Zinātnes Vēstnesis
- 2014.g. 24.februāris
Baiba Rivža, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes
priekšsēdētāja,
LZA īstenā locekle
Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) kopsapulces 6.
februārī galvenā tēma bija doktorantūra: tajā sasniegtais līdz ar Eiropas
Savienības struktūrfondu atbalstu un tālākās virzības redzējums; jaunie
zinātnieki kā profesūras bāze un viņu viedokļi; promocija; kā arī šie jautājumi
kontekstā ar kopējām augstākās izglītības un zinātnes aktualitātēm, tajā skaitā
finansēm. Plenārsēdē, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei profesorei
Inai Druvietei, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam profesoram Ojāram
Spārītim, Saeimas sekretāra biedram, Baltijas Asamblejas Latvijas
pārstāvniecības vadītājam profesoram Jānim Vucānam, Augstākās izglītības padomes
priekšsēdētāja vietniecei profesorei Tatjanai Volkovai, norisinājās konstruktīva
diskusija un arī iespēja apspriest virzienus ~859 miljonu ES struktūrfondu
2014.–2020. gadam ieguldījumā izglītībā un zinātnē. Uzreiz gan jāteic, ka līdzās
skaidrībai par pēcdoktorantūras programmas uzsākšanu, jo tā vispārīgās aprisēs
jau ir iezīmēta naudas sadalījumā, vēl nav gūta pārliecība, ka turpināsies
doktorantu stipendijas no ES struktūrfondu līdzekļiem.
Sabiedrība gaida akadēmiskās inteliģences domu
LAPA veikumā aizvadītajā trīs gadu pārskata periodā jāuzsver,
ka ir precizēti profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kritēriji, dokuments
izskatīts un pieņemts Augstākās izglītības padomes sēdē. Ir aktualizēts
jautājums par izmaiņām profesora statusa regulējumā – vai ir jāmaina līdzšinējā
sistēma, ka profesors ik pēc sešiem gadiem tiek vēlēts no jauna, un, vai arī
Latvijā profesoram ir jābūt vēlētam amatam uz mūžu. Manuprāt, profesora amatam
ir jābūt piesaistītam profesora nosaukumam, citur nenotiek profesora vēlēšanas
ik pēc sešiem gadiem, kā tas ir pie mums. Ņemot vērā ieceri veidot kopīgu
augstākās izglītības un zinātnes likumu, jautājums par profesora statusu būtu
izdiskutējams līdz galam, lai normu varētu iekļaut jaunajā likumā.
LAPA ir līdzdarbojusies projekta «Augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» (9.5.2011.–30.4.2013.) realizācijā, gan profesūrai tieši piedaloties 28
studiju virzienos sagrupēto 860 studiju programmu izvērtēšanā un ekspertu
sniegto ieteikumu īstenošanā, gan LAPA sniedzot priekšlikumus studiju virzienu
akreditācijas normatīvajam regulējumam, un šie priekšlikumi ir pamatā MK
noteikumiem par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju. Gandarī
ministres Inas Druvietes plenārsēdē minētais, ka valdības deklarācijas izpildes
rīcības plānā ir paredzēts izveidot nacionālas kvalitātes vadības aģentūru, kas
tiktu iekļauta Eiropas Kvalitātes garantijas aģentūru reģistrā (EQAR),
jo, lai arī tiek piesaistīti ārvalstu eksperti, galvenajiem izglītības
kvalitātes vērtētājiem ir jābūt mums pašiem.
Varu vien pievienoties ministres paustajai pārliecībai, ka esam
spējīgi domāt vispārības vārdā, pārvarēt subjektīvismu un objektīvi izvērtēt
studiju programmas; kā arī tam, ka sabiedrība gaida akadēmiskās inteliģences
domu, ieklausās tajā, un tāpēc profesūrai ir aktīvi jāiesaistās procesos gan
saistībā ar dažādu nozares uzdevumu risināšanu, tajā skaitā turpinot diskutēt
par ES struktūrfondu mērķtiecīgu sadalījumu, gan saistībā ar plašu sabiedrību
interesējošiem jautājumiem. Viens no tādiem noteikti ir valsts budžeta
finansējums augstākajai izglītībai (1. tabula), kas skar arī Latvijas ģimenes
interesējošās budžeta studiju vietas. Kā akcentēja Tatjana Volkova, šobrīd
izdevumi uz vienu studējošo ir mazāki nekā uz vienu skolēnu, turklāt privātā
bērnudārzā, kur vecāki maksā apmēram 170 latus mēnesī, ieguldījumi iznāk lielāki
nekā augstskolā.
1. tabula

Doktorantūra un pēcdoktorantūra
Valdības deklarācijā minēti pasākumi, kas 1. tabulā redzamo
neiepriecinošo ainu varētu uzlabot, proti, 2015. gada budžetā paredzēts
finansējumu tuvināt studiju vietu reālām izmaksām, kā arī tiks sagatavots
grafiks būtiskam zinātniskās darbības publiskā finansējuma pieaugumam vidējā
termiņā. Īpaša motivācijas sistēma paredzēta studijām inženierzinātnēs,
dabaszinātnēs un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Savukārt līdz 2014.
gada vidum tiks nodrošināta valsts pētījumu programmu ieviešana. Zinātnes
prioritārie virzieni 2014.–2017. gadam ir: vide, klimats, enerģija; inovatīvie,
uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas; sabiedrības veselība; vietējo resursu
izpēte un ilgtspējīga izmantošana; Letonika; valsts un sabiedrības ilgtspējīga
attīstība.
