Labdien visiem! Prieks atgriezties šajās telpās, kur kādreiz pēc augstskolas beigšanas es nostrādāju 15 gadus šīs mājas 8 stāvā Ekonomikas institūtā. Tā es pēc fizikas- matemātikas specialitātes pievērsos ekonomikai. Tā domāšana, kāda ir matemātiķiem, atšķiras no ekonomista domāšanas. Kādreiz A.Kalniņa kungam teicu, ka jābūt tā, kā ir formulā, bet viņš teica, ka ekonomikā var būt tā un šā un varbūt vēl savādāk. To es ar savu matemātiķes domāšanu nevarēju saprast: ka no vieniem un tiem pašiem izejas datiem var iegūt dažādus rezultātus.

Noklausoties Spārīša kunga iedvesmojošo kritisko runu, jāatzīst, ka daudz kas, ko viņš teica, ir taisnība. Bet negribu, ka mēs kaisām pelnus uz galvas, jo zinātnei mūsu valstī ir patiešām labi sasniegumi. Spārīša kungs jau minēja jaunos zinātniekus Andri Ambaini, kas ir kvantu skaitļošanas teorijas speciālists, un Vjačeslavu Kaščejevu. Nupat pagājušogad Ministru kabineta balvu saņēma šūnu pētniece Jekaterina Ērenpreisa. Vēl ir daudzi zinātnieki, kas ir labi pazīstami ārpus Latvijas robežām. Mums visiem kopā ir jādara tā, lai zinātne un izglītības sistēma būtu mūsu tautsaimniecības attīstības pamats. Es tiešām neredzu citu ceļu, kā sakārtot mūsu ražošanu, kā sakārtot mūsu dzīvi laukos, kā sakārtot tautsaimniecību, kā tikai zinātni, jo mēs esam maza valsts, mums nav naftas vai kā cita, mums ir tikai mūsu galvas. Tā ir mana pārliecība.

Kā jau Spārīša kungs minēja, šobrīd norit darbs pie Eiropas fondu nākošā plānošanas perioda darbības programmu izstrādes. Šodien trijos es tikšos ar BIRTI zinātniekiem, lai precīzi saprastu, kur ir galvenās problēmas, kāpēc ir ļoti asa diskusija starp Ekonomikas ministriju un tautsaimniekiem, kas ir cienījami tautsaimnieki kā Biķis, un cienījamiem zinātniekiem kā Spārīša kungs, Kalviņa kungs u.c. Kāpēc šīs abas puses nevarētu atrast kopēju viedokli, lai ~ 750 miljoni eiro, kas ir iespējami tieši zinātnes un inovāciju attīstībai nākošajā plānošanas periodā, tiktu izmantoti tā, lai nestu Latvijai vislielāko labumu. Es ticu, ka kopā – tautsaimniecībai un zinātnei, sasaistoties abām ministrijām, mēs atradīsim labāko veidu, jo ne ES, ne kādi citi spēki mums neliedz pieņemt lēmumus. Lēmums, kā mēs izmantosim 750 miljonus, ir atkarīgs no mums pašiem. No mums pašiem!

No zinātnes, no tautsaimniekiem, no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Ministru kabineta. Es arī sagaidu to, ko Spārīša kungs teica par reformu plāniem, – ka Izglītības ministrija iesaistīs arī zinātniekus šo reformu sagatavošanā, es esmu par to pārliecināta, ka Druvietes kundze to izdarīs. Ir pilnīgi skaidrs, ka uz Ministru kabinetu ir jānonāk ar zinātniekiem saskaņotiem plāniem.

Es paskatījos zinātnes novērtējuma rezultātus, un man radās jautājums: viena lieta ir vērtējums pēc starptautiskiem kritērijiem, kas salikti dažādās tabulās, tai pašā laikā tas, kas vajadzīgs mūsu ražošanai, ir ne tik augsti novērtēts. Piemēram, Dobeles Augļkopības institūts, kurš devis pamatu mūsu augļkopības biznesa attīstībai, kas izstrādājis jaunu produktu veidus, kas ir vajadzīgi mūsu valstij. Varbūt tie nav pasaules mēroga sasniegumi, bet tie ir zinātnes sasniegumi, kas vajadzīgi mums pašiem. Mums uz vietas ir jāskatās pašiem, kādi ir sasniegtie rezultāti.

Ja mēs runājam par nesaskaņām, kas šobrīd ir starp tautsaimniecību un zinātni, strīda galvenā būtība: ir divas pieejas ES fonda naudas sadalījumam. Viena ir tehnoloģiju iegādei, to pārnesei, inovācijām un tehnoloģijām, otra – tehnoloģiju izstrādei šeit uz vietas un to pārnesei. Vajadzīgs abas šīs pieejas –vajadzīgs šeit uz vietas izstrādāt tehnoloģijas, bet ir nozares, kaut vai kokrūpniecība, kur tautsaimniecība ir attīstījusies tādā līmenī, ka mums ir nepieciešams tomēr iepirkt tehnoloģijas, lai varētu attīstīties tālāk. Mums ir jāsaprot, cik naudas mēs varam atvēlēt vienai pieejai, cik naudas ir nepieciešams jauno tehnoloģiju ievešanai no ārzemēm. Es neredzu, ka mēs nevarētu atrisināt šo konfliktu. Izdarīsim tā, lai būtu tāds kompromiss, kāds ir vajadzīgs.

Gribu atgādināt dažus skaitļus - mums ir ierakstīts Nacionālajā attīstības plānā, un bez zinātnes mēs to nevarēsim izdarīt, – rūpniecības pieaugums par 40% 2020.gadā. Augstu un vidēji augstu tehnoloģiju īpatsvars eksportā plānots 35%. Šobrīd ir 23%, tātad pieaugums ir plānots pietiekoši liels. Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars 40%. 2013.gadā tas ir 29,9%. Nacionālajā attīstības plānā ir ierakstīts arī, ka ieguldījums pētniecībā un attīstībā ir 1,5% no IKP. 2012.-2013.gadā tas ir 0,6%. Soli pa solim mums ir jāiet uz tiem mērķiem, kas ir nosprausti.

Redzu šobrīd zālē ļoti daudz pazīstamu cilvēku no tiem laikiem, kad pati biju zinātnē, un man ir prieks, ka viņi ir palikuši zinātnē. Es novēlu visiem zinātniekiem veiksmi un ticību tam, ka Latvijā zinātne ir vajadzīga un jūs esat pierādījuši, ka Latvijā zinātne var būt augstās vietās un augstā vērtē pasaulē. Paldies jums visiem!