Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības
Valdes priekšsēdētājs

Tā kā Latvijas zinātne pēdējos divdesmit gadus netiek pienācīgi finansēta, daudzi Latvijas jaunie zinātnieki no visdažādākajām nozarēm uzdod LJZA jautājumus par nākotni. Ko darīt? Kas Latvijā notiks ar zinātni?

Kā jau pienākas neskaidrās situācijās, izvērsta atbilde ietver vairākus scenārijus jeb plānus: A – darbošanās zinātnē Latvijā; B – darbošanās zinātnē ārpus Latvijas; C – darbošanās ārpus zinātnes Latvijā; D – darbošanās ārpus zinātnes ārpus Latvijas. Tā kā plāni C un D ar zinātni nav saistīti, ar tiem LJZA nenodarbojas, tāpēc koncentrēsimies uz plāniem A un B.

A: zinātniskā darbība Latvijā

LJZA kopš savas dibināšanas ir darbojusies Latvijas zinātnes telpā ar cerību, ka pārpratumi beigsies un zinātne atradīs pienācīgu vietu Latvijas budžetā un dienaskārtībā. Tomēr situācijas attīstība liecina, ka Latvijas budžetā zinātnes sadaļā nekas būtiski nemainīsies vismaz līdz 2016. gadam. Šeit nevar nepieminēt Latvijas zinātniskās iestādes, kas jau sekmīgi darbojas arī nabadzīgā nacionālā finansējuma apstākļos un dod iespēju jaunajiem Latvijas zinātniekiem gan palikt Latvijā, gan arī atgriezties. Tomēr tas parasti ir konkrētu spēcīgu personību, nevis valsts politikas nopelns.

Neskatoties uz zemo budžeta finansējumu, LJZA turpinās strādāt pie Latvijas zinātnes “saimniecības” sakārtošanas un tās konkurētspējas paaugstināšanas Latvijai Eiropas fondos neiedalītās Eiropas zinātnes naudas sadalē (“Horizonts 2020” un citas programmas). Tā ir iespēja attīstīt zinātni Latvijā par Eiropas naudu, un tas, iespējams, ir labākais scenārijs.

B: zinātniskā darbība ārpus Latvijas

Protams, jābūt plānam B, ja zinātnes finansējums no Latvijas budžeta turpina būt 20–30% no nepieciešamā un ja konkrētajā nozarē, kurā strādā jaunais zinātnieks, nav ne spēcīgas zinātniskās institūcijas, ne naudas, ne (tā rezultātā) arī spēcīgu zinātnieku. Šādā gadījumā, izvēloties palikt Latvijā, potenciālais jaunais talants zinātnē netiktu izmantots. Plāna B ietvaros LJZA vēlas palīdzēt zinātniekam pēc iespējas labāk veidot karjeru ārpus Latvijas, kā to jau bez LJZA palīdzības ir darījusi lielākā daļa jaunās un vidējās paaudzes Latvijas zinātnes spīdekļu. Šī darbība ietver pozitīvo stāstu krāšanu, citu valstu piedāvātā finansējuma apkopošanu, kā arī saiknes uzturēšanu ar aizbraucējiem, pēc iespējas pilnvērtīgi informējot par Latvijas zinātnes stāvokli konkrētajā brīdī un par zinātnieka karjeras izredzēm atgriešanās gadījumā.

Jāstrādā gan ar A, gan ar B plānu

Plāns B neizklausās patriotiski, tomēr no nacionālās zinātnes nākotnes viedokļa tas ir visreālākais. Perspektīvajiem jaunajiem zinātniekiem ir jādodas pie labākajiem – tā ir arī bagāto valstu pieredze. Nevis pie savas valsts labākajiem, bet gan labākajiem pasaulē. Tieši tur ir labākās iespējas mācīties, progresēt un konkurēt pasaules līmenī! Dažu nozaru labākie ir arī Latvijā, un tos ir ļoti viegli atklāt: pie tiem brauc no citām valstīm par citu valstu finansējumu. Latvijas gadījumā tā ir papildu iespēja saglabāt zinātnes “fanātiķus” zinātnē, jo vietējais finansējums spiež zinātni pamest. Ja jau Latvijā zinātnē pilnvērtīgi strādāt nevar, citas valstis var palīdzēt, gan cerēdamas, ka mūsu labākie Latvijā vairs neatgriezīsies un cels attiecīgās valsts labklājību. Ja jau divdesmit gadus ilga runāšana un vaimanāšana nelīdz, LJZA jāpalīdz realizēt plānu B iespējami augstvērtīgi!

Ja plāns A nestrādā vai strādā nepietiekoši, jāizmanto alternatīva B. Iespējams, tad valsts sāks reāli attīstīt iespēju A, un tiem, kas gājuši pa B taku, vismaz būs, kur atgriezties. Labāk lai mūsu gaišie prāti atgriežas zinātnē no citas valsts ar zinātnisku pieredzi un vārdu, nevis pēc mežizstrādē, grāmatvedībā vai biznesā pavadītiem, taču zinātniskajai darbībai atņemtiem gadiem tepat Latvijā.