Stāsta LZA viceprezidents (tagad – ārlietu sekretārs) ANDREJS SILIŅŠ

8. un 9. aprīlī Helsinkos notika divi svarīgi pasākumi – Starptautiskās zinātnisko apvienību padomes (ICSU) Eiropas valstu tikšanās un Somijas Zinātņu akadēmijas 100 gadu jubilejas svinības.

Par pirmo. Šīs tikšanās tēma bija humanitāro un sociālo zinātņu loma ICSU aktivitātēs. Par to, kādu ieguldījumu globālo pārmaiņu programmās var dot humanitārās un sociālās zinātnes, referēja Norvēģijas pārstāvis no Oslo Gudmunds Herness (Gudmund Hernes). Vācu fiziķis Volfgangs Lučs (Wolfgang Lucht) no Klimata pārmaiņu institūta iepazīstināja ar dabaszinātnieku prognozēm un aicināja mācīties efektīvāk izmantot energoresursus. Ķīmiķe un socioloģe no Ilinoisas Universitātes ASV Ullika Segerstrēle (Ullica Segerstråle) dalījās personīgajā pieredzē, kā veidot sadarbību starp dabas un sociālajām zinātnēm. Viņas secinājums – ja cilvēki domā ar galvu, tad var sadarboties. Viņai kā ķīmiķei sociologa izglītība pat ļoti palīdz.

Augsta ICSU amatpersona no Upsalas Universitātes Tomass Rosvals (Thomas Rosswall) iepazīstināja ar ICSU iecerēm veidot stratēģisko partnerību ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm. Viens no ICSU mērķiem ir iespaidot pasaules politikas attīstību. Līdz šim ir veiksmīgi izmantoti inženierzinātņu un dabaszinātņu pētījumi, kuriem varbūt izdosies pievienot sociālo zinātņu pētījumus. Diez vai šobrīd kaut kas izdosies ar humanitārajām zināt-nēm, šķiet, ka nav pat tādu mēģinājumu. Vismaz uz jautājumu, vai notiek reliģiju pētījumi, atbilde bija noliedzoša.

8. aprīļa otrajā pusē tika apspriests Eiropas valstu zinātnisko apvienību kopīgais viedoklis oktobrī gaidāmajai ICSU ģenerālajai asamblejai, kas notiks Mozambikā. Eiropas valstīm ļoti jāseko līdzi tam, kā tiks veidota vadība un vienoti jāatbalsta savas kandidatūras, jo Eiropas valstis ICSU budžetā iegulda vairāk nekā pusi līdzekļu. Uz vienu no ICSU amatiem kandidēs Somijas Zinātņu akadēmijas prezidents Kari Raivio. Domājams, ka Baltijas valstu zinātņu akadēmijas ģenerālajā asamblejā pārstāvēs Lietuvas ZA prezidents LZA ārzemju loceklis Zenons Rudziks.

9. aprīlī tika svinēta Somijas Zinātņu akadēmijas lielā jubileja. Šis tas šķita interesants un salīdzināms ar svinību organizēšanu pie mums. Svinības notika trīs daļās. Desmitos no rīta sākās normāla pilnsapulce, kas ilga divas (!) stundas. Tajā laikā noklausījās uzaicinātu referātu par zinātņu akadēmiju kā padomdevēju valdībai. To nolasīja Kanādas Zinātņu akadēmiju padomes (tajā ietilpst trīs akadēmijas) prezidents Pīters Nikolsons (Peter Nicholson). Viņš atzina, ka grūtības rada padomdošanas procedūras noorganizēšana. Tikai 2005. gadā padomei valdība piešķīra 30 miljonus Kanādas dolāru uz 10 gadiem, 3 miljonus gadā, par ko jāsagatavo pieci ziņojumi gadā par tēmām, kuras nosauc Kanādas valdība. Padome var izvēlēties, kuras tēmas gatavot. Pirmais ziņojums bija par zinātnes un tehnoloģiju stāvokli Kanādā. Uz šī ziņojuma pamata valdība noteikusi prioritāros virzienus. Vēl gatavoti ziņojumi par nanomateriālu pētījumu risku, par pazemes ūdeņiem. Līdzīgi tas notiek Somijā, kur arī ir izveidota zinātņu akadēmiju apvienība, kas sniedz pārskatus valdībai, bet par to nesaņem naudu.

Nākošās stundas laikā tika nolasīts Zinātņu akadēmijas darbī-bas pārskats, pasniegtas balvas un ievēlēti, kas nu bija jāievēl. Viss notika bez ziedu pasniegšanas un fotografēšanās. Īsi un lietišķi.

Pēcpusdienā, no plkst. 15.00 līdz 16.30 notika svinīgā sēde, veltīta akadēmijas 100 gadu jubilejai. Tajā piedalījās Valsts prezidente, bet neuzstājās. Pusi no svinīgās sēdes aizņēma skaista mūzika. Nebija nekādas akadēmijas nopelnu uzkaitīšanas.Runa bija tikai par nākotni. Akadēmijas prezidents Kari Raivio referēja par mēģinājumiem un draudiem zinātnē, kas pārveido nākotni, pamatā – par zinātni Somijā, turklāt diezgan kritiski, salīdzinot to ar pasaules zinātni. Somijas zinātnei glaimojoši ir tas, ka somi vairāk tic zinātnei kā dievam un 75% somu atzīst, ka zinātne nosaka valsts attīstību. (Politiķiem tic 20 %, pazīstama aina.) Būtisks ir zināšanu trīsstūris: apmācība – pētniecība – inovācija. Somija to konsekventi realizē. Pētniecību finansē dažādas organizācijas, turklāt valsts lietišķajiem pētījumiem atvēl tik pat daudz līdzekļu kā fundamentālajiem. Lielu finansējumu zinātne saņem no firmām. Referātā kritika tika arī valdībai. Tā gan pret zinātni ir atsaucīga, Ministru prezidenta vadībā darbojas Zinātnes un tehnoloģiju padome, bet tā kļuvusi nekritiska, visu atbalstoša. Tas var novest pie stagnācijas. Somijas Zinātņu akadēmijai jāpanāk padomes aktivizēšana un projektu neatkarīga kritiska izvērtēšana.

Svinību trešajā daļā bija svētku pusdienas aptuveni 400 cilvē-kiem, kurās bija jāierodas frakās un garajās vakarkleitās. Ja nu kāds no ārzemju viesiem gribēja teikt ko labu par akadēmiju, tad to varēja darīt šajās pusdienās, bet ne vairāk par 5 minūtēm. Vietējo sveicēju vispār nebija. Pusdienas ilga trīs stundas. Tad arī viss bija cauri.