Baiba Rivža, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes priekšsēdētāja,
LZA īstenā locekle

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) kopsapulces 6. februārī galvenā tēma bija doktorantūra: tajā sasniegtais līdz ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu un tālākās virzības redzējums; jaunie zinātnieki kā profesūras bāze un viņu viedokļi; promocija; kā arī šie jautājumi kontekstā ar kopējām augstākās izglītības un zinātnes aktualitātēm, tajā skaitā finansēm. Plenārsēdē, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei profesorei Inai Druvietei, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam profesoram Ojāram Spārītim, Saeimas sekretāra biedram, Baltijas Asamblejas Latvijas pārstāvniecības vadītājam profesoram Jānim Vucānam, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja vietniecei profesorei Tatjanai Volkovai, norisinājās konstruktīva diskusija un arī iespēja apspriest virzienus ~859 miljonu ES struktūrfondu 2014.–2020. gadam ieguldījumā izglītībā un zinātnē. Uzreiz gan jāteic, ka līdzās skaidrībai par pēcdoktorantūras programmas uzsākšanu, jo tā vispārīgās aprisēs jau ir iezīmēta naudas sadalījumā, vēl nav gūta pārliecība, ka turpināsies doktorantu stipendijas no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Sabiedrība gaida akadēmiskās inteliģences domu

LAPA veikumā aizvadītajā trīs gadu pārskata periodā jāuzsver, ka ir precizēti profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kritēriji, dokuments izskatīts un pieņemts Augstākās izglītības padomes sēdē. Ir aktualizēts jautājums par izmaiņām profesora statusa regulējumā – vai ir jāmaina līdzšinējā sistēma, ka profesors ik pēc sešiem gadiem tiek vēlēts no jauna, un, vai arī Latvijā profesoram ir jābūt vēlētam amatam uz mūžu. Manuprāt, profesora amatam ir jābūt piesaistītam profesora nosaukumam, citur nenotiek profesora vēlēšanas ik pēc sešiem gadiem, kā tas ir pie mums. Ņemot vērā ieceri veidot kopīgu augstākās izglītības un zinātnes likumu, jautājums par profesora statusu būtu izdiskutējams līdz galam, lai normu varētu iekļaut jaunajā likumā.

LAPA ir līdzdarbojusies projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» (9.5.2011.–30.4.2013.) realizācijā, gan profesūrai tieši piedaloties 28 studiju virzienos sagrupēto 860 studiju programmu izvērtēšanā un ekspertu sniegto ieteikumu īstenošanā, gan LAPA sniedzot priekšlikumus studiju virzienu akreditācijas normatīvajam regulējumam, un šie priekšlikumi ir pamatā MK noteikumiem par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju. Gandarī ministres Inas Druvietes plenārsēdē minētais, ka valdības deklarācijas izpildes rīcības plānā ir paredzēts izveidot nacionālas kvalitātes vadības aģentūru, kas tiktu iekļauta Eiropas Kvalitātes garantijas aģentūru reģistrā (EQAR), jo, lai arī tiek piesaistīti ārvalstu eksperti, galvenajiem izglītības kvalitātes vērtētājiem ir jābūt mums pašiem.

Varu vien pievienoties ministres paustajai pārliecībai, ka esam spējīgi domāt vispārības vārdā, pārvarēt subjektīvismu un objektīvi izvērtēt studiju programmas; kā arī tam, ka sabiedrība gaida akadēmiskās inteliģences domu, ieklausās tajā, un tāpēc profesūrai ir aktīvi jāiesaistās procesos gan saistībā ar dažādu nozares uzdevumu risināšanu, tajā skaitā turpinot diskutēt par ES struktūrfondu mērķtiecīgu sadalījumu, gan saistībā ar plašu sabiedrību interesējošiem jautājumiem. Viens no tādiem noteikti ir valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai (1. tabula), kas skar arī Latvijas ģimenes interesējošās budžeta studiju vietas. Kā akcentēja Tatjana Volkova, šobrīd izdevumi uz vienu studējošo ir mazāki nekā uz vienu skolēnu, turklāt privātā bērnudārzā, kur vecāki maksā apmēram 170 latus mēnesī, ieguldījumi iznāk lielāki nekā augstskolā.

1. tabula

Doktorantūra un pēcdoktorantūra

Valdības deklarācijā minēti pasākumi, kas 1. tabulā redzamo neiepriecinošo ainu varētu uzlabot, proti, 2015. gada budžetā paredzēts finansējumu tuvināt studiju vietu reālām izmaksām, kā arī tiks sagatavots grafiks būtiskam zinātniskās darbības publiskā finansējuma pieaugumam vidējā termiņā. Īpaša motivācijas sistēma paredzēta studijām inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Savukārt līdz 2014. gada vidum tiks nodrošināta valsts pētījumu programmu ieviešana. Zinātnes prioritārie virzieni 2014.–2017. gadam ir: vide, klimats, enerģija; inovatīvie, uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas; sabiedrības veselība; vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana; Letonika; valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība.

