  balsu skaitīšanas komisija, norit aizklātā balsošana.

Rezultātā:  Pēterim Pildegovičam IR piešķirts LZA goda doktora Dr.h.c. philol. zinātniskais grāds.

(par 27, nederīgi -2).  

Dr.sc. pol. Jānis Ikstens IR atbalstīts 2013. gada LZA korespondētājlocekļu vēlēšanās  specialitātē „politoloģija".

(par 19, pret - 7, nederīgi -3).

Dažādi: rodas diskusija par LZA vārdbalvu pretendentu  izvirzīšanas un balvu piešķiršanas kārtību.  Kopš 1997./98. g.  darbojas  LZA Prezidija apstiprinātas ekspertu komisijas, kurās apvienoti  HSZN pārstāvētajās specialitātes  izcilākie  zinātnieki. Pārstāvēta gan LZA, gan LU, gan arī citas augstskolas un zinātniskie institūti.  Nepieciešamības gadījumā (komandējumi, aizņemtība lekcijās) ekspertu komisijās tika iekļauti citi  zinātnieki. Akadēmiķe R. Karnīte izsakās, ka ierosmju iniciatīva varētu piederēt  trīs  zinātnieku grupai, kura pēc tam  ierosinātos balvu pretendentus  nodotu izkatīšanai ekspertu komisijās.

Sēdi vadīja:

Protokolēja: