LZA prezidenta Ojāra Spārīša runa Letonikas V kongresa atklāšanā Rīgā, 2013. gada 28. oktobrī

8-11-2013

Cienītie Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji visās akadēmiskā svara un entuziasma pakāpēs!

Šodien līdzīgi kristīgajai baznīcai mēs svinam rudenī ienākušās ražas svētkus un vienlaikus domājam par jaunu ražu. Iepriekšējos četros gados mēs esam strādājuši un varam lepoties ar simtiem publikāciju, desmitiem monogrāfisko pētījumu, pāri par 150 grāmatām un gaidāmo četrsējumu izdevumu “Latvija un latvieši”.

Otra lieta, ko vēlos pieminēt, ir literāra līdzība, kas saistās ar atmiņu no aizgājušā laika, bet tāda vai līdzīga varētu būt ikvienam no mums. Man mājās ir saglabājusies cenu zīmīte no pagājušā gadsimta 80.tajiem gadiem, uz kuras ir iespiests GOST, preces artikuls un kiriļicas burtiem uzrakstītais austrumu tirgum paredzētās izvedpreces nosaukums “pastalas”, tāpēc tajā izmantota tolaik plašākās starptautiskās saziņas valodas rakstība. Kopš 1986., bet vēl vairāk kopš 1988. gada aktuāls kļuva sauklis “kaut pastalās, bet Eiropā” un šis folklorizējies sauklis kā identitātes zīmogs un karmisks vēlējums nu ir piepildījies. Mēs esam Eiropā jau 25 gadus un rotējam Eiropas dimensijā ar visām pastalām, bet mūsu ekonomiskais svars Eiropā joprojām ir palicis pastalu svarā. Šīs preces nosaukumu rietumu tirgum tagad varam rakstīt latīņu burtiem un angļu valodā izrunāt kā [ pesteleis]. Kad kāds anglosakšu valodas lietotājs vaicās: “Kas tas “pesteleis” tāds ir?” Man būs jāsaka: “Tas ir manas identitātes simbols, svētums un jēga. Tā ir augstākā vērtība, ko mana zeme piedāvā pasaulei kā garīgās un materiālās apmaiņas ekvivalentus”. Domāju, ka sarunu biedrs neko vairāk nespēs pasacīt kā “Ā?”.

Šobrīd ir kardināli mainījies zinātnes produktu tirgus, un, ja tas ir jāmeklē Rietumos, tad ir jādomā, ar ko Londonas karaliskajai Arheologu biedrībai būs interesants mūsu stāsts par sensacionālo atradumu Kalnazirdziņu apmetnē pie Mežābolu mājām, kur ugunskuru oglēs konstatētas trīs līdakas asakas, divi apgrauzti mežapīles stilbu kauli un mūsu vislielākā zinātniskā diskusija izcēlusies jautājumā – vai atrastais ir meža cūkas vai kuiļa zobs.

Paskatieties uz mūsu neizdotajām monogrāfijām, uz mūsu zinātnisko grāmatu tirgu. Iekšējā tirgus vairs nav, bet ārējam tirgum mums ir par maz piedāvājuma. Mani uztrauc, ka šajā laikā Latvijas identitātes starptautiskais svars un mērs, zinātnes finansējums, izglītības un zinātnes konkurētspēja gan pašu māju politikas menedžeru acīs un darbos ir palicis pastalu svara kategorijā.

Otrs piemērs: Armēnijas Zinātņu akadēmijas 70 gadu jubilejas forums Erevānā pirms divām nedēļām. Piecpadsmit dažādu valstu Zinātņu akadēmiju prezidenti pieņemšanā pie Armēnijas valsts prezidenta ir iepazīstinājuši ar saviem sadarbības piedāvājumiem. Armēnijas prezidents saka: “Kungi, ja jums nekas nav pretī, lūdzu pagodiniet jauno zinātnieku apbalvošanas ceremoniju ar savu klātbūtni, jo tas cels zinātnes prestižu mūsu sabiedrības acīs”. Vai kaut ko tamlīdzīgu mēs varam dzirdēt mūsu politiķu retorikā?

Šobrīd ministru prezidenta kabinetā, Izglītības un zinātnes, Finansu, Ekonomikas ministrijās notiek cīņa uz dzīvību vai nāvi par to, vai Latvijā zinātnei (lasi : ekonomikai) ir tiesības pastāvēt, vai valstij ir jāfinansē nozares, kurās ieguldītais Ls 1 augļos nes atpakaļ Ls 50. Kā negribas mūsu politiķu tuvredzības vai ļaunprātības dēļ stāvēt Berlīnes, Parīzes, Milānas vai Prāgas vidū ar pastalām kājās!

Tieši tāpēc es izlūdzos svētību mūsu nākamajam darba cēlienam Letonikas programmā, jo tagad mūsu uzdevumi ir citādi nekā pirms 25 gadiem. Tagad mūsu skatam ir jābūt plašākam un pētījumiem jāatbild uz jautājumiem – kā Latvija izdzīvos divu ātrumu Eiropā, ar ko Latvija pastāvēs dabas un inženierzinātnēs daudz modernāk attīstītākajā, bet pārapdzīvotajā pasaulē, kura skaitliski pieaug ar ātrumu 1 miljards divdesmit gados un vienlaikus ar to pieaug tādā pašā proporcijā arī pasaules intelektuālā masa, kamēr Latvija un Latvijas nācija samazinās ar ātrumu 300 000 dvēseļu divdesmit gados . Mums ir jābūt gudrākiem nekā pagājušajā laikā un jābūt izlēmīgākiem savā rīcībā, modelējot savas vēstures, valodas, ekonomikas, tiesību un demogrāfijas perspektīvas reālajos ģeopolitikas apstākļos.

Lai mums pašiem ir spēks šiem nolēmumiem, un lai mūs stiprina ikviens, kuram ir tāda spēja un prāts!

Dievs, svētī Latviju!

Powered by Elxis - Open Source CMS