LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas  sēde

2013. gada 17. oktobrī plkst. 14.00  LZA Senāta zālē

Protokols Nr.

Sēdi  vadīja:  akadēmiķe  Raita  Karnīte

Protokolēja   Ilga Tālberga  

Piedalās:  sk. sarakstu pielikumā.

Darba kārtībā:

    Pedagoģijas zinātne: realitāte  un perspektīva.  

LZA korespondētājlocekle  Tatjana Koķe

     LZA īstenā locekļa kandidāts  Andrejs  Veisbergs.  

Semantiskās pārmaiņas un valodas attīstība (latviešu valoda)

    LZA ārzemju locekļu kandidāti.   Ieteikuma ziņojumi.

Dr. philol. Lembits  Vaba (Lembit Vaba, Igaunija);  akadēmiķe

Ilga Jansone

PhD Jānis Tālivaldis Ozoliņš (Austrālija); akadēmiķe Maija Kūle

    Atbalsta izteikšana  LZA īsteno locekļu un ārzemju locekļu kandidātiem (aizklātais balsojums).  

     HSZN kompetencē ietilpstošo  vārdbalvu kandidātu  izvērtēšanas   ekspertu komisiju apstiprināšana (atklāts  balsojums).

   Klausījās:  Dr. habil. paed. Tatjanu  Koķi.  Pedagoģija  - zinātne ar popularitāti. Kopš 1991. gada   arī  šajā  zinātnē izmaiņas diktē jaunās tehnoloģijas un politika.  Pedagoģijas zinātne analizē visu izglītības procesu  demokratizāciju, arī ģimenes pedagoģiju.  Mācību  saturs diferencēts.  Mūsu sabiedrība gan kļūst mazāka (skaitliski0, taču  tas neapdraud izglītības iestāžu specializāciju. Izglītības kvalitātes rādītājs ir teorētisko zināšanu izstrāde  un apguve . Zinātniskā izziņa,  attīstības pedagoģija,  pedagoģijas studijas,  darbības virzienu (nozaru) pedagoģija. Runājot par moderno metožu pielietojumu  - ļoti aktuālas kļūst  psiholoģijas zināšanas, tās  vajadzīgas arī pedagogam.   Saiknē - praktiķis -  pētnieks kā izglītības politikas veidotājs - pētnieku interesē   vispārējās likumsakarības.  Skolēnu vecāki, skolēni gaida risinājumu konkrētajai situācijai.  Praktiķis  reaģē tūlīt, atsaucoties uz konkrētu vajadzību.

   Pedagogu sasniegumi. Pēdējā laikā ir daudz strādāts pie promocijas darbu kvalitātes uzlabošanas,  sekmīgi aizstāvēti piecdesmit promocijas darbi.  Latvijā darbojas  piecas doktorantūras programmas pedagoģijā. Sērijā   „Laikmets un personība" izdoti 14 rakstu krājumi.  Ir plaša starptautiskā sadarbība - ar Eiropas Skolotāju  izglītības asociāciju, Baltijas pedagoģijas vēstures asociāciju, Baltijas Zinātņu vēstures  asociāciju, Teodora lita biedrību Vācijā,  LU tiek piešķirts  goda doktora grāds pedagoģijā.  Līdzdalība  piecos ESF projektos domāti  Latvijas pedagogu prakses uzlabošanai,  Āzijas - Eiropas mūžizglītības  projektos, CAPIVAL  projektā   „Valid Pack", divos LZP projektos.  Ilgu laiku  netika piedāvāta  korespondētājlocekļa vakance LZA, šogad  diemžēl  vieta netika aizpildīta.   Žurnāla „LZA Vēstis" A sērija nav atzīstamajās datu bāzēs, laiks atrisināt šo lietu!  Interese par pedagoģiju ir starptautiska problēma - š.g.  augustā starptautiskā konferencē  226 dalībnieki pārstāvēja 130  pasaules universitātes,  un darba kārtībā bija  jautājumi: kā vara ietekmē pedagogus, kā vara kalpo zinātnei, personības vara un vara pār personību izglītības laukā.  

    Perspektīvā:  izglītība iesaistīto skaita  palielināšanās, neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšana, mācīšanās virtuālajā telpā, mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošana.   Mūsu (pedagogu) uzdevums - piedāvāt ikkatram iespēju mācīties.

   Akadēmiķe Maija Kūle: kādas attiecības ir  izglītības vadībai/pedagogiem?

    Prof. Tatjana Koķe: 90.g. sākumā bija  sarežģīta situācija. Pamazām veidojas, attīstās izglītība  ekonomikā, sociālajās zinātnēs u.c.

    Akadēmiķis Juris Krūmiņš:  kur ir didaktika?  Disertācijas tiek aizstāvētas  arī matemātikā, fizikā, augstskolu pedagoģijā.  Varbūt pāriet (grāda apzīmēšanai)  uz ārzemēs lietoto PhD?

    Prof. Tatjana Koķe: didaktika ir pedagoģijas zinātnē.

    LZA goda loceklis Pēteris Guļāns:  kā noteikt rezultātu (pedagoga darbam)? Šodienas sabiedrība dzer, nestrādā.  Pedagogam - personībai vajag entuziasmu . Ja pedagogi varētu izdalīt skolas, no kurām nāk sabiedrībai derīgi cilvēki...

    Prof. Tatjana Koķe: ir pētnieki, kas aizstāvējuši disertācijas, ir „labās  prakses" piemēri.

   Akadēmiķis Pēteris Zvidriņš: pedagogus  kritizēja par  (promocijas darbu ) kvalitāti. Kā to vērtējat?

    Prof. Tatjana Koķe:  no 49 darbiem trijos gados neviens nav noraidīts.

   Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis; 2000.g.   Kārļa Leiškalna laikā apstiprinātā  un Zvaigzne ABC izdotajā mācību grāmatā   „Literatūra 9. klasei"   (konsultante Janīna Kursīte) lasām: „lībieši dzīvoja līdzās latviešiem  2500 gadus pr. Kr., igauņi dzīvoja līdzās latviešiem 2500 g. pr. Kr., kurši dzīvoja netālu no Kauņas... Kādā līmenī ir LR IZM recenzenti un citi, kas māca šādas lietas? Ko dara pedagogi un zinātnieki, lai izkontrolētu, ko māca jauniešiem?

    Prof. Tatjana Koķe: par grāmatu izdošanu atbild izglītības politikas veidotāji.  Savulaik izstrādājām  mācību satura atlases  principus.

     Dr. paed.  I.  Stikute:  trūkst  sadarbības, pedagogiem jāiemācās interesēties par citām nozarēm!

     Akadēmiķe  Raita Karnīte   pateicās  referentei par ziņojumu.

     Klausījās:    LZA īstenā locekļa kandidāta Dr. habil. philol.   Andreja   Veisberga  ziņojumu  „Semantiskās pārmaiņas un valodas attīstība (latviešu valoda) ".  Par valodu katram var būt savs viedoklis, pat pretstatā valodnieku viedoklim.  Valoda attīstās, mainās,  latviešu valodai vērojama jauna paplašināšanās,  leksiska izplešanās, gramatikas vienkāršošana.  Notiek orientācija no krievu uz angļu valodu,  rodas hibrīdisms valodā, stilā,  vārdos, infantilisms, aiziešana no valodas.   Vērojamais process - tulkojumu pieaugums, no angļu valodas - tiek tulkotas  jau 2/3  grāmatu.  Frazeoloģija  aizgūta no vācu, krievu, angļu valodas.  Frazeoloģijas lietojums tiek pakļauts ārējām tendencēm, valodā daudz internacionālismu.  Par pūrismu/preskriptīvismu - ir milzīgs jaundarinājumu apjoms. ES parlamentā vērojami sagarināti  definīcijtermīni.

     A. Veisberga  darbi frazeoloģijā, vārddarināšanā, leksikogrāfijā, tulkojumzinātnē ir plaši pazīstami, publicēti angļu valodā   atpazīstamos izdevumos, t.sk. izdevumā  „Jaunā latviešu - angļu vārdnīca", kas gproduktos.  Viņa vadībā Latvijā attīstījusies sastatāmās valodniecības nozare,  aizstāvēti trīs promocijas darbi.  A. Veisbergam ir vairāk nekā 310 zinātnisko,  apm. 100  populārzinātnisko publikāciju.   LU  profesors A. Veisbergs vada   „Konferenču tulkošanas"   maģistra  programmu.    Kopš 2003. gada viņš ir LR Valsts prezidenta Valodas komisijas vadītājs, ietekmējot valodas politikas un valodniecības attīstību Latvijā.   

    Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis uzaicināja  referentu  iesniegt pārskatu par savu zinātnisko darbu žurnālam „LZA Vēstis". 

   Akadēmiķe Ilga Jansone :  Andrejs Veisbergs ir atradis viduspunktu, lai valoda nebūtu stingri normēta, lai  TV raidījumos  un radio mēs dzirdētu tās labskanību. 

    Akadēmiķe Aina Blinkena; Andrejs Veisbergs ir iedziļinājies mūsu valodas būtībā, saskatot tās  salīdzināšanas  iespējas, viņam ir plašs priekšstats par  valodas attīstības dažādiem ceļiem, interesanti frazeoloģijas pētījumi. 

    Akadēmiķe Dace Markus:  arī sarunās, diskusijās profesors eleganti, toleranti panāk  galveno rezultātu.

    Akadēmiķe Raita Karnīte pateicas  A. Veisbergam par  ziņojumu un izsaka cerību, ka   profesors  palīdzēs  „dabūt uz kājām"   Terminoloģijas komisiju. 

      Akadēmiķe Ilga  Jansone   iepazīstināja ar Dr. philol. Lembitu  Vabu, valodnieku, kura zinātniskā darbība jau no 70. gadiem veltīta  latviešu - igauņu, Baltijas jūras  somu valodu kontaktiem. Tamperes universitātē viņš lasa igauņu un vepsu valodu kursu, publicējis divas monogrāfijas par igauņu un latviešu valodu kontaktiem, skatot (abpusēji)  aizguvumus  abās valodās. Raksta arī latviešu valodā, tajā ir apm. puse no viņa publikācijām.  Darbojas vairākos projektos, arī igauņu valodas vārdnīcas izveidē. 

     Akadēmiķe Maija Kūle iepazīstināja ar  PhD  Jāni (John) Tālivaldi Ozoliņu, Austrālijā, Latvijā un arī starptautiski pazīstamu  humanitāro zinātņu ekspertu.  Austrālijas Katoļu  universitātes Melburnā profesoru.  Viņš aktīvi sadarbojas ar Latvijas filozofiem, nacionālās mutvārdu vēstures pētniekiem, sociologiem. Publicējies almanahos „Filosofija", uzstājies vairākos Letonikas kongresos.

     Diskusija  par HSZN kompetencē ietilpstošo LZA vārdbalvu kandidātu izvērtēšanas ekspertu komisiju sastāvu. Ir   ieteikti:  V. Hausmanis, V. Vāvere, V. Nollendorfs, I. Jansone, B. Kalnačs,  M. Kūle, M. Grudule, O. Krastiņš, P. Zvidriņš, J. Krūmiņš, U. Osis, R. Karnīte,  P. Guļāns, K. Didenko, I. Šuvajevs,  A. Rubenis, I. Vedins,

     No   LZA  izsludinātajām   2013. gada vārdbalvām  HSZN kompetencē  ir:  V. Plūdoņa balva literatūrzinātnē, M. Skujenieka balva  statistikā un Z. Mauriņas balva   jaunajiem  zinātniekiem literatūrzinātnē vai   filozofijā.   

        Ievēlētā  balsu skaitīšanas komisija:  Oļģerts  Krastiņš, Jānis Bērziņš, Konstantīns Didenko, Igors Šuvajevs  organizē aizklāto balsošanu attieksmes izteikšanai. 

      Balsošanas rezultāti:    Dr. habil. philol. Andrejs  Veisbergs, LZA īstenā locekļa kandidāts ,  atbalstīt - 33, neatbalstīt - 1, nederīgu biļetenu nav.

LZA ārzemju locekļu kandidāti:  Dr. philol. Lembits  Vaba (Igaunija),  atbalstīt - 34, neatbalstīt - , nederīgu biļetenu nav.

PhD   Jānis Tālivaldis Ozoliņš  (Austrālija), atbalstīt - 33, neatbalstīt - 1, nederīgu biļetenu - nav.

    Klātesošie apstiprina balsu skaitīšanas komisijas ziņojumu.