LZA īstenais loceklis
Dr.habil.philol. Viktors Ivbulis

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu 2014. gadā apbalvots literatūrzinātnieks, akad. Dr.habil.philol. Viktors Ivbulis par izcilu devumu indoloģijā. Viktors Ivbulis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1999), LU Moderno valodu fakultātes emeritētais profesors un valsts emeritētais zinātnieks (2002), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Universitātes 2013. gada balvas laureāts, deviņu monogrāfiju par Indijas un literatūrzinātnes tēmu autors un piecu grāmatu sastādītājs.

Akad. Viktora Ivbuļa akadēmisko veikumu indoloģijā apliecina viņa pēdējo gadu publikācijas, kurās apkopotas ilgstošas un rūpīgas pirmavotu izpētes rezultāts, strādājot gan Indijā, gan Latvijas un citu Eiropas valstu bibliotēkās un datu krātuvēs. Viktora Ivbuļa uzmanības lokā ir bijusi arī literatūras teorija, bet arī šajā jomā sava vieta bijusi Indijas literatūrai – vairāki darbi veltīti Rabindranata Tagores daiļrades izpētei. Par grāmatu “Tagore: East and West Cultural Unity” Viktors Ivbulis 2002. gadā saņēma Indijas Rietumbengāles štata valdības prēmiju (piektais rietumnieks, kas saņēma šo prēmiju 50 gadu laikā). Kopš 1991. gada, iegūstot dažādas stipendijas un grantus zinātniskam darbam ārzemēs, uzstājies ar lekcijām Eiropas, Indijas un ASV universitātēs.

Akad. Viktors Ivbulis ar savu zinātnisko darbību savdabīgā un nozīmīgā zinātniskās pētniecības virzienā (Latvijā tikai daži zinātnieki darbojas šajā virzienā); pedagoģisko darbību, skolojot Āzijas valodu speciālistus, kas ļauj Latvijas tautsaimniecībai integrēties plašajā Āzijas valstu tirgū, publicista un Latvijas zinātnes popularizētāja darbību izveidojot un ilgstoši (kopš 1994. gada) uzturot vienīgo pasaules mērogā pieejamo publikāciju angļu valodā – žurnālu Humanities and Social Sciences. Latvia (1993 – 2005); allaž aktīvo un nesavtīgo pilsonisko nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos, ir godam pelnījis Latvijas Zinātņu akadēmijas augstāko apbalvojumu – Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.

LZA ārzemju locekle
Dr.habil.chem. Regīna Žuka

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu 2014. gadā apbalvota LZA ārzemju locekle Dr.habil.chem. Regīna Žuka par būtisku ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra radīšanā.

Savas karjeras sākumā Regīna Žuka bija OSI toreizējā direktora akadēmiķa Solomona Hillera aspirante un strādāja institūtā līdz pat 1999. gadam. Viņas vārds visvairāk saistās ar pretvēža preparāta ftorafūra atklāšanu un attīstīšanu. Pielietojot praksē tam laikam progresīvo antimetabolītu koncepciju un kombinējot to ar aktīvās vielas priekšteča (angliskais termins prodrug) pieeju, autoru kolektīvam akadēmiķa Solomona Hillera un prof. Marģera Līdakas vadībā 1964. gadā izdevās iegūt ftorafūru, kas organismā bija ievērojami stabilāks par tā darbīgo metabolītu – jau pazīstamo 5–fluoruracilu. Gandrīz nekavējoties sākās arī ftorafūra iegūšanas tehnoloģijas attīstīšana, un jau 1966. gadā tā bija izstrādāta. Vielas labā biopieejamība atļāva preparātu izmantot kapsulu veidā, un 1969. gadā preparāts pirmo reizi tika atļauts lietošanai klīnikā toreizējā PSRS. 1972. gadā sākās ftorafūra eksports uz Japānu, bet vēl pēc septiņiem gadiem ftorafūrs jau bija reģistrēts 15 pasaules valstīs. Zīmīgi, ka Regīna Žuka pirmo reizi jauno vielu sintezēja tieši savā dzimšanas dienā.

Lai gan ftorafūrs ir vispazīstamākais Regīnas Žukas izgudrojums, profesores zinātniskā darbība neaprobežojas ar šo preparātu. Pēc ftorafūra aktīvās pētniecības posma Dr. Žuka pievērsās arī antivirālas iedarbības preparātu izstrādei un, turpinot strādāt kopā ar profesoru Līdaku un Dr. Marinu Madri, deva lielu ieguldījumu uz nukleozīdu analogiem balstītu preparātu izpētē, t.sk. aciklovīra attīstībā un tā uzlabota analoga – furavīra – atklāšanā.

Dr. Žuka lielu nozīmi piešķīra bioķīmijas, farmakoloģisko mehānismu un metabolisma pētījumiem, pārstāvot t.s. inteliģento zāļu konstruēšanas virzienu, kurš šodien izrādījies perspektīvāks.