Deklarācijā arī iezīmēts darbs pie modeļa izveides
doktorantūras, pēcdoktorantūras un promocijas pilnīgai finansēšanai no valsts
budžeta un ES fondiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Pēcdoktorantūras granti ir
būtiski, jo jaunie zinātnieki saskaras ar tipiskām Latvijas augstākās izglītības
un zinātnes problēmām – darbu nepilnā laikā un zemu atalgojumu. Zems
atalgojums, jo īpaši akadēmiskās karjeras sākumā, ir būtisks iemesls, kas
jaunajiem zinātniekiem liek atteikties no akadēmiskā un zinātniskā darba. Tāpēc
ir nepieciešams papildu finansējums jaunajiem zinātniekiem, kas vēlas
iesaistīties akadēmiskajā un zinātniskajā darbā.
Pateicoties Latvijas apstākļiem pietiekami augstām doktorantu
stipendijām no iepriekšējā plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda programmu
līdzekļiem, doktoru sagatavošanas tempi (ātrākā laikā ir izstrādāti un
aizstāvēti zinātniskie darbi) un kvantitatīvie rādītāji ir krasi pieauguši (2.
tabula). Tā 2013. gadā aizstāvēts 3 reizes vairāk promocijas darbu nekā 2005.
gadā. Vēl jāmin tādi ieguvumi, kā lielāks skaits Scopus un WEB of
Science līmeņa publikāciju un iespējas apmeklēt augsta līmeņa starptautiskas
konferences. Vislielākās izredzes turpināt panākto un akadēmisko spēku
atjaunotnei tik nepieciešamo doktoru sagatavošanas izrāvienu ir, nepārtraucot
struktūrfondu līdzekļu atbalstu.
IZM Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu
departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja, iepazīstinot
kopsapulces dalībniekus ar ES struktūrfondu 2014.–2020. gadam ieguldījumu
izglītībā un zinātnē, norādīja, ka pēcdoktorantūras grādu programma ir paredzēta
atbalsta jomā Pētniecība un attīstība un finanšu saņēmējas būs
zinātniskās institūcijas. Granta apjoms, pieteikšanās termiņi un tamlīdzīgas
detaļas vēl nav skaidras. Joprojām atklāts ir jautājums, vai un kādu atbalstu no
ES fondiem saņems doktoranti.
2. tabula

Doktorantūras attīstība virza nozares un visas valsts
attīstību
Diskusija par doktorantūru lielā mērā ir arī jauno zinātnieku
rosināta un debatēs izskanēja viņu doktorantūras attīstībā ieinteresētie
viedokļi. Tā Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorants Krišjānis
Āboltiņš pievērsa uzmanību kvalitatīvām doktorantūras studijām nepieciešamajiem
izdevumiem. Piedalīšanās starptautiskā konferencē var izmaksāt 1000 eiro, kā arī
iespēja publicēties starptautiski atzītā izdevumā nav bezmaksas. Promocijas
darba aizstāvēšanas laikā jārēķinās ar prāviem izdevumiem par darba tehnisko
sagatavošanu un noformēšanu. Ja doktora studijām turpmāk nav iespējams atbalsts
no ES struktūrfondiem, tad ir jādomā par lielāku valsts finansējumu.
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes
vadošais pētnieks, asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs, kas doktora grādu
ir ieguvis ārzemēs, Izraēlā, dalījās pieredzē par tādām divām būtiskām
kategorijām, kā domāšanas patstāvība un mērķtiecība, svarīgi apzināties
doktorantūras studiju mērķi – darbs akadēmiskajā vidē vai industrijā, un arī no
tā izriet dažādas studiju atbalsta rašanas iespējas (darbs zinātniskos
projektos, strādāt par profesora asistentu, stipendija no nākamās darbavietas
utt.). Turklāt arī ES struktūrfondu līdzekļi doktorantūras atbalstam ir ES, un
tajā skaitā Latvijas, iedzīvotāju samaksātie nodokļi, tāpēc no tā nav atraujama
doktorantūras kvalitāte un mērķtiecīga iegūto doktora kvalitāšu izmantošana.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Kitija Bite
akcentēja nepieciešamību pēc atbalsta finanšu sadalījuma skaidrākiem
kritērijiem, kā arī to, lai jaunajiem zinātniekiem būtu iespējas darboties
pētniecībā pēc grāda iegūšanas un, lai šķērslis tam nebūtu naudas trūkums. Tāpēc
absolūti nepieciešami ir granti pārejai no doktorantūras uz patstāvīgu un
pastāvīgu pētniecību. Lai jaunie zinātnieki tepat Latvijā varētu īstenot savus
mērķus.
Saeimas deputāts Jānis Vucāns aicināja neatslābt iepriekš
minēto jautājumu risināšanā, gan attiecībā uz finansēm, gan kvalitatīvām
pārmaiņām, ejot plašumā un dziļumā. Lai veidotu zināšanu sabiedrību, resursiem
un darbībām ir jābūt skaidri iezīmētām, turklāt iecerētais arī reāli jāīsteno.
Te būtu jāpastiprinās arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas
ministrijas sadarbībai, lai realizētos zināšanu komercializācija un izmantošana
valsts izaugsmei.
Redakcijas piebilde. Kopsapulcē 6. februārī ievēlētā jaunā LAPA valde sanāksmē 10. februārī par priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja LLU
profesori Baibu Rivžu un par vietniekiem LSP A profesoru Uldi Grāvīti un LU
profesoru Juri Krūmiņu.