Ciceroni – Biltam, Kalnietei un Vilkam, Mērfijs –“Maksimai”

10-01-2014

20. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegtas gadskārtējās balvas par prasmi komunicēt ar sabiedrību. Atzinības balva, kas nosaukta Cicerona vārdā, tradicionāli piešķirta vairākās kategorijās, savukārt antibalvu, kam gods nest Mērfija vārdu un kas bija piešķirta par maldinošu publisko komunikāciju pēc Zolitūdes katastrofas, nebija ieradies saņemt neviens lielveikalu tīkla “Maksima” pārstāvis.

Starptautiskajā politikā Cicerona balva piešķirta Latvijas draugam un labvēlim kopš neatkarības atgūšanas laika, Zviedrijas ārlietu ministram Karlam Biltam, kura atbalsts Baltijas valstu neatkarības centieniem bija vērā ņemams.

Nacionālajā politikā Ciceronu saņēma politiķe, diplomāte un mākslas zinātniece Sandra Kalniete ar formulējumu “Par spilgtu radošumu Latvijas Tautas frontes un Eiropas Parlamenta darbā”. Viņai videosveicienus bija atsūtījuši vairāki redzami Eiropas politiķi, bet ziedu bija tik daudz, ka, pašas vārdiem runājot, varēja justies kā līgava.

Ne mazāk sveicēju un ziedu bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoram, nesen ievēlētajam Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim Andrim Vilkam, atzīmējot viņa pašaizliedzīgo cīņu par bibliotēkas jaunās ēkas ideju pirms divdesmit gadiem, kad to vēl nesauca par Gaismas pili, cauri kāpumiem un kritumiem projekta neskaitāmajās apspriešanās un korekcijās. Tā bija arī cīņa pret sabiedrības skepsi un neticību (Vai mēs to varam? Vai mums to vajag?), kas tieši tajā dienā – 20. decembrī – tuvojās savam noslēgumam – pēc piecu gadu ilgās bibliotēkas praktiskās celtniecības būvniekiem bija jānodod ēka tās nākamajiem lietotājiem. Tālāk sekos apmēbelēšana, sarežģītā pārvākšanās un apgūšana, kurā Andrim Vilkam būs nepieciešams ne mazums spēka un izturības.

Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš tika apbalvots par savas pilsētas kultūras un saimnieciskās dzīves attīstīšanu. Formulējumā gan nebija minēta izglītība, bet tieši Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar savu ņipro studentiju lielā mērā nosaka Jelgavas seju. Ka tā ir gana drastiska un dzīvespriecīga, jaunieši nodemonstrēja ar ģitāru un dziesmu.

Žurnālistam, kinokritiķim un Latvijas Universitātes asociētajam profesoram Ābramam Kleckinam tikko apritēja 80 mūža gadi. Cicerons viņam piešķirts par jauno žurnālistu izglītošanu un kino procesu analīzi. Šaubīdamies, vai drīkst pieņemt balvu, kurai pats bijis viens no iedibinātājiem, laureāts teica – tā kā tai līdzi nenāk nekādi materiālie labumi, tad – galu galā – kāpēc ne? Jautāts par jauno žurnālistu audzināšanu, viņš teic: “Mēs viņus izlaižam spulgām acīm, misijas apziņas pilnus, bet pēc pāris gadiem praktiskajā žurnālistikā viņi sasveicinoties griež galvu sānis.” To, ka studentes savu profesoru mīl, vārdisku pierādījumu nevajadzēja. Kundzei mājās nācās meklēt daudz daudz vāžu.

Z.Kipere

Powered by Elxis - Open Source CMS