Zinātnes Vēstnesis
- 2014.g. 7.aprīlis
Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības
Valdes priekšsēdētājs
Tā kā Latvijas zinātne pēdējos divdesmit gadus netiek pienācīgi
finansēta, daudzi Latvijas jaunie zinātnieki no visdažādākajām nozarēm uzdod
LJZA jautājumus par nākotni. Ko darīt? Kas Latvijā notiks ar zinātni?
Kā jau pienākas neskaidrās situācijās, izvērsta atbilde ietver
vairākus scenārijus jeb plānus: A – darbošanās zinātnē Latvijā; B – darbošanās
zinātnē ārpus Latvijas; C – darbošanās ārpus zinātnes Latvijā; D – darbošanās
ārpus zinātnes ārpus Latvijas. Tā kā plāni C un D ar zinātni nav saistīti, ar
tiem LJZA nenodarbojas, tāpēc koncentrēsimies uz plāniem A un B.
A: zinātniskā darbība Latvijā
LJZA kopš savas dibināšanas ir darbojusies Latvijas zinātnes
telpā ar cerību, ka pārpratumi beigsies un zinātne atradīs pienācīgu vietu
Latvijas budžetā un dienaskārtībā. Tomēr situācijas attīstība liecina, ka
Latvijas budžetā zinātnes sadaļā nekas būtiski nemainīsies vismaz līdz
2016. gadam. Šeit nevar nepieminēt Latvijas zinātniskās iestādes, kas jau
sekmīgi darbojas arī nabadzīgā nacionālā finansējuma apstākļos un dod iespēju
jaunajiem Latvijas zinātniekiem gan palikt Latvijā, gan arī atgriezties. Tomēr
tas parasti ir konkrētu spēcīgu personību, nevis valsts politikas nopelns.
Neskatoties uz zemo budžeta finansējumu, LJZA turpinās strādāt
pie Latvijas zinātnes “saimniecības” sakārtošanas un tās konkurētspējas
paaugstināšanas Latvijai Eiropas fondos neiedalītās Eiropas zinātnes naudas
sadalē (“Horizonts 2020” un citas programmas). Tā ir iespēja attīstīt zinātni
Latvijā par Eiropas naudu, un tas, iespējams, ir labākais scenārijs.
B: zinātniskā darbība ārpus Latvijas
Protams, jābūt plānam B, ja zinātnes finansējums no Latvijas
budžeta turpina būt 20–30% no nepieciešamā un ja konkrētajā nozarē, kurā strādā
jaunais zinātnieks, nav ne spēcīgas zinātniskās institūcijas, ne naudas, ne (tā
rezultātā) arī spēcīgu zinātnieku. Šādā gadījumā, izvēloties palikt Latvijā,
potenciālais jaunais talants zinātnē netiktu izmantots. Plāna B ietvaros LJZA
vēlas palīdzēt zinātniekam pēc iespējas labāk veidot karjeru ārpus Latvijas, kā
to jau bez LJZA palīdzības ir darījusi lielākā daļa jaunās un vidējās paaudzes
Latvijas zinātnes spīdekļu. Šī darbība ietver pozitīvo stāstu krāšanu, citu
valstu piedāvātā finansējuma apkopošanu, kā arī saiknes uzturēšanu ar
aizbraucējiem, pēc iespējas pilnvērtīgi informējot par Latvijas zinātnes
stāvokli konkrētajā brīdī un par zinātnieka karjeras izredzēm atgriešanās
gadījumā.
Jāstrādā gan ar A, gan ar B plānu
Plāns B neizklausās patriotiski, tomēr no nacionālās zinātnes
nākotnes viedokļa tas ir visreālākais. Perspektīvajiem jaunajiem zinātniekiem ir
jādodas pie labākajiem – tā ir arī bagāto valstu pieredze. Nevis pie savas
valsts labākajiem, bet gan labākajiem pasaulē. Tieši tur ir labākās iespējas
mācīties, progresēt un konkurēt pasaules līmenī! Dažu nozaru labākie ir arī
Latvijā, un tos ir ļoti viegli atklāt: pie tiem brauc no citām valstīm par citu
valstu finansējumu. Latvijas gadījumā tā ir papildu iespēja saglabāt zinātnes
“fanātiķus” zinātnē, jo vietējais finansējums spiež zinātni pamest. Ja jau
Latvijā zinātnē pilnvērtīgi strādāt nevar, citas valstis var palīdzēt, gan
cerēdamas, ka mūsu labākie Latvijā vairs neatgriezīsies un cels attiecīgās
valsts labklājību. Ja jau divdesmit gadus ilga runāšana un vaimanāšana nelīdz,
LJZA jāpalīdz realizēt plānu B iespējami augstvērtīgi!
Ja plāns A nestrādā vai strādā nepietiekoši, jāizmanto
alternatīva B. Iespējams, tad valsts sāks reāli attīstīt iespēju A, un tiem, kas
gājuši pa B taku, vismaz būs, kur atgriezties. Labāk lai mūsu gaišie prāti
atgriežas zinātnē no citas valsts ar zinātnisku pieredzi un vārdu, nevis pēc
mežizstrādē, grāmatvedībā vai biznesā pavadītiem, taču zinātniskajai darbībai
atņemtiem gadiem tepat Latvijā.