Deklarācijā arī iezīmēts darbs pie modeļa izveides doktorantūras, pēcdoktorantūras un promocijas pilnīgai finansēšanai no valsts budžeta un ES fondiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Pēcdoktorantūras granti ir būtiski, jo jaunie zinātnieki saskaras ar tipiskām Latvijas augstākās izglītības un zinātnes problēmām – darbu nepilnā laikā un zemu atalgojumu. Zems atalgojums, jo īpaši akadēmiskās karjeras sākumā, ir būtisks iemesls, kas jaunajiem zinātniekiem liek atteikties no akadēmiskā un zinātniskā darba. Tāpēc ir nepieciešams papildu finansējums jaunajiem zinātniekiem, kas vēlas iesaistīties akadēmiskajā un zinātniskajā darbā.

Pateicoties Latvijas apstākļiem pietiekami augstām doktorantu stipendijām no iepriekšējā plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda programmu līdzekļiem, doktoru sagatavošanas tempi (ātrākā laikā ir izstrādāti un aizstāvēti zinātniskie darbi) un kvantitatīvie rādītāji ir krasi pieauguši (2. tabula). Tā 2013. gadā aizstāvēts 3 reizes vairāk promocijas darbu nekā 2005. gadā. Vēl jāmin tādi ieguvumi, kā lielāks skaits Scopus un WEB of Science līmeņa publikāciju un iespējas apmeklēt augsta līmeņa starptautiskas konferences. Vislielākās izredzes turpināt panākto un akadēmisko spēku atjaunotnei tik nepieciešamo doktoru sagatavošanas izrāvienu ir, nepārtraucot struktūrfondu līdzekļu atbalstu.

IZM Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja, iepazīstinot kopsapulces dalībniekus ar ES struktūrfondu 2014.–2020. gadam ieguldījumu izglītībā un zinātnē, norādīja, ka pēcdoktorantūras grādu programma ir paredzēta atbalsta jomā Pētniecība un attīstība un finanšu saņēmējas būs zinātniskās institūcijas. Granta apjoms, pieteikšanās termiņi un tamlīdzīgas detaļas vēl nav skaidras. Joprojām atklāts ir jautājums, vai un kādu atbalstu no ES fondiem saņems doktoranti.

2. tabula

Doktorantūras attīstība virza nozares un visas valsts attīstību

Diskusija par doktorantūru lielā mērā ir arī jauno zinātnieku rosināta un debatēs izskanēja viņu doktorantūras attīstībā ieinteresētie viedokļi. Tā Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorants Krišjānis Āboltiņš pievērsa uzmanību kvalitatīvām doktorantūras studijām nepieciešamajiem izdevumiem. Piedalīšanās starptautiskā konferencē var izmaksāt 1000 eiro, kā arī iespēja publicēties starptautiski atzītā izdevumā nav bezmaksas. Promocijas darba aizstāvēšanas laikā jārēķinās ar prāviem izdevumiem par darba tehnisko sagatavošanu un noformēšanu. Ja doktora studijām turpmāk nav iespējams atbalsts no ES struktūrfondiem, tad ir jādomā par lielāku valsts finansējumu.

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks, asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs, kas doktora grādu ir ieguvis ārzemēs, Izraēlā, dalījās pieredzē par tādām divām būtiskām kategorijām, kā domāšanas patstāvība un mērķtiecība, svarīgi apzināties doktorantūras studiju mērķi – darbs akadēmiskajā vidē vai industrijā, un arī no tā izriet dažādas studiju atbalsta rašanas iespējas (darbs zinātniskos projektos, strādāt par profesora asistentu, stipendija no nākamās darbavietas utt.). Turklāt arī ES struktūrfondu līdzekļi doktorantūras atbalstam ir ES, un tajā skaitā Latvijas, iedzīvotāju samaksātie nodokļi, tāpēc no tā nav atraujama doktorantūras kvalitāte un mērķtiecīga iegūto doktora kvalitāšu izmantošana.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Kitija Bite akcentēja nepieciešamību pēc atbalsta finanšu sadalījuma skaidrākiem kritērijiem, kā arī to, lai jaunajiem zinātniekiem būtu iespējas darboties pētniecībā pēc grāda iegūšanas un, lai šķērslis tam nebūtu naudas trūkums. Tāpēc absolūti nepieciešami ir granti pārejai no doktorantūras uz patstāvīgu un pastāvīgu pētniecību. Lai jaunie zinātnieki tepat Latvijā varētu īstenot savus mērķus.

Saeimas deputāts Jānis Vucāns aicināja neatslābt iepriekš minēto jautājumu risināšanā, gan attiecībā uz finansēm, gan kvalitatīvām pārmaiņām, ejot plašumā un dziļumā. Lai veidotu zināšanu sabiedrību, resursiem un darbībām ir jābūt skaidri iezīmētām, turklāt iecerētais arī reāli jāīsteno. Te būtu jāpastiprinās arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas sadarbībai, lai realizētos zināšanu komercializācija un izmantošana valsts izaugsmei.

Redakcijas piebilde. Kopsapulcē 6. februārī ievēlētā jaunā LAPA valde sanāksmē 10. februārī par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja LLU profesori Baibu Rivžu un par vietniekiem LSP A profesoru Uldi Grāvīti un LU profesoru Juri Krūmiņu.