23. janvārī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde, kuras darba kārtībā bija zinātnisko institūciju darba starptautiskā izvērtēšana un Pasaules latviešu zinātnieku IV kongress.

Valdes priekšsēdētājs U. Grāvītis, atzīstot starptautiskā izvērtējuma lietderību vispār, konstatēja, ka šajā konkrētajā gadījumā tā bija neproduktīva. Tika patērēti lieli līdzekļi, lai uzzinātu – neko. Kā izpaudās vērtēšanas procedūra? Atnāk uz institūtu 2–3 cilvēki, iepazīstas ar telpām, sarunājas ar dažiem cilvēkiem. Pirms tam viņi ir iepazinušies ar papīriem – atskaitēm, dažādiem dokumentiem. Konkrēti nevienam no Sporta pedagoģijas akadēmijas izvērtētājiem nebija sakara ar sportu. Vēl vairāk – viņi neko nezināja par LR Zinātniskās darbības likuma eksistenci, ko nācās izdrukāt no interneta angļu valodā un viņiem iedot. Tā nauda, apmēram ¼ miljona, kas tika izdota par starptautisko vērtējumu, neattaisnojās. Nav saprotams, kā pēc viena un tā paša principa var vērtēt divas pilnīgi atšķirīgas zinātniskās institūcijas – augstskolu zinātniskos institūtus un laboratorijas un lielos tīri zinātniskos institūtus, kas nenodarbojas ar pedagoģiju. U. Grāvītim viss šis pasākuma vairāk izskatījās pēc politiska pasūtījuma, lai ar svešām rokām pamatotu savi ideju slēgt virkni zinātnisko institūciju un vēl vairāk graut izglītību un zinātni. Pēc šī izvērtējuma iznāk, ka 22 institūcijas būtu jāslēdz, uz ko tika orientēti arī masu saziņas līdzekļi.

I. Kalviņš gan iebilda, ka Ministru kabinets plānu par slēgšanu ir noairējis un runa var būt tikai par reorganizēšanu. Sliktais zinātnisko institūciju darba vērtējums zinātnieku sabiedrību nepārsteidz. Tas būtu brīnums, ka pēc tik ilgas badināšanas un finanšu nogriešanas kāds vēl būtu spējīgs uzrādīt starptautiski atzīstamus rezultātus. Ja cilvēku badina, viņam pēc kāda laika sāk atteikties kājas. Jāgriež nost, jo tās taču vairs nenes! Kaut arī skaitās, ka ekonomiskā krīze ir beigusies, badināšanas kūre nav beigusies. Turklāt īstā badināšana vēl ir priekšā. Nākamajos trīs gados finansējums zinātnei nokritīsies līdz 0,15 % no IKP. Trīs gadu budžeta plānā nav paredzēts atjaunot bāzes finansējumu, nebūs no kā segt līdzfinansējumu Eiropas projektos. Turklāt visi Eiropas projekti beidzas 2015. gada 1. jūlijā un līdz 2017. gada 1. janvārim zinātnes finansējums būs 0,15 % no IKP. Ivars Kalviņš ir vērsis uz šo faktu Eiropas Komisijas uzmanību, uzstājies arī Saeimas komisijas sēdē.

Runājot par zinātnisko institūciju izvērtēšanu, I. Kalviņš saka: mēs nevēršamies pret izvērtēšanu, bet šis izvērtējums ir 0. Lielāko daļu no problēmām ir iniciējusi nepareiza zinātnes politika Latvijā. Šobrīd vienīgais, kas ir darāms – ir jāizmaina atbalsta sistēma, lai 100% tiktu saglabāts bāzes finansējums un mainīts 3 gadu plāns par zinātnes inovāciju, kā arī nodrošināts Latvijas līdzfinansējums ne tikai Eiropas struktūrfondiem, bet arī Horizon 2020 un ietvarprogrammai.

Par to, ka ir nepieciešams nodrošināt grantus fundamentālajiem pētījumiem, runāja I.Šmelds. U. Grāvitis teica, ka tas pats attiecināms arī uz lietišķajiem pētījumiem. Turklāt ir izveidojusies pretruna – starptautiskie vērtētāji mūsu zinātnei pārmet, ka tā nodarbojas ar lokālām problēmām un prasa starptautisku līmeni. I.Šmelds atzīst, ka ir jāizvērtē, ciktāl vajadzīgs lokāls un ciktāl starptautisks skanējums, un katrs ir jāvērtē pēc citiem kritērijiem.

Starptautisko vērtētāju slēdzienā ir atzīts akūts finanšu trūkums Latvijas zinātnē, un uz to mums ir jāpastāv, teica I.Kalviņš. Nevar pļaut to, kas nav iesēts.

Pasaules latviešu zinātnieku III kongress 2011. gadā noslēdzās ar rezolūciju nākamo kongresu rīkot 2018. gada vasarā, atzīmējot Latvijas dibināšanas simtgadi. Šim pasākumam būtu jāsāk gatavoties savlaicīgi. Ir ideja to, tāpat kā iepriekšējo kongresu, rīkot kopā ar kārtējo Letonikas kongresu, jo diez vai Zinātnieku savienībai šobrīd ir pa spēkam vienai pašai noorganizēt lielu starptautisku pasākumu. Priekšlikumu ir izteicis akadēmiķis T. Jundzis. Latvijas Zinātnieku savienības Valde izteica atbalstu šim priekšlikumam un bija gatava pieskaņoties laika ziņā, ja Letonikas kongress, ievērojot savu intervālu, notiktu 2017.gadā. 2018. gads tāpat būs jubilejas notikumu piesātināts. LZS Valde uzdeva U.Grāvītim sarunas turpināt.

Z.